Visvairāk bērnu dzīvo Pierīgā, vismazāk — Latgalē, liecina CSP dati

Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas tuvumā esošajos novados, bet mazākais — Latgalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā — 29,2%, Ādažu novadā — 24,8% un Ķekavas novadā — 24,4%. Savukārt galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija mazāks — 17%. Zemākais bērnu īpatsvars bija Latgales reģionā — 15,5%, Krāslavas novadā — 12,1%, Augšdaugavas novadā — 13,1% un Ludzas novadā — 13,9%. Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 9200 jeb 2,7%.

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 334 000 bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina CSP dati.

2025./2026. mācību gadā 165 600 skolēnu piedalījās skolu organizētajos interešu izglītības pulciņos — par 3,3% vairāk nekā 2024./2025. mācību gad, kad to skaits bija 160 300 skolēnu.

Arvien vairāk skolēnu iesaistās jaunās interešu izglītības programmās, kas tiek piedāvātas no 2024./2025. mācību gada. Īpaši populāra kļūst STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) interešu izglītības programma, piesaistot 29 500 skolēnu 2025./2026. mācību gadā (par 5300 vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā). Tāpat arvien populārāka kļūst sociālā un pilsoniskā interešu izglītības programma (iesaistot 17 400 audzēkņu 2025./2026. mācību gadā, kas ir par 600 vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā) un mazākumtautību valodas un kultūrvēstures izglītības programma (16 200 audzēkņu 2025./2026. mācību gadā, par 3700 audzēkņu vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā).

Skolēnu vidū joprojām populāras ir kultūrizglītības programmas, kurās 2025./2026. mācību gadā iesaistījās 72 900 skolēnu. Dejas mākslas kolektīvos piedalījās 23 900 skolēnu, mūzikas programmās — 27 000, teātra mākslu — 6800, savukārt folkloras kopās — 1400 skolēnu. Sporta nodarbībās piedalījās 29 700 skolēnu, no kurām pieprasītākās bija volejbola nodarbības (3000 skolēnu), galda spēles (3000 skolēnu) un peldēšana (2400 skolēnu).

Turpina palielināties audzēkņu skaits interešu izglītības iestādēs —

no 54 700 audzēkņiem 2023./2024. mācību gadā līdz 61 800 audzēkņiem 2024./2025. mācību gadā un 63 600 audzēkņiem 2025./2026. mācību gadā. Sporta skolās audzēkņu skaits ir palielinājies no 48 100 2023./2024. mācību gadā līdz 51 300 2025./2026. mācību gadā, un mūzikas un mākslas skolās — no 26 400 2023./2024. mācību gadā līdz 27 000 audzēkņiem 2025./2026. mācību gadā

2025./2026. mācību gada sākumā Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apguva 86,3 tūkstoši bērnu. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājies par 4,5%.

Pamatskolas izglītības programmas apguva 183 700 skolēnu, bet vidusskolas programmas — 40 600 skolēnu.

2025. gadā pamatskolu beidza 20 300 skolēnu, no kuriem 60,1% izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, bet 33,3% — profesionālās izglītības iestādēs. Savukārt vidusskolu beidza 11 900 skolēnu, no kuriem 56,2% sāka studijas Latvijas augstskolās un koledžās, 2,4% profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 41,4% mācības neturpināja.

2025. gadā internetu vismaz reizi nedēļā lietoja gandrīz visi (99,5%) 16 līdz 24 gadu vecuma jaunieši. Visbiežāk jaunieši izmantoja internetu, lai lietotu sociālās tīklošanās vietnes (94,1%), internetbanku (92,8%) un sūtītu ziņas ziņapmaiņas lietotnēs (92,4%). Ievērojami mazāk jauniešu izmantoja internetu, lai iesaistītos tiešsaistes konsultācijās vai parakstītos par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (17,1%) un pārdotu preces vai pakalpojumus (16,0%).

No jauniešiem, kuri regulāri lietoja internetu, 72,7% izmantoja arī mākslīgo intelektu (MI). 54,6% jauniešu MI izmantoja privātām vajadzībām, 42,4% — formālās izglītības mācību procesā un 15,2% jauniešu izmantoja MI ar darbu saistītām vajadzībām.

No regulārajiem interneta lietotājiem gandrīz katrs trešais (32,8%) jaunietis internetā saskārās ar uzbrūkošu vai pazemojošu saturu, kas tika vērsts pret kādu personu vai personu grupu. 25,2% jauniešu saskārās ar naidīgu saturu, kas pret personu vai personu grupu tika vērsts politisku vai sociālu uzskatu dēļ, un 16,2% — rases vai etniskās piederības dēļ. Salīdzinoši neliela jauniešu daļa saskārās ar naidīgu saturu saistībā ar personas vai personu grupas vecumu (5,7%) un invaliditāti (5,4%).

Pērn 88,2% jauniešu savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, 9,6% — kā vidēju un 2,2% savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu. 7,9% jauniešu atzina, ka viņiem ir veselības problēmu ierobežojumi veikt parastās ikdienas aktivitātes. 5,1% jauniešu norādīja, ka viņiem ir grūtības redzēt, pat ja ir uzliktas brilles vai kontaktlēcas, un 4,8% ir grūtības ilgstoši koncentrēties vai atcerēties senus vai nesenus notikumus.

Pērn veiktās aptaujas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā arvien vairāk jauniešu vēršas pie medicīnas speciālistiem.

2025. gadā 74,5% jauniešu atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir vērsušies pie ģimenes (vispārējās prakses) ārsta. Tas ir par 13,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujas reizē — 2022. gadā, kad šādas vizītes pie ārstiem bija veikuši 61,3% jauniešu. Pie medicīnas vai ķirurģijas speciālistiem kaut reizi bija vērsušies 45,8% jauniešu (2022. gadā — 27,5%) un pie zobārsta, ortodonta vai zobu higiēnista — 62,5% jauniešu (2022. gadā — 58,4%).

2025. gadā invaliditāte tika noteikta 10 005 bērniem vecumā līdz 17 gadiem — par 14,4% vairāk nekā 2021. gadā, kad tika reģistrēti 8 746 bērni ar invaliditāti. 1 301 bērnam invaliditāte bija noteikta pirmreizēji (2021. gadā — 969 bērniem), no viņiem visbiežāk invaliditāte tika noteikta saistībā ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (746 bērniem 2025. gadā un 369 bērniem 2021. gadā).

19,4% jeb gandrīz katrs piektais bērns 13 līdz 17 gadu vecumā 2024. gadā saņēma darba samaksu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Vislielākais darba samaksu saņēmušo bērnu īpatsvars bija Latgalē (21,9%) un Kurzemē (20,5%), bet vismazākais — Rīgā (7,3%). Trīspadsmitgadīgiem bērniem vidējais darba līguma periods bija 17 dienas, bet septiņpadsmitgadīgajiem — 53 dienas. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos vasaras nodarbinātības pasākumos pērn piedalījās 11 127 bērni (par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš) — no viņiem 55,9% bija meitenes, 44,1% — zēni.