Sarežģītā Latvija. Starp Rīgu un reģioniem: kas nosaka jauno ģimenes ārstu izvēli?

Katrs trešais ģimenes ārsts Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, un šis fakts liecina, ka nebūs ilgi jāgaida, kad mūsu valstī būs jāatrod vairāki simti mediķu, kuri pārņems cienījama vecuma ārstu prakses.

Piemēram, Jēkabpilī no 14 ģimenes ārstiem puse ir pensijas vecumā, bet no Aizkraukles novada 17 dakteriem tiesības doties pelnītā atpūtā ir 11 ārstiem. Problemātiska situācija ir arī Saldus novadā, kur strādā 63% pensijas vecuma ārstu, kā arī Līvānu novadā, kur vecumā virs 65 gadiem ir 60% šīs specialitātes ārstu.

Par laimi, tā nav, ka valstī vispār trūktu jaunu ģimenes ārstu un valsts skopotos ar naudu rezidentu uzņemšanai ģimenes medicīnā. Ģimenes ārsta specialitātē valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu skaits, ņemot vērā izteikti novecojošo vecuma struktūru, ir mērķtiecīgi palielināts: no 14 vietām 2007. gadā līdz 50 vietām 2022. gadā un 55 vietām 2024. gadā. Diemžēl ne visas no tām ir aizpildītas, piemēram, no 2025. gadā sākotnēji plānotajām 48 vietām piecas ir palikušas tukšas. Rezidentūras pretendentu zemās intereses dēļ uzņemšanas konkursā 2024. gadā tika aizpildītas tikai 37 no 55 vietām. Bet arī tas nav maz.

Svarīgi galvaspilsētas sniegtie labumi

Jāņem gan vērā, ka jaunie ģimenes ārsti vēlas strādāt galvenokārt Rīgā un Pierīgā, kas liecina, ka svarīgāk par kompensāciju, ko valsts piemaksā reģionu ģimenes ārstiem, ir citi labumi, kurus spēj piedāvāt galvaspilsēta un kā trūkst reģionos. Ģimenes ārste Sandra Siliņa Aizkraukles novada laikrakstam "Staburags", vaicāta par ģimenes ārstu pieejamību laukos, stāsta, ka jaunie speciālisti nevēloties strādāt laukos, jo "viņi, iespējams, nezina, ko te var iesākt". Viņiem svarīgi, lai tuvumā būtu skola, bērnudārzs, interešu izglītības iespējas un lai arī dzīvesbiedram būtu darbs. Bet ir arī tādas situācijas, ka jaunais ārsts vēlētos pārņemt pensijas vecuma ģimenes ārsta praksi reģionā, bet dakteris nav pierunājams to atstāt, un nav tāda likuma, kas viņam liktu to darīt.

"Es negribu noniecināt vecos ģimenes ārstus, bet tad, kad reāli atnāk jaunais ģimenes ārsts, tad viņš – nē, es tev neko nedošu, un tad nostājas tādā pozā, un viss," intervijā portālam "lsm.lv" stāstījusi Bauskas jaunā ģimenes ārste Anete Ance Buka. Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa neslēpa, ka pacienti mēdzot izreģistrēties no ļoti cienījama vecuma ģimenes ārstu praksēm, lai piereģistrētos pie jaunākiem ārstiem. Esot prakses, kurās palikuši vien pāris simtu pacientu, mazākā – ar 203 pacientiem – atrodoties Saldū.

Līgumu plāno pārtraukt 172 ģimenes ārsti

Patlaban ir tikai četras vietas reģionos, kur tiek meklēti ģimenes ārsti. Tātad topošie ārsti tiek gatavoti galvenokārt paaudžu nomaiņai tuvākajā nākotnē. Katru gadu septembra sākumā NVD aptaujā pensijas vecuma ģimenes ārstus par nodomiem turpināt līgumu ar NVD tuvākajos gados. Līdz 2029. gadam līgumu plānojot pārtraukt 172 ģimenes ārsti. 

Lai nodrošinātu šo ģimenes ārstu sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, nepieciešami 196 jauni ģimenes ārsti, 2028. gadā ieskaitot. 

Taču nevar cerēt, ka, ņemot vērā NVD izstrādāto ģimenes ārstu nomaiņas plānojumu, visi jaunie ārsti dosies strādāt tieši uz tām vietām, kur būs nepieciešams. Ar šo informāciju tiekot iepazīstinātas pašvaldības, jo arī no pašvaldībām NVD sagaida, ka tās ģimenes ārstiem nodrošinās telpas, kur iekārtot praksi. Piemēram, kā vēsta Aizkraukles novada laikraksts "Staburags", NVD iepazīstinot ar grafiku, lai pašvaldība zinātu, kad ģimenes ārsts plāno pārtraukt darbu. Dažkārt gadoties, ka ģimenes ārsts, sasniedzot pensijas vecumu, nolemjot kādu laiku vēl pastrādāt. Pašvaldība par šādu pastrādāšanu esot gandarīta, jo tik ātri jaunus ārstus nespējot sameklēt.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Ainis Dzalbs intervijā laikrakstam "Zemgales Ziņas" kā labu piemēru atzīmē Jelgavas novada pašvaldību, kas par Eiropas fondu līdzekļiem palīdzējusi izremontēt prakses telpas, lai jaunajiem ģimenes ārstiem būtu iespējams uzsākt darbu bez lieliem ieguldījumiem. Esot atrisināti infrastruktūras jautājumi, kas ļāvuši veiksmīgi notikt paaudžu maiņai. Rezultātā izdevies piesaistīt jaunus kolēģus un nodrošināt ģimenes ārsta pieejamību atšķirībā no citām pašvaldībām, kur šāds atbalsts ne vienmēr tiekot sniegts un ģimenes ārstu piesaiste esot ļoti apgrūtināta.

Neapskaužama situācija lauku cilvēkiem ir Valkas novadā. Kā ziņo laikraksts "Ziemeļlatvija", šajā novadā ir sešas ģimenes ārstu prakses, bet lauku pagastu iedzīvotājiem nav pieejami feldšeru punkti. Agrāk tādi bijuši Vijciemā, Ērģemē un Kārķos, bet tie slēgti, jo medicīnas darbinieki pēc ilgiem darba gadiem devušies pensijā un neesot bijis iespējams atrast, kas strādātu viņu vietā. Valkas novada pašvaldība un sabiedrības veselības organizatore Baiba Vorobjeva stāsta, ka centušies sameklēt speciālistus, bet visas aktivitātes palikušas bez panākumiem. Šis ir kārtējais fakts, kas apliecina, ka mūsu valstī ļoti trūkst vidējā medicīnas personāla.

Ievieš samaksu par attālumu līdz Rīgai

Nacionālā veselības dienesta pārstāve Daiga Vulfa uzskata, ka līdzšinējās kompensācijas ģimenes ārstiem par viņu darbības nodrošināšanu lauku teritorijā nav devušas gaidīto rezultātu, proti, nav veicinājušas ārstu izvēli strādāt ārpus Rīgas tādā apjomā, kā bija cerēts.

D. Vulfa: "Diemžēl ilgstoši pastāvošais lauku piemaksas finansējuma modelis nemotivēja ģimenes ārstu sniegt medicīnas pakalpojumus attālākos reģionos. Lauku piemaksas ģimenes ārsta praksei 60 kilometru un 200 kilometru attālumā no galvaspilsētas ilgu laiku neatšķīrās, ja iedzīvotāju blīvums teritorijā bija vienāds.

Veselības aprūpes speciālistiem, tostarp ģimenes ārstiem, dažādās pasaules valstīs ir ieviesta piemaksa par attālumu, lai novērstu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības atšķirības starp pilsētām un lauku reģioniem. Konkrētas šo programmu nianses Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē ievērojami atšķiras. Finansējums var tikt maksāts kā prēmija vai grants, citur tie ir nodokļu atvieglojumi vai palīdzība aizdevumu atmaksāšanai, vēl citur lielāks atalgojums vai fiksēts maksājums ģimenes ārstu praksēm."

Ņemot to vērā, Veselības ministrija ir pilnveidojusi lauku piemaksu ģimenes ārstu praksēm, palielinot piemaksu par iedzīvotāju blīvumu (jo mazāks blīvums, jo lielāka piemaksa), kā arī ieviesusi samaksu par attālumu līdz galvaspilsētai jeb precīzāk – tuvākajai universitātes slimnīcai. Ministru kabineta pieņemtie noteikumi stājās spēkā šā gada 3. martā, un tie paredz, ja, piemēram, prakse atrodas 250 kilometru attālumā no tuvākās universitātes slimnīcas, piemaksa šogad ir 895 eiro. Bet prakses, kuras nesasniedz 100 kilometrus līdz tuvākajai universitātes slimnīcai, šādu piemaksu nesaņem. 

Ņemot vērā šos uzlabotos noteikumus, kā arī izpildot kvalitātes kritērijus un nodrošinot augstu ģimenes ārstu praksēs apskatīto senioru un pusaudžu īpatsvaru, no šā gada lielākā piemaksa – 2045 eiro mēnesī – esot ģimenes ārstei no Dagdas ar 1416 reģistrētiem pacientiem. 

Kā informē D. Vulfa, līdz 2026. gada martam, kad stājās spēkā pieminētie valdības noteikumi, šī piemaksa ārstei bijusi 560 eiro mēnesī, tātad palielinājums ir būtisks.

Vairāki jaunie ģimenes ārsti "Latvijas Avīzei" atzina, ka piemaksu par attālumu līdz universitātes slimnīcai, viņuprāt, vajadzētu maksāt tikai jaunajiem ģimenes ārstiem, kas pārņem praksi, nevis visiem dakteriem, jo finansējuma palielinājums stimulējot pensijas vecuma ārstus turpināt darbu, nevis nodot savu praksi jaunajiem ārstiem.

Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure valdības sēdē, kur tika pieņemti grozījumi noteikumos par attāluma piemaksām, vērsa ministru uzmanību uz situācijām, kad vienāda apmēra attāluma piemaksa tiktu maksāta praksēm ar būtiski atšķirīgu pacientu skaitu. Piemēram, praksēm, kas atrodas vairāk nekā 250 kilometru attālumā no Rīgas, par 500 un 2000 pacientu aprūpi paredzēta vienāda 895 eiro mēneša piemaksa. Asociācija uzskata, ka attāluma piemaksas ieviešana nebūšot pietiekama un efektīva jauno ārstu piesaistei reģioniem.

"Mēs objektīvi varēsim vērtēt pēc gada, vai piemaksa par attālumu ir veicinājusi jauno ārstu piesaisti reģioniem. Šobrīd ir pāragri par to spriest. Jāteic, ka iepriekšējās piemaksas bija ļoti mazas un nebija stimulējošas," atzīst Vulfa.

Var pretendēt uz Eiropas naudu

Jāņem vērā arī tas, ka ģimenes ārstiem ir iespējams pretendēt uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējumu, lai jaunais ģimenes ārsts varētu izveidot savu praksi tajās teritorijās, kur ir nepieciešama pieejamība medicīniskajai aprūpei. Kopējais pieejamais finansējums ir 5,8 miljoni eiro, no kuriem 4,93 miljoni eiro ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 870 tūkstoši eiro – nacionālais līdzfinansējums, kas ietver valsts un privātos līdzekļus.

Viena projekta maksimālā summa ir 30 000 eiro uz vienu praksi, nodrošinot iespēju uzlabot gan telpas, gan darba apstākļus medicīnas darbiniekiem. Piemēram, Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš, kurš savulaik veidoja savu ārsta praksi no nulles un kura vectēvs, palīdzot mazdēlam finansiāli, pārdeva pat savu personīgo automašīnu, tagad secina, ka 30 000 eiro prakses labiekārtošanai esot pietiekami liela naudas summa un šī iespēja ir jāizmanto.

Ģimenes ārste Zita Straujupe atzīst, ka ļoti gribētos, lai viņai Apē būt jauns kolēģis.

Foto: No "Alūksnes un Malienas Ziņu" arhīva

Laikraksts "Alūksnes un Malienas Ziņas" raksta par Apē uzsāktu Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu. Tur paredzēts izveidot SIA "Apes ārsta prakse" jaunu prakses vietu pašvaldībai piederošā ēkā. Pašlaik ģimenes ārsta prakse Apē atrodas ārstam piederošās privātās telpās. Pārcelšanās uz pašvaldībai piederošām telpām esot arī pašas ģimenes ārstes Zitas Straujupes vēlme. Mūsdienīgas un pašvaldības pārziņā esošas telpas nākotnē atvieglotu jauna ģimenes ārsta piesaisti Apei, kā arī nodrošinātu raitāku prakses nodošanu nākamajam speciālistam. Z. Straujupes praksē šobrīd reģistrēti 1560 pacientu. Lielākā daļa ir Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji, taču pacienti brauc arī no Mālupes, Malienas un Alūksnes. Z. Straujupe atzīst, ka ļoti gribētos, lai Apē būt jauns kolēģis. "Sekoju līdzi Apes jauniešu gaitām. Tiklīdz uzzinu, ka kāds izvēlas studēt medicīnu, ļoti ceru, ka kāds izvēlēsies būt par ģimenes ārstu un pārcelsies uz Api. Šobrīd tā nav noticis. Var saprast jauniešu izvēli būt citā vidē, kur ir vairāk iespēju un piepildījuma, arī saņem labāku samaksu. Ir priekšstats, ka izvēlēties būt par ģimenes ārstu ir kā pēdējā izvēle, jo ir citas iespējas, citi apvāršņi, lieli atalgojumi, lielas slimnīcas. Uz reģioniem pārcelsies tie, kam tas būs aicinājums," spriež ārste.

Par prakses pārņemšanu – 16 317 eiro

Maijā Koknesē sāka strādāt jauns ģimenes ārsts Armands Skrūzmanis, jo iepriekšējais dakteris, sasniedzot pensijas vecumu, darbu vairs neturpināja. Viņš uz Latviju pārcēlies pēc desmit gadu darba Lielbritānijā un neslēpj, ka kompensācija par pārcelšanos darbā no Rīgas, kur dakteris kopā ar ģimeni dzīvo joprojām, bijis diezgan noteicošs iemesls, jo pretējā gadījumā viņš diezin vai izvēlētos prakses vietu Koknesē. Ģimenes ārstam, kurš pārņem praksi, valsts maksā 16 317 eiro. Piemaksas par attālumu uz viņu neattiecoties, jo neesot sasniegti 100 kilometri no tuvākās universitātes slimnīcas. Nākamā pilsēta Pļaviņas šim kritērijam atbilstot, bet Koknese – ne. Ņemot vērā iedzīvotāju blīvuma kritēriju, ik mēnesi dakterim pienākoties piemaksa nedaudz zem tūkstoš eiro.

Katru rītu viņš ar savu elektroauto dodas no Rīgas uz Koknesi un atpakaļ. Kaut gan pašvaldība Koknesē ir piešķīrusi jau izremontētu dzīvokli, dakteris tomēr regulāri vēloties būt pie savas ģimenes, kurā augot divi bērni. Turklāt viņa sievai, kura arī ir ārste, Rīgā esot darbs. Ja nu vienīgi tad, kad ir vēlās pacientu pieņemšanas stundas un nogurums ir tik liels, ka negribas doties ceļā, dzīvoklis esot kā rezerves variants, kur pārlaist nakti.

Armands Skrūzmanis uz Latviju pārcēlies pēc desmit gadu darba Lielbritānijā, tagad strādā par ģimenes ārstu Koknesē un uz darbu brauc katru rītu no Rīgas.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Ģimenes ārsts Skrūzmanis ir gandarīts, ka atgriezies Latvijā un nogruntējies Koknesē, jo atšķirībā no Apvienotās Karalistes viņam šeit esot daudz lielāka brīvība darīt tā, kā viņš uzskatot par pareizāku. "Ja esmu pārliecināts, ka manam pacientam tomēr nepieciešama vizīte pie speciālista, es varu viņu aizsūtīt, nevis gaidīt mēnešiem ilgi, kamēr būs iespēja aizsūtīt uz norādīto konkrēto vietu, kā tas ir Lielbritānijā. Vai cits piemērs – ja pacientam sāpēja ceļi, tad viņš bija jāsūta pie fizioterapeita. Pēc tam jāuztaisa rentgena izmeklējums un jāraksta tikai pretsāpju zāles. Latvijā šādu pacientu varu uzreiz nosūtīt pie traumatologa, kurš pārliecinās, vai nav nepieciešama operācija. Arī zāļu izrakstīšanā ārstam Lielbritānijā nepastāv tāda izvēles brīvība kā Latvijā," pastāstīja Kokneses ģimenes ārsts.

Rīga kā darba vieta nesaista

Aizvadītā gada nogalē pensijā aizgāja pieci Dobeles novada ģimenes ārsti, bet vietā nebija neviena, tāpēc tur radās kritiska situācija. Bija arī kāda daktere, kura slimības dēļ vairs nevarēja turpināt strādāt, un Sandra Vilne, jaunā ģimenes ārste, tika pierunāta pārņemt viņas praksi. Nu jau rit trešais mēnesis, kopš viņa tur strādā. Tā sakrita, ka tieši tad daktere meklēja iespējas strādāt reģionā, jo Rīga kā darba vieta viņu nesaistīja. Kaut gan viņa dzīvo Jelgavas novadā, nolēma savu darba dzīvi saistīt ar Dobeli. Savu praksi tur viņa uzsākusi no nulles, un tajā patlaban reģistrējušies 1450 pacientu.

"Personīgi nedomāju par piemaksām, ko saņemšu, ja strādāšu reģionā. Tā kā esmu uzsākusi darbu Dobelē, tad drīzumā pārvākšos šurp no Jelgavas. Kad vērsos pašvaldībā, sākumā nesaņēmu nekādu palīdzību. Tikai tad, kad pati jau biju sameklējusi dzīvesvietu, pašvaldība bija gatava to piedāvāt," pastāstīja ģimenes ārste.

Sandra Vilne 2025. gada rudenī pabeidza Rīgas Stradiņa universitātē rezidentūru ģimenes medicīnā un uzskata, ka rezidentūrā vietu netrūkstot, bet jāņemot vērā, ka ģimenes medicīna daudziem esot kā otrā izvēle, stājoties rezidentūrā. "Kad netiek kādā konkrētā specialitātē, tad ģimenes medicīna ir kā rezerves variants," situāciju skaidroja daktere Vilne un piebilda, ka viņai neesot bijis nekādu šaubu par to, vai kļūt par ģimenes ārsti.

Arī Bauskas jaunā ģimenes ārste Anete Ance Buka bijusi pārliecināta, ka nepaliks Rīgā. Lai nonāktu pie šāda lēmuma, finansiālās kompensācijas par darbu reģionā neesot bijis milzīgs stimuls. "Man ir māja Bauskā. Veidoju savu praksi, jo neviens negāja pensijā un nebija brīvas prakses, ko pārņemt. Nekas cits neatlika kā kļūt par darba ņēmēju Bauskas slimnīcā. Teorētiski varēju izveidot savu praksi, bet tam vajadzētu pamatīgu ieguldījumu un tāpat būtu jāīrē telpas no slimnīcas. Bauskas novada dome 2023. gadā man tās piedāvāja, bet pašai bija jāremontē par 50 tūkstošiem eiro, lai tās atbilstu minimālajiem ģimenes ārsta prakses kritērijiem. Tādus līdzekļus nevarēju atļauties. Līdz ar to slimnīca nāca pretī un no 2024. gada 1. jūlija izveidoja man darba vietu," pastāstīja daktere Anete Ance Buka.

Bauskas ģimenes ārste Anete Ance Buka bija pārliecināta, ka pēc studiju pabeigšanas nepaliks Rīgā.

Foto: No Bauskas slimnīcas arhīva

Viņa par iespēju saņemt 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības fonda līdzekļiem savas prakses iekārtošanai uzzinājusi tikai tad, kad jau prakse bija izveidota un slimnīca to palīdzējusi iekārtot. Tagad viņai kā darba ņēmējai slimnīcā ir cietā alga, un tā neesot tik liela kā tā, ko daktere saņēma tad, kad mācījās rezidentūrā.

Bauskas dakteres Marutas Priedītes ģimenes ārsta prakse pastāv gandrīz 20 gadus. Viņas praksē reģistrējušies gan Mežotnes pagasta, gan Bauskas pilsētas iedzīvotāji. Ārste Priedīte laikrakstam "Bauskas Dzīve" atzīst: "Reāli jau valsts finansējums lauku ģimenes ārstiem būtu pietiekošs, tikai praksē bieži vien redzam, ka nauda nav izšķirošais faktors speciālistu piesaistē."

Ģimenes ārsti

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Brīvās ģimenes ārstu prakses vietas

• Skrunda un Skrundas pagasts,
• Cesvaine un Cesvaines pagasts,
• Strenči un Seda,
• Jēkabpils un Jēkabpils novads.

Par ko piemaksā ģimenes ārstiem

Nacionālais veselības dienests ģimenes ārstu praksei aprēķina un izmaksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma, reģistrēto pacientu skaita, attāluma līdz tuvākajai universitātes slimnīcai, kā arī kopējā pacientu apmeklējuma skaita un apmeklējuma skaita vecuma grupā no 12 līdz 17 gadiem un vecumā virs 65 gadiem. Piemēram, ja teritorijā ir mazāk nekā 20 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, piemaksa

• līdz 2026. gadam – 361 eiro, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu;
• 2026. gadā –1150 eiro.

Ja teritorijā ir no 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, piemaksa

• līdz 2026. gadam – 182 eiro;
• 2026. gadā – 575 eiro.

Ja teritorijā ir vairāk nekā 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, piemaksas nav.

Ģimenes ārsti Latvijā

• Valsts apmaksātos primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz 1184 ģimenes ārsti.
• Vidējais reģistrēto pacientu skaits uz ģimenes ārstu – 1584.
• Mazākā prakse pēc reģistrēto pacientu skaita – 203 pacienti (tajā skaitā 4 bērni).
• Lielākā prakse pēc reģistrēto pacientu skaita – 7836 pacienti (tajā skaitā 729 bērni).
• Jauno ģimenes ārstu skaits, par kuriem NVD ir informācija, ka viņi tuvākajā laikā pārņems prakses, – 44.

AVOTS: Nacionālais veselības dienests

"Latvijas Avīzes" rītdienas numurā lasiet temata turpinājumu – ko par savu pieredzi intervijā stāsta Jēkabpils ģimenes ārsts Guntis Balodis.

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.