"Kopā Latvijai" valdes loceklis par spiegošanu Krievijas labā sodīts ar piecu gadu cietumsodu

Bijušā Rēzeknkes mēra Aleksandra Bartaševiča vadītās politiskās partijas "Kopā Latvijai" valdes loceklis Iļja Podkolzins, kurš apsūdzēts par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar prokremliskās noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" starpniecību, ar prokuroru noslēdzis vienošanos par vainas atzīšanu noziegumā un sodīts ar piecu gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu.

Spriedums vēl nav stājies spēkā, un to ir iespējams pārsūdzēt desmit dienu laikā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka no šodienas Podkolzins vairs nav partijas "Kopā Latvijai" valdes loceklis.

Saskaņā ar apsūdzību Podkolzins ieguva un nodeva izlūkziņas par Latvijas kritiskās infrastruktūras transporta un loģistikas objektiem, tostarp angāriem Rīgas lidostas teritorijā un to izmantojumu, kā arī piekļuves kontroles un drošības procedūrām lidostā.

Viņš arī vāca un nodeva ziņas par valsts robežas un pierobežas infrastruktūras izbūvi, aizsardzības un militārās mobilitātes pasākumiem Krievijas pierobežā, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī konkrētiem Latvijas valstspiederīgajiem, informēja Valsts drošības dienestā (VDD).

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka no Krievijas noplūdusī sarakste liecina par Podkolzina kontaktiem ar Sergeju Vasiļjevu, kurš krievu medijos sniedz intervijas kā "Baltijas antifašistu" vadītājs. Tajā minēts, ka Podkolzins 2023. un 2024. gadā vairākkārt devies uz Maskavu, kur ticies ar Vasiļjevu.

No raidījuma rīcībā nonākušajiem materiāliem izriet, ka Podkolzins, izmantojot segvārdu "Vadim Sedov",

nosūtījis informāciju par objektiem Rīgas lidostas teritorijā, tostarp angāriem un tajos notiekošajām kravām.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Podkolzins savulaik bijis Daugavpils domes deputāts, vadījis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību Krievijā, strādājis par ekonomikas atašeju Latvijas vēstniecībā, kā arī darbojies aviācijas nozarē.

VDD četras personas aizdomās par spiegošanu aizturēja šā gada janvārī, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtu informāciju, ka šie Latvijas iedzīvotāji sistemātiski un mērķtiecīgi vākuši dažāda veida izlūkziņas un nodevuši prokremliskajai noziedzīgajai organizācijai "Baltijas antifašisti", lai tās tālāk tiktu nodotas Krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB) un citām agresorvalsts institūcijām.

VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka Iveta Balode ieguva un noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" pārstāvim nodeva, piemēram, ziņas par Nacionālo bruņoto spēku atrašanās vietām un apmēru Krievijas pierobežā, kā arī Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai. Balode esot Vasiļjeva sieva.

Savukārt Jevgenijs Okss, kurš strādā finanšu nozarē un esot tuvs Vasiļjeva draugs, apsūdzēts par to, ka vācis informāciju par divām personām. Viena no personām ir uzņēmējs, kurš pēc kara sākšanās Ukrainā regulāri ceļoja uz Krieviju, savukārt otra persona ir augsta līmeņa IT speciālists un pasniedzējs, kurš arī vairākas reizes ceļojis uz Krieviju.

Apsūdzētais vāca informāciju par šo personu nodarbošanos, izglītību un ārpus darba aktivitātēm, ko viņš ieguva no publiski pieejamiem avotiem, neizsekojot minētās personas. Abas personas patlaban atrodas Latvijā.

Savukārt apsargs Igors Andrejevs, nelikumīgi izmantojot apsarga amata sniegtās priekšrocības, vāca un noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" pārstāvim

nodeva informāciju par Latvijas iedzīvotājiem, organizācijām un uzņēmumiem, kas atbalsta Ukrainu.

Andrejevs, piemēram, nosūtīja attēlus no videonovērošanas kamerām, kur redzamas personas ar Ukrainu atbalstošu simboliku uz apģērba, Ukrainai atbalstu sniedzošo brīvprātīgo organizāciju automašīnas un transportlīdzekļi ar Krievijas agresiju nosodošām uzlīmēm, uzskata izmeklētāji.

Nodotā informācija saturēja arī personu datus, kontaktinformāciju, transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numurus un citus datus, kas izmantojami Ukrainas atbalstītāju identificēšanai.

Andrejevu šā gada 7. janvārī aizturēja Valsts policija pēc tam, kad vīrietis bija uzbrucis žurnālistiem, atņemot tiem videokameru. Valsts policija pret personu sāka kriminālprocesu par huligānismu, kas saistīts ar mantas bojāšanu. 14. janvārī VDD kriminālprocesu atbilstoši piekritībai pārņēma turpmākai izmeklēšanai savā lietvedībā, personai papildus inkriminējot arī spiegošanu un laupīšanu.

Dienests konstatējis, ka izlūkziņas noziedzīgajai organizācijai nodotas gan tiešsaistes saziņas lietotnē "Telegram", gan privātu tikšanos laikā Krievijā.

Rīgas pilsētas tiesā patlaban tiek izskatītas pārējās trīs krimināllietas, kurā apsūdzēti Okss, Andrejevs un Balode. Visi apsūdzētie atrodas apcietinājumā.

VDD pastāvīgi seko līdzi Krievijā bāzētās noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" aktivitātēm un tās uzturētajā "Telegram" kanālā regulāri ir konstatējis aicinājumus vākt dažāda veida Krievijai noderīgas izlūkziņas Latvijā, tostarp informāciju, kas satur valsts noslēpumu.

Personu apvienība, kas sevi dēvē par "Baltijas antifašistiem", sāka izvērst un koordinēt pret Latvijas nacionālo drošību vērstas darbības, izmantojot speciāli šim nolūkam izveidotas saziņas grupas ziņojumapmaiņas platformā "Telegram", iepriekš aģentūru LETA informēja VDD. Kriminālprocesu pret šo grupējumu VDD sāka 2022. gada novembrī.

Patlaban Latvijā tiek tiesāti divi grupējuma dalībnieki — Tatjana Andrijeca un Aleksandrs Žguns.

Šogad aprīlī Kurzemes rajona tiesa Talsos apturēja krimināllietas iztiesāšanu pret Žgunu un Andrijecu, jo Žguns ir izsludināts meklēšanā.

Pārējie — Sergejs Vasiļjevs, Viktorija Matule, Romans Samuļs un Staņislavs Bukains — ir aizmukuši uz Krieviju vai Baltkrieviju.

Par šādas noziedzīgas organizācijas vadīšanu un piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos var piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam taksistam Sergejam Sidorovam piespriests septiņu gadu cietumsods. Arī viņš ziņoja "Baltijas antifašistiem". Spriedums šogad ir stājies spēkā, jo Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.