22.1 °C
Augstākā tiesa (AT) nolēmusi atcelt Rīgas apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā apsūdzētas vairākas personas, tostarp bijušais satiksmes ministrs, tagadējais Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (LPV) un bijušais premjers Andris Šķēle.
AT lēmums paredz lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, piektdien žurnālistiem paziņoja AT senatore Irīna Jansone.
AT konstatējusi, ka apelācijas instances tiesa lietā esošos pierādījumus nav izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām, kas ir pamats sprieduma atcelšanai pilnībā.
Atzīstot, ka maksājumu veikšana starpniekam nav radījusi zaudējumus digitālās televīzijas apraides nodrošināšanas konkursa uzvarētājai — SIA "Tet" —, tiesa nav ievērojusi tiesību teorijā paustās atziņas un līdz ar to nepamatoti secinājusi, ka peļņas gūšana no projekta izslēdz zaudējumu nodarīšanu, kā arī nav pienācīgi pamatojusi savus secinājumus, jo daļa pierādījumu vērtēti nepilnīgi un neatbilstoši to saturam, atzina AT.
Tāpat tiesa, vērtējot digitālās televīzijas apraides ieviešanas un tās tiesiskā regulējuma tapšanas apstākļus, nav izvērtējusi lietā esošās liecinieku liecības un valsts iestāžu sniegtos atzinumus, tāpēc ar pierādījumiem nav atspēkota apsūdzības pozīcija, ka Ministru kabineta noteikumu projekta teksts tā tapšanas gaitā jau pēc nodošanas izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē apzināti grozīts, lai radītu pamatu apraidē iesaistīt starpnieku, skaidro AT.
AT arī konstatēja, ka
tiesa nepilnīgi izvērtējusi Valsts kontroles revīzijas ziņojumā paustos atzinumus par konkursa nolikuma izstrādi un tā norisi.
AT skaidroja, ka, tā kā apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi lietā esošos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām un atzinusi, ka nav notikusi krāpšana, kas apsūdzībā atzīta par predikatīvu noziedzīgu nodarījumu, apelācijas instances tiesas spriedums atceļams arī daļā par attaisnošanu apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa nepiemērošanu.
AT arī sniedza skaidrojumu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētajam krāpšanas sastāvam, kas būs jāņem vērā apelācijas instances tiesai, izskatot lietu no jauna.
Šī likuma daļa paredz, ka par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Tiesas lēmumā arī vērsta uzmanība uz to, ka cietušā mantiskās intereses ir iespējams aizskart arī pastarpināti, proti, maldinot citu personu vai personu kopumu, kas pieņem oficiālus lēmumus par kāda darījuma atzīšanu par atbilstošu likumiem.
