Makrons savvaļas ugunsgrēku dēļ sasauc krīzes sanāksmi

Vairākās Dienvideiropas valstīs pašlaik spēkā pieņemas savvaļas ugunsgrēki, kuru dzēšanu vēl vairāk apgrūtinās nedēļas vidū Francijā un Spānijā gaidāmās ārkārtīgi augstās gaisa temperatūras.

Abās valstīs kopā no liesmu apdraudētajām teritorijām evakuēti apmēram 330 000 cilvēku. Īpaši smagi liesmas skārušas Žironas departamentu Francijas dienvidrietumos, no kurienes evakuēti ap 220 000 cilvēku. Tā ir lielākā miera laika evakuācijas operācija Francijā kopš Otrā pasaules kara. Draudīgās situācijas dēļ Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Iekšlietu ministrijā sasauca krīzes sanāksmi, kurā apsprieda cīņu ar liesmām. 

Evakuēt Bordo negrasās

Lai arī liesmas ir nonākušas aptuveni 15 kilometru attālumā no Bordo, no šīs lielpilsētas Žironas departamentā varasiestādes iedzīvotājus evakuēt pagaidām negrasās. Evakuācija tomēr notikusi daudzviet šīs pilsētas apkārtnē, un daudzi cilvēki izmitināti sporta zālēs un izstāžu centros tieši Bordo. Makrons nedēļas nogalē solīja, ka Francija "atjaunos" liesmu nopostītās teritorijas. Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess atzinis, ka situācija joprojām ir "ārkārtīgi nelabvēlīga" un liesmas "tuvojas" Bordo, kurā kopā ar tās piepilsētām dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku. Žironas departamentā ugunsgrēku dzēšanā iesaistīti aptuveni 2500 ugunsdzēsēju, kuriem palīgā devušies arī 1500 karavīru un 1200 policistu un žandarmu. Liesmas tiek dzēstas arī no gaisa. Ugunsdzēsēji tomēr izteikušies, ka viņu spēki ir par mazu, lai tiktu galā ar tik vērienīgām liesmām, kuras pārņēmušas plašu teritoriju. Meteoroloģiskās prognozes rāda, ka gaisa temperatūra daudzviet Francijā nedēļas vidū var sasniegt pat 40 grādus pēc Celsija, kas dzēšanas darbu apgrūtinās vēl vairāk. Savukārt lietus netiek solīts. Nedēļas nogalē Francijā un Spānijā bija viegls lietus, kas tomēr neskāra teritorijas, kurās plosās lielākie ugunsgrēki.

Ugunsdzēsējiem Bordo apkaimē palīgā ar ūdens cisternu devušies vietējie lauksaimnieki.

Foto: AFP/Scanpix

Uguns ietekmē laikapstākļus

Ugunsgrēki Žironas departamentā ir bijuši tik spēcīgi, ka izraisījuši specifiskus laikapstākļus, kurus raksturo arī pērkona negaiss ar zibeni, kas var izraisīt jaunus liesmu perēkļus. Savukārt ugunsgrēka izraisītie vēji palīdz liesmām izplatīties visos virzienos, kas apgrūtina dzēšanas darbus. Šādu parādību "mēs Francijā nekad neesam redzējuši", paziņoja Žironas ugunsdzēsēju priekšnieks Marks Vermelens. "Mēs nezinām, kā liesmas izplatīsies, uguns fronte nepārtraukti mainās, mēs to tieši nevaram apkarot," situāciju komentēja Francijas ugunsdzēsēju federācijas pārstāvis Ēriks Brokardi. Tā ir "Dāvida cīņa pret Goliātu", piebilda ugunsdzēsējs. Lai liesmas izdotos apturēt, būtu nepieciešams stiprs lietus vismaz trīs dienas, norādīja Brokardi. Francijā šogad reģistrētas ļoti augstas gaisa temperatūras, kā arī daudz ugunsgrēku. Tādu šogad ir jau vairāk nekā 300, lai arī vidējais rādītājs ir 93 ugunsgrēki gadā, liecina Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma. Francijas iekšlietu ministrs Nunjess paziņojis, ka valstī šogad savvaļas ugunsgrēkos izdeguši 115 000 hektāru. 42 000 hektāru deguši tieši Žironas departamentā. Žironas departamenta amatpersonas pavēstījušas, ka reģionā netiks rīkotas bērnu vasaras nometnes, tāpat tur nevajadzētu doties cilvēkiem ar invaliditāti. Savukārt Spānijā savvaļas ugunsgrēki plosās ap galvaspilsētu Madridi un Valensijas apkaimē valsts austrumos. Liesmas Spānijā skārušas aptuveni 77 000 hektāru, pavēstīja Spānijas vides ministre Sāra Ogesena. Spānijas premjers Pedro Sančes pirmdien apmeklēja liesmu skartās teritorijas netālu no Valensijas. Savukārt Makrons pirmdien ieplānoja vizīti Francijas dienvidrietumos. Eksperti skaidro, ka šoziem piedzīvoti netipiski vērienīgi nokrišņi, kas veicināja zāles un krūmu augšanu. Pēc tam savukārt piedzīvots liels karstums un sausums, kas sekmēja liesmu izplatīšanos lielā teritorijā, vēsta telekanāls CNN. Zinātnieki atgādina arī par klimata pārmaiņu ietekmi.