"Uz saimnieciskajām lietām raugoties ar izpratni, labi saprotam – neto uzskaites sistēma mikroģenerācijas īpašniekiem mājsaimniecībās bija tik garšīga, ka ilgtermiņā valsts to nevarēja atļauties.
Faktiski tas pats vērojams arī citur Eiropā, neviena valdība to nav spējusi ilgstoši noturēt, un kaut kādā brīdī arī zaļā pāreja jāpārslēdz uz tirgus mehānismiem. Tomēr Latvijā, iespējams, tas notika mazliet par ātru, jo vismaz mājsaimniecību segmentā saules enerģijas izmantošanā ES mērogā joprojām esam pašās beigās," vērtē Mārtiņš Zemītis, kurš savās mājās saules enerģiju ražo kopš 2020. gada.
Pastāv uzskats, ka no saules paneļiem iegūtā enerģija arī Latvijā kļuvusi par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt elektrības rēķinus un iegūt enerģētisko neatkarību. Saules paneļu elektrostaciju (SES) risinājumus tieši mājsaimniecībām rentablus padara Klimata un enerģētikas ministrijas un Vides investīciju fonda administrētā līdzfinansējuma programma, kas uzsākta 2022. gada martā, pēc tam vairākkārt papildināta un pagarināta.
Relatīvi izdevīgu SES uzstādīšanu padara arī tās sistēmu tehnoloģiju cenas, kas pēdējo gadu laikā atsevišķās pozīcijās samazinājušās pat par 30%. Kaut gan šie rādītāji un cenas globālo notikumu iespaidā mūsdienu pasaulē mēdz mainīties tik strauji, ka ar tiem pat viena projekta realizācijas periodā īsti rēķināties nevar. Lai nu kā, tomēr arī Latvijā zināma pieredze par SES uzstādīšanu un lietošanu jau ir uzkrāta, tādēļ "Latvijas Avīze" mēģināja nofiksēt, kāds noskaņojums šajā jomā valda šovasar.
Mājas "ģenētiskajā kodā"
"Kad radās doma par savu dzīvojamo māju un sākās tās projektēšana, tās DNS jau bija ielikts, ka ģimenes māja būs energoefektīva, zaļa un būvēta, iespējami daudz izmantojot vietējos materiālus. Līdz ar to jaunākās tehnoloģijas bija ieliktas projekta ģenētiskajā kodā, ieskaitot saules paneļus kā enerģijas avotu," atceras Mārtiņš Zemītis.
Viņa mājas projekts tapis 2016. gadā, tā uzbūvēta 2019. gadā un saules paneļi uzstādīti 2020. gadā – divus gadus pirms valsts atbalsta programmas palaišanas un pirmā SES "buma" perioda Latvijā.
"Savu mikroģenerāciju uzlikām pirms valsts atbalsta, jo arī tad "Elektrum" bija diezgan labs piedāvājums – piecu gadu nomaksa, bezprocentu kredīts un citi labumi. Vispirms izrēķinājām, cik enerģijas mājsaimniecībai būs nepieciešams, un uzlikām 32 paneļus ar kopējo jaudu 10,4 kilovatstundas. Pirmos gadus ar to faktiski arī pietika – cik saražojām, tik arī patērējām. Tolaik spēkā bija neto sistēma, manuprāt, ļoti izdevīga – norēķinos ar "Sadales tīklu" un "Elektrum" darbojas princips kilovats pret kilovatu, visu saražoto paši arī varam izmantot. Visiem, kuri mājsaimniecībās SES uzstādīja līdz 2024. gada maijam, tā joprojām ir un būs spēkā līdz 2029. gada beigām.
Līdz ar to manā gadījumā "Sadales tīkls" darbojas kā enerģijas virtuālais akumulators brīžos, kad mājās saražoto elektrību paši neizmantojam. Savukārt vakaros vai ziemas mēnešos, kad paneļi ražo maz, par piegādāto elektrību norēķināmies ar uzkrātajiem kilovatiem," neto sistēmas priekšrocības skaidro Mārtiņš.
15.4 °C




























































































































































































































































