Eiropa gaisa kondicionieru pārklājumā atpaliek no ASV

Lielā daļā Eiropas turpinoties kārtējam karstuma vilnim, vairākās valstīs atsākušās diskusijas par nepieciešamību plašāk ieviest gaisa kondicionēšanas sistēmas.

ASV tās ir ļoti iecienītas, bet Eiropā tiek izmantotas krietni mazāk. Daudzi eiropieši lielajā svelmē mēģina izlīdzēties ar elektriskajiem ventilatoriem vai aukstu dušu, tomēr arī Eiropā pēdējos gados gaisa kondicionieru izmantošana ir pieaugusi. To veicina arī aizvien biežākie karstuma viļņi, kas prasījuši daudz upuru.

Eiropas atšķirības

Starp Eiropas un ASV atšķirībām gaisa kondicionieru jautājumā var sameklēt virkni objektīvu skaidrojumu. Apskatnieki norāda, ka daudzviet Eiropā gaisa kondicionēšanas sistēmas ilgstoši tika uzskatītas par luksusa preci. Šis punkts tiek saistīts arī ar faktu, ka ienākumi Eiropā ir zemāki, bet elektroenerģijas izmaksas augstākas nekā ASV, kas arī ietekmē vēlmi ierīkot šādas sistēmas. Eiropā ir arī daudz vecu māju, kur kondicionierus ir sarežģīti ierīkot. Turklāt iepriekš Eiropā arī nav piedzīvoti tik bieži spēcīga karstuma viļņi. Šis jautājums skar arī visas Eiropas Savienības (ES) līmeņa politiku. ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un pastiprināta gaisa kondicionieru ierīkošana varētu apgrūtināt šā mērķa sasniegšanu. Dažās Eiropas valstīs ir ieviesti ierobežojumi gaisa kondicionieru darbībai. 

Piemēram, Spānijā 2022. gadā ieviesti noteikumi paredz, ka kondicionieri sabiedriskās ēkās elektroenerģijas taupīšanas nolūkos nedrīkst tikt noregulēti zemāk par 27 grādiem pēc Celsija. 

Attieksme pret šīm sistēmām tomēr mainās. Tas arī ir saprotams, jo Eiropa klimata pārmaiņu rezultātā sasilst divreiz straujāk nekā pārējā pasaule, norāda telekanāls CNN. Starptautiskā enerģētikas aģentūra prognozē, ka līdz 2050. gadam gaisa kondicionieru skaits Eiropā pieaugs līdz 275 miljoniem. Tas būs divreiz vairāk par 2019. gada rādītāju.

Izmanto politiskiem nolūkiem

Īpaši vērienīgas diskusijas notiek Francijā, kur trešdien tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas 1947. gadā. Francijā kopumā gaisa kondicionierus izmanto maz. Tie esot tikai 25% mājokļu, kamēr ASV šis pārklājums sasniedz 90%. Francijai priekšā ir arī tādas Eiropas valstis kā Spānija un Itālija, kur tie tiek izmantoti aptuveni 50% mājsaimniecību. Iemesli šādam zemākam pārklājumam tiek saistīti arī ar cīņu pret klimata pārmaiņām. Nesen publiskotā aptaujā 80% respondentu Francijā pauduši, ka gaisa kondicionieri ir klimatam nedraudzīga tehnoloģija. Tomēr arī Francijā ir vērojama nostājas maiņa un arī ierīkoto kondicionieru skaits aug. 25% pārklājums ir krietni vairāk nekā pirms desmit gadiem. Pārkārsušie mājokļi kļuvuši arī par politisko cīņu jautājumu, ņemot vērā nākamgad gaidāmās prezidenta vēlēšanas. Labējās Nacionālās apvienības politiķe Marina Lepēna šonedēļ aicināja aprīkot visas skolas un slimnīcas ar gaisa kondicionēšanas iekārtām. Tāpat viņas partija rosinājusi nodrošināt bezprocentu aizdevumus, lai 30 līdz 40 miljoni mājsaimniecību varētu šādas sistēmas atļauties. Kritiķi savukārt norāda, ka Lepēnas partija tikai izmanto gadījumu, lai piedāvātu risinājumu, kura izmaksas nemaz nav aprēķinātas. Turklāt tiek atgādināts, ka labējie populisti bijuši pēdējie, kas atzinuši klimata pārmaiņu realitāti, tāpēc viņu teiktajam šajā jautājumā nevarot ticēt.

Zaļo nostājas maiņa

Retorikas maiņa tomēr novērojama arī klimata aktīvistu nometnē, vēsta raidorganizācija BBC. Francijas zaļo līdere Marija Tondeljē paudusi atziņu, ka skolās un slimnīcās gaisa kondicionēšana tomēr būtu vajadzīga. Ar šādu paziņojumu viņa zināmā mērā lauzusi zaļās kustības līdz šim ievēroto tabu jeb, kā viņa to nosauca, "dogmu", saskaņā ar kuru Francijas zaļie gaisa kondicionierus uzskatījuši par sliktāko atbildi klimata pārmaiņām. Šī tehnoloģija tikai atvieglojot klimata pārmaiņu sekas, bet necīnās ar to cēloni. Turklāt kondicionieru izmantošana padara klimata pārmaiņas paciešamākas, kas novērš uzmanību no problēmas, pauduši zaļie. Tiek atgādināts arī par to, ka gaisa kondicionieru darbināšanai nepieciešama elektroenerģija. Francijā gan vairums elektroenerģijas tiek saražots atomelektrostacijās, nevis izmantojot fosilo kurināmo. Kodolenerģija pagājušajā gadā nodrošināja 70% Francijai nepieciešamās elektroenerģijas. Eksperti norāda, ka Francijā un arī citviet Eiropā daudzas ēkas, tostarp jaunās mājas, nav plānotas ar domu par nepieciešamību telpas uzturēt vēsas. Šie mājokļi, iespējams, nodrošina labu siltumizolāciju ziemā, bet ne vasarā. Tāpat tiek atgādināts, ka Francijas skolās un slimnīcās retos gadījumos ir ierīkotas gaisa kondicionēšanas sistēmas. Piemēram, lielā slimnīcā Nantē, kas pašlaik ir būvniecības stadijā, gaisa kondicionieri paredzēti tikai pusē telpu, par ko sašutumu paudusi mediķu arodbiedrība.