18 °C
Kultūra jau kopš seniem laikiem ir tā, kas latviešus tur kopā gan Latvijā, gan tālu no dzimtenes. Un šobrīd, kad ārpus Latvijas dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 420 000 latviešu, šī saikne nav kļuvusi vājāka. Diaspora turpina godināt un kopt latviešu kultūras tradīcijas, rīko svētkus, brauc uz Latviju un arvien biežāk savos pasākumos uzņem viesus no dzimtenes.
Kultūra vieno gan Latvijā, gan diasporā
Kultūra jau izsenis ir vienojusi latviešus svešumā. Jau Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā bija bagātīga kultūras dzīve: darbojās teātra un varietē trupas, vairāki kori, notika koncerti un pasākumi, tika izdotas avīzes. Karagūstekņi pat uzcēla divus metrus augstu Brīvības pieminekli no nometnē pieejamajiem materiāliem – cementa, kas sajaukts ar utu pulveri un margarīnu. Tur tika dibināta organizācija "Daugavas vanagi", kas vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajām trimdas latviešu organizācijām un kas palīdz uzturēt latviešu kultūru un sabiedrisko dzīvi ārpus Latvijas vēl šodien. Zēdelgemas nometnē no 1945. gada septembra līdz 1946. gada maijam bija ieslodzīti 11 727 latviešu karavīri. Jādomā, ka tieši kultūra palīdzēja pārdzīvot nometnes grūtos apstākļus un saglabāt cerību kādreiz atgriezties mājās.
Cerība atkal ieraudzīt dzimteni vienoja arī bēgļus, kuri bija nonākuši pārvietoto personu jeb "dipīšu" ("displaced persons") nometnēs Vācijā. Arī tur neiztika bez dziedāšanas, dejošanas, tautastērpu darināšanas un kultūras pasākumiem. Eslingenā pat tika rīkoti Dziesmu svētki, uz kuriem sabrauca bēgļi no citām Vācijas nometnēm.
Vēlāk arī jaunajās mītnes zemēs, Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā, latvieši turpināja kopt savu kultūru, rīkojot koncertus, teātra izrādes, valsts svētku svinības un Dziesmu svētkus (ASV un Kanādā tie notiek jau kopš 1953. gada). Padomju okupācijas laikā šie svētki palīdzēja uzturēt latviešu kultūru un nodot to nākamajām paaudzēm. Tie bija veids, kā saglabāt saikni ar Latviju. Mūsdienās Dziesmu un deju svētki gan Latvijā, gan ārpus tās joprojām ir viens no spēcīgākajiem tiltiem starp latviešiem pasaulē. 2024. gada Kanādas Dziesmu un deju svētki Toronto pulcēja ap 2000 dalībnieku no Kanādas, ASV, Eiropas, Brazīlijas un Latvijas. Šogad ASV Dziesmu un deju svētki Grandrapidos pulcēs ap 4000 dalībnieku, apliecinot, ka latviešu kultūras tradīcijas ārpus Latvijas joprojām ir dzīvas un spēcīgas.
Jāņi, populārākie svētki diasporā
Jāņi ir vieni no svarīgākajiem svētkiem ikvienam latvietim – gan dzimtenē, gan diasporā. Šie svētki apvieno latviešus visā pasaulē, jo tie ir kaut kas dziļi savējs: ugunskurs, vainagi, pīrāgi, danči un dziesmas līdz rīta gaismai.
Latvieši Jāņus svin visos kontinentos. Austrālijā latvieši ielīgo savā iecienītajā vietā pie ugunskura ar pīrāgiem un Jāņu sieru. Norvēģijā Bergenas latvieši sanāk pie ezera gleznainā dabas stūrī. Korejā, kur dzīvo tikai ap 80 latviešu, arī sanāk kopā saulgriežos. Jāņus svin arī Austrijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Spānijā, Šveicē, Ungārijā, Vācijā un citās valstīs, kur ir latvieši. Vietās ar lielākām latviešu kopienām svētkus organizē latviešu biedrības vai vienkārši entuziasti.
Nedaudz par dažiem no šiem pasākumiem. Lielākais Jāņu pasākums diasporā notiek Straumēnos Lielbritānijas vidienē, "Daugavas vanagu" fonda plašajā īpašumā ar pļavām, muižu, dārziem, mežiem un dīķi. Sākotnēji tā bija kā sanākšana draugu lokā, bet gadu gaitā tā izaugusi par vairāku dienu festivālu ar teju 5000 jāņabērniem. To organizē "Bērzes Strazdi" – pieredzējusi organizatoru komanda –, un liela loma ir arī brīvprātīgajiem palīgiem. Šogad festivāls notika no 19. līdz 21. jūnijam un pulcēja līgotājus no visas Apvienotās Karalistes, kā arī no Vācijas, Francijas, Īrijas, Norvēģijas un citām valstīm. Festivāla programma apvieno latviskās tradīcijas un mūsdienu kultūru: tajā ir lielkoncerti ar koru un deju kolektīvu uzstāšanos, kā arī viesmākslinieki no Latvijas. Ir arī īpaša bērnu zona, radošās darbnīcas, amatnieku tirdziņš un vakara ballītes. Šogad pat notika aklie randiņi jeb iespēja atrast savu otro pusīti īpašā iepazīšanās pasākumā.
Beļģijā Jāņu svinēšana attīstījusies pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad šurp strādāt sabrauca latvieši. Sākotnēji visi sanāca kopā ļoti latviskajā pļavā, bet tad tur kļuva par šauru un nācās meklēt citu svinību vietu. Kādu brīdi līgošana bija netālu no Briseles, līdz reiz rezervētā vieta pārpratuma dēļ izrādījās apsolīta mūsu kaimiņiem igauņiem. Tā nu jau trešo gadu pēc kārtas latvieši pulcējas netālu no Alstas, kur kādas kafejnīcas plašajā teritorijā šogad sanāca ap 350 līgotāju, arī no Nīderlandes, Francijas un Luksemburgas. Tur ir īsta latviešu saulgriežu sajūta. Pērn Ārlietu ministrijas projektu konkursā šī ielīgošana atbalstīta ar 1100 eiro.
