Kaspars Sakniņš: Nav pamata šaubām par Mises politisko nostāju

Junioru medaļas, Edgara Mises saistība ar agresorvalsti Krieviju, Ilmāra Briča neiekļaušana olimpiskās komandas treneru sastāvā, mūsu līderu sezona un cerības Milānas un Kortīnas spēlēs – par aktuālajiem jautājumiem "Latvijas Avīze" iztaujāja Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidentu Kasparu Sakniņu.

Latvijas jaunie biatlonisti aizvadītajā nedēļā iepriecināja Eiropas junioru čempionātā Somijā, izcīnot mūsu valstij vēsturē pirmās medaļas. Rihardam Lozberam bronza individuālajā distancē, Esterei Volfai bronza sprintā un zelts masu startā, abiem kopā jauktajā stafetē trešā vieta. "Visa sezona liecināja, ka viņi var, Estere Pasaules kausā un Rihards IBU kausā rādīja ļoti labu sniegumu. Rihardam šaušanā vēl ir daudz jāpieliek, bet var trāpīt. Gaidījām kaut ko taustāmu, un sanāca pat ļoti labi," gandarīts ir Kaspars Sakniņš. "Ātrums trasē viņiem visās distancēs bija pirmajā trijniekā, tiklīdz spēj savākties šaušanā, uzreiz ir attiecīga vieta. Šobrīd ir ļoti labā formā, un savā vecuma grupā tas dod rezultātu. Šī mums sanākusi ļoti laba paaudze, cerams, noturēsies sportā."

Esteri un Rihardu var saukt par supertalantiem?

K. Sakniņš: Ļoti lieli darbarūķi, bez talanta arī neizikt, veselības rādītāji ļauj šādu rezultātu uzrādīt.

Par Renāru Birkentālu esmu dzirdējis, ka viņam fizioloģiskās iespējas nav tādas, lai cerētu sasniegt Andreja Rastorgujeva jaudu. Ko dati rāda par šiem jauniešiem?

Cik zinu, Rihardam ir pietiekama kapacitāte, viņš visu laiku jāpietur, jo jāsaprot, ka ir 16 gadi. Par Esteri no Latvijas Olimpiskās vienības laboratorijas ir ļoti pozitīvas atsauksmes, darba spējas ir lielas, tas ļauj cerēt, ka galā kaut kas var sanākt. Gēni viņiem ir labi. Elza Bleidele ātruma ziņā faktiski ir turpat, kur Estere, šaušana nesaliekas.

Kurš šobrīd ir Latvijas pieaugušo izlases pirmais numurs?

Rezultātu tabula rāda, ka Renārs Birkentāls. Kā ir realitātē, grūti pateikt, katrs iet uz savu rezultātu. Renārs olimpiskajām spēlēm pietuvojies ļoti labā formā, pats saka, ka sanāca optimāls sagatavošanās periods. Iepriekšējā sezona neizdevās, kā cerēts, bet viņš spējis atgriezties krietni labāks. Renārs saka, ka ir cita motivācija startēt, ja jūti, ka vari paskriet līdzi. Šaušanu varētu vēlēties labāku.

Andrejs Rastorgujevs izlaida Pasaules kausa posmu Nove Mesto. Kāda ir viņa situācija?

Trenējas Itālijas augstkalnē. Veselības dēļ rezultāti šosezon nav bijuši tik labi, kā gribētos, bet domāju, ka līdz olimpiskajām spēlēm tās problēmas ir izlabojamas un būs optimālajā formā.

Baibai Bendikai ir ātrums, bet šaušanas precizitātē kritums, pat salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kur varētu būt problēma? Komandā pieaicināts ukraiņu šaušanas treneris Vasils Mukšins, kādas par viņu atsauksmes?

Grūti komentēt. Iespējams, ka tas ir zināms iemesls. Pirms sezonas citi sportisti teica, ir labi, ka kaut ko pamaina un tas dod progresu.

Baiba ir izlases līdere, bet viņas treneris Ilmārs Bricis uz olimpiskajām spēlēm nedosies. Kāpēc tā? Diskvalifikācija viņam beidzās 18. janvārī.

Komandas sastāvs bija jāiesniedz jau agrāk, Ilmāru tobrīd nevarējām iekļaut, un mēs to vairs nemainījām. Vai nebūs apvainošanās? Noteikti būs, bet vietu skaits ir ierobežots, un tāda bija izšķiršanās.

Jaukto stafeti Bendika ir gatava skriet ar Rastorgujevu?

Tas jāprasa pašiem, jānoliek savstarpējās attiecības malā, tev ir tikai jānoskrien distance un jānodod stafete. Jāskatās vēl, kādu sastāvu pieteiks treneri.

Latvijas Olimpiskā komiteja izplatīja garu skaidrojumu par Edgaru Misi, kurš dzimis Maskavā, vecāki dzīvo Krievijā. Speciāla darba grupa izvērtēja dažādus apstākļus, dodot zaļo gaismu viņa iekļaušanai olimpiskajā komandā.

Tā bija Olimpiskās komitejas iniciatīva. Mise pavasarī katru gadu dodas pie mammas un vecvecākiem. Tas tika uztverts kā milzīgs pārkāpums. Krievija šobrīd nav tā valsts, kur vajadzētu braukt, bet viņš neizvēlas, kur vecākiem dzīvot. Ja nemaldos, Edgara vectēvs ir latvietis, sīkumos neatceros, bet parādījās te, šķiet, 2018. gadā, iemācījās latviešu valodu, nokārtoja pilsonību. Sākoties karam, atteicās no Krievijas pilsonības. Latvijas izlasi pārstāv sešus septiņus gadus, palīdzējis izcīnīt četras sportistu kvotas olimpiskajās spēlēs. Bez viņa tas droši vien neizdotos.

Par Mises politisko nostāju šaubu nav?

Cik esam runājuši par viņa un ģimenes nostāju – nav pamata šaubām.