Lai arī neviena Eiropas Savienības (ES) regula Zaļā kursa ietvaros nepaģēr uzņēmumiem sākt ražot elektroenerģiju savām vajadzībām, šim mērķim ir pieejams ES finansējums, kuru daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, uztādot saules paneļus un tādējādi kļūstot energoneatkarīgi, kas savukārt rezultējas samazinātās ražošanas izmaksās vai sniegto pakalpojumu tarifos.
Izvēlas vidēja izmēra risinājumus
Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 1200 objektu, kuros uzņēmumi ražo elektroenerģiju pašpatēriņam. Uzņēmēju interese par saules enerģijas ražošanu pašpatēriņam Latvijā saglabājas stabila, vērtē AS "Sadales tīkls" (ST). Vidējā uzstādītā saules elektrostacijas (SES) jauda šiem uzņēmumiem ir 115 kilovati (kW), kas liecina, ka uzņēmēji pārsvarā izvēlas vidēja izmēra risinājumus, kas paredzēti konkrētu biznesa procesu nodrošināšanai.
Vienlaikus dati rāda, ka ne visa uzstādītā elektroenerģija tiek patērēta uzreiz. Daudzi uzņēmumi strādā tikai darba dienās, tādēļ brīvdienās saražotais apjoms bieži netiek izmantots pašpatēriņam un tiek nodots kopējā elektrotīklā.
Šobrīd aptuveni 200 uzņēmumi ir saņēmuši tehniskās prasības saules elektrostaciju pieslēgšanai pašpatēriņam. Kopumā šiem projektiem sistēmā rezervētā jauda sasniedz 36 megavatus (MW). Pēdējā laikā arvien izteiktāka tendence uzņēmumu segmentā ir hibrīdrisinājumi, proti, saules paneļi apvienojumā ar akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmām, kas ļauj uzņēmumiem uzkrāt saulainajās stundās vai brīvdienās radušos elektroenerģijas pārpalikumu, nevis to uzreiz nodot tīklā. Tas palīdz efektīvāk izmantot pašu saražoto enerģiju, samazina slodzi elektrotīklam un ļauj enerģiju izmantot vēlāk, piemēram, laikā, kad patēriņš ir lielāks. "Lai ieguldījumi saules enerģijā būtu ekonomiski pamatoti un tehniski efektīvi, uzņēmējiem svarīgi izvērtēt vairākus aspektus. Pirmkārt, elektroenerģijas patēriņu ieteicams analizēt sezonālā griezumā, nevis balstīties tikai uz kopējo gada patēriņu. Mazākiem uzņēmumiem bieži novērojama pārprodukcija, tādēļ būtiski izvērtēt patēriņu pa sezonām, mēnešiem un stundām. Otrkārt, nav nepieciešams izvēlēties maksimāli iespējamo stacijas jaudu tikai tāpēc, ka pieejama jumta platība. Efektīvākais risinājums ir tāds, kas atbilst konkrētā uzņēmuma faktiskajam patēriņam," uzsver ST pārstāve Ilze Dimante. Uzņēmumus, kuri pašpatēriņam uzstādījuši visjaudīgākās SES, ST neizpauž, jo šāda informācija esot uzskatāma par komerciālu un konfidenciālu un tās aizsardzību nosakot Enerģētikas likums, taču TOP desmit lielākās uzstādītās jaudas esot no viena līdz pat četriem megavatiem.
Saules paneļi – virs ūdens virsmas
Ļoti veiksmīgu un neordināru risinājumu saules enerģijas ražošanai pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības nodrošināšanai, tostarp notekūdeņu dūņu apstrādei – ir īstenojis Jūrmalas uzņēmums "Jūrmalas ūdens", kas saules paneļus ir uzstādījis nevis, kā ierasts, uz ēkas jumta, bet gan uz ūdens virsmas – virs pārplūdes dīķa, tādējādi efektīvi izmantojot pieejamo teritoriju un tās radītās iespējas. Objektā kopumā vienlaikus saules enerģiju ražo 3820 paneļi.
"Paneļu atrašanās uz ūdens ir optimāls risinājums, jo ūdens dabiskais dzesēšanas efekts palīdz stacijai uzturēt stabilu nepieciešamo temperatūru.
Vēl augstāku stacijas veiktspēju nodrošina divpusējie paneļi, kas nodrošina ne tikai tiešo saules enerģijas uztveršanu, bet arī absorbē gaismas atspīdumu no ūdens virsmas. Tāpat būtisks ir faktors, ka izveidotā saules enerģijas stacija aizsargā ūdens baseinus no pastiprinātas aizaugšanas," klāsta SIA "Jūrmalas ūdens" valdes loceklis Mārtiņš Strazds, kurš neslēpj, ka tā ir bijusi viņa ideja uzstādīt saules paneļus uz ūdens virsmas. Šobrīd tas esot pirmais un vienīgais šāds risinājums Baltijas valstīs un, iespējams, pat visā Austrumeiropā, lēš "Jūrmalas ūdens" vadītājs. Lēmums par saules parka izveidi pašpatēriņam pieņemts 2022. gadā, kad elektroenerģijas cena piedzīvojusi strauju lēcienu. "Notekūdeņu attīrīšana ir viens no energoietilpīgākajiem pasākumiem, kas veido 3–4% no kopējā pašvaldības elektrības patēriņa. Tā kā Jūrmala ir šaura un gara pilsēta, notekūdeņu pārsūknēšana no viena pilsētas gala uz otru prasa ievērojamus energoresursus. Turklāt Jūrmalā zeme ir dārga un mums ir efektīvi jāizmanto katrs kvadrātmetrs, tāpēc radās doma uzstādīt saules paneļus virs avārijas noplūžu dīķa," stāsta M. Strazds.
Paver iespējas jaunu produktu ražošanai
"Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas konstanti patērē vienu ceturtdaļu MW jaudas. Pavasarī un rudenī mēs praktiski visu saražoto elektrību izmantojam paši. Vasarā, protams, paliek mazliet pāri, un tad šī saražotā elektroenerģija aiziet citiem mūsu uzņēmuma objektiem. Jūnijā, kad saule ir visaugstākajā punktā, saules parks ražo divreiz vairāk, nekā uzņēmums pašreiz patērē, taču mūsu uzņēmuma modernizācijas plāns paredz, ka Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu enerģijas patēriņš nākotnē pieaugs," norāda M. Strazds, atzīstot, ka lēta enerģija virza uz attīstību. Viņš ir apņēmies gan uzlabot notekūdeņu attīrīšanas procesu, gan, izmantojot uzņēmuma saražoto elektrību, radīt pilnīgi jaunus produktus, kas līdz šim bija tikai izmaksu pozīcija, proti, slapjās dūņas. "Tas ir notekūdeņu attīrīšanas blakusprodukts un līdz šim izmaksu ziņā negatīvs produkts. Tuvākajā nākotnē mēs šīs dūņas ar elektrības palīdzību žāvēsim un granulēsim, lai varētu tās izmantot kā izejmateriālu pirolīzes procesam," klāsta "Jūrmalas ūdens" vadītājs, atzīstot, ka tas ir videi ļoti draudzīgs risinājums, jo, dūņas izvedot uz laukiem vai mežiem, vidē nonāk mikroplastmasas, ķimikāliju un antibiotiku rezistento baktēriju buķete. Turklāt šo problēmu nevar atrisināt arī ar dūņu kompostēšanas palīdzību.
Pilnībā nosedz patēriņu
Jautāts, cik izdevies ieekonomēt izmaksu pozīcijās par elektrību, M. Strazds lēš, ka vairāk nekā uz pusi. "Ja salīdzinām ar 2024. gadu, kad notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izmaksas bija aptuveni 270 tūkst. eiro, tad 2025. gadā izmaksas bija tikai aptuveni 100 tūkst. eiro. Vairāk nekā uz pusi lejā, bet jāņem vērā, ka 2024. gadā vidējā elektroenerģijas cena bija augstāka. Tāpēc ir grūti objektīvi salīdzināt. Ja skatāmies no kilovatu daudzuma, tad pavasara, vasaras un rudens periodā saulainajās stundās mēs vidēji savu patēriņu nosedzam pilnībā. Skaidrs, ka mums vēl ir nepieciešami akumulatori, kas ļaus šo pašpatēriņa laiku paildzināt," secina M. Strazds. "Jūrmalas ūdens" saules elektrostacija saražo 1600–1700 megavatstundas elektroenerģijas gadā. "Tiklīdz saules parks sasniedz 250 kilovatu jaudu, tā Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vairs nepatērē enerģiju no ārējiem tīkliem.
23.3 °C



























































































































































































































































