Saeimas vēlēšanas ar Jāni Ikstenu. Kāpēc balso par austrumslāvu partijām?

Šodien aizsākam triju publikāciju sēriju par to, kādi pilsoņi atbalsta noteiktas politiskās partijas.

Partiju sagrupēšanai izmantoti sabiedrības uzskati par šo partiju nostājai etniskajos jautājumos, kam tradicionāli ir bijusi ļoti liela nozīme Latvijas politikā. Šajā rakstā – par trim spēkiem, kurus pilsoņi uzskata par visdraudzīgākajiem austrumslāvu (krievu, baltkrievu, ukraiņu) identitātes interesēm.

Nemaz ne tik sen austrumslāvu politiskajā pārstāvēšanā monopolstāvokli bija ieguvusi partija "Saskaņa", kas, apkarojot vienus sāncenšus un kooptējot citus, ieguva teju pat trešdaļu Saeimas mandātu. Taču partijas piesliešanās mēreno nometnei attieksmē pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā komplektā ar Nila Ušakova steidzīgo pārcelšanos uz Eiropas Parlamentu apcirpa "Saskaņas" atbalstītāju loku tik lielā mērā, ka tā pat neiekļuva Saeimā 2022. gadā. Spriganākā un radikālākā partija "Stabilitātei!" tolaik izrādījās pievilcīgāka austrumslāvu vēlētājiem, taču pēc Alekseja Rosļikova izziedēšanas tagad tā iegulst politiskajā herbārijā. Savukārt "Saskaņa", kas nu atsvaidzinājusi savulaik jau lietoto "Saskaņas centra" izkārtni, tomēr ir gatava pacīnīties ar tuvākajiem sāncenšiem no citām svara kategorijām – "Latviju pirmajā vietā" un "Suverēno varu".

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Aptaujas dati liek domāt, ka "Saskaņai" būs ļoti sarežģīti pārvarēt piecu procentu barjeru, jo vasaras pašā sākumā tikai četri procenti visu respondentu pauduši augstu varbūtību nobalsot par šo partiju. Vēl vairāk – ja uzmanību sašaurinām tikai uz tiem, kas pauduši augstāku varbūtību piedalīties vēlēšanās, tad "Saskaņas" atbalsta bāze sarūk līdz diviem procentiem.

Analizējot visu respondentu atbildes, gūstam kārtējo apstiprinājumu, ka "Saskaņas" pamatvēlētājs ir austrumslāvs vai cilvēks, kurš mājās lieto galvenokārt krievu valodu. Līdz ar to šīs partijas atbalsts ģeogrāfiski atrodas Rīgā un citās apdzīvotajās vietās ar augstāku austrumslāvu īpatsvaru. Tāpat redzama viegla tendence par "Saskaņas" atbalstītājiem būt respondentiem ar zemākiem ienākumiem. Par šo partiju balsot gatavāki ir vidēja vecuma (35–55 gadi) pilsoņi, cilvēki ar augstāko izglītību.

Vienlaikus "Saskaņas" atbalstītājiem svarīgi ir arī ideoloģiski aspekti. Aptaujātie Latvijas pilsoņi vērtē "Saskaņu" kā vienu no viskreisāk orientētajām partijām saimnieciskajos jautājumos un kā partiju, kas visvairāk aizstāv austrumslāvu intereses, un tie, kam šie jautājumi svarīgi, gatavi "Saskaņu" atbalstīt vēlēšanās. Savukārt partijas nostāja tik laikmetīgajos morāles un dzīvesstila jautājumos viņiem ir jūtami mazāk nozīmīga. Šiem ļaudīm arī nav raksturīgi populistiski noskaņojumi. Taču vēl svarīgāks atbalsta faktors ir pozitīva attieksme pret Jāņa Urbanoviča līdzšinējo darbību. Kaut gan "Saskaņas" potenciālajiem atbalstītājiem rūp veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un attiecību uzlabošana ar Krieviju, šiem dienaskārtības jautājumiem nav lielas ietekmes uz atbalstu tieši "Saskaņai". Tāpēc šķiet atbilstoši secināt, ka "Saskaņas" atbalstītāji lielā mērā ir Jāņa Urbanoviča lojālistu pulciņš austrumslāvu vidē. Cik nu tādu atlicis.

Par vienu no tiešākajām "Saskaņas" mantiniecēm mēdz uzskatīt Jūlijas Stepaņenko vadīto partiju "Suverēnā vara", kas tika dibināta pēc tam, kad šķīrās dažādās politiskajās organizācijās darbojušās nākamās partijas līderes kopīgie politiskie ceļi ar Aināru Šleseru ("Latvija pirmajā vietā"). Pārmantojamības sajūtu stiprina ne tikai pašas Stepaņenko kundzes darbošanās "Saskaņas" frakcijā, bet arī proslāviskās politiskās prioritātes.

Aptaujā fiksētie respondentu viedokļi rāda, ka "Suverēnajai varai" ir ļoti labas izredzes iegūt pārstāvniecību Saeimā. 

Vairāk nekā 8% cilvēku, kas pauduši augstu gatavību balsot 3. oktobrī, atklāj arī augstu varbūtību atbalstīt tieši "Suverēno varu", bet pavisam balsstiesīgo pilsoņu vidū katrs desmitais nopietni apsver balsojumu tieši par šo partiju.

Aptaujas datu analīze liecina, ka "Suverēno varu" aktīvāk atbalsta cilvēki vecumā pēc 45 gadiem, personas ar vidējo profesionālo izglītību, rīdzinieki, fiziska darba darītāji, ļaudis ar zemiem vai vidēji zemiem ģimenes ienākumiem. Tomēr krievu valodas lietojums ģimenē ir visspēcīgākais sociāli demogrāfiskais faktors, kas skaidro atbalstu "Suverēnajai varai".

Tās popularitāti ievērojami labāk izskaidro ideoloģiskie faktori. Šīs partijas atbalstītājiem izteikti svarīga ir viņu un partijas uzskatu sakritība gan austrumslāvu interešu aizstāvības jomā, gan sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā ar kreisām metodēm. Atšķirībā no "Saskaņas", atbalstu "Suverēnajai varai" palīdz vairot arī uzskatu sakritība morāles un dzīvesstila jautājumos (uz sociāli konservatīvo pusi), kā arī populistiski noskaņojumi. Līdzīgi "Saskaņai" arī "Suverēnās varas" atbalstītājus uzrunā attiecīgās partijas līdere, turklāt Jūlijas Stepaņenko darbības vērtējumam ir divreiz lielāka nozīme nekā Jāņa Urbanoviča snieguma ieguldījumam "Saskaņas" atbalstā. Vienlaikus šāda nozīmīguma koncentrācija palielina arī partijas riskus. Tomēr partijai jāievēro arī tās potenciālo atbalstītāju stingrākās prioritātes – attiecību uzlabošana ar Krieviju un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība –, lai vēl vairāk nostiprinātos "Saskaņas" atbrīvotajā politiskajā telpā. Tieši partijas atbalstītāju prioritātes visprecīzāk iezīmē "Suverēnās varas" turpmāko orientāciju un dažus iemeslus, kas palīdzēja partijai iegūt prāvu daļu "Saskaņas" politiskā mantojuma.

Taču "Saskaņas" atbrīvotajā telpā cenšas ielauzties vēl viens spēcīgs spēlētājs – "Latvija pirmajā vietā".

Kopumā katrs desmitais Latvijas balsstiesīgais pilsonis ar augstu varbūtību varētu izvēlēties partiju "Latvija pirmajā vietā" Saeimas vēlēšanās. Turklāt atšķirībā no "Saskaņas" un "Suverēnās varas" augsti motivēto pilsoņu vidū "LPV" atbalsts ir vēl augstāks.

"LPV" atbalstītāju vidū ir jūtami vairāk vīriešu. 

Turklāt par šo partiju biežāk gatavi balsot vidēja vecuma ļaudis, valstspilsētu iedzīvotāji, respondenti ar vidēji augstiem personiskajiem vai zemiem ģimenes ienākumiem. Partijas atbalstam nozīmīgi ir tas, ka cilvēks ģimenē sarunājas krievu valodā.

Tomēr sociāli demogrāfiski faktori maz izskaidro atbalstu "LPV". Krietni svarīgāka ir respondentu sajūta, ka viņu un LPV pozīcijas sakrīt centriskas sociāli ekonomiskās politikas jomā un austrumslāvu interešu aizstāvēšanā. Nedaudz mazāka, taču joprojām svarīga loma ir sakritībai sociāli konservatīvo vērtību aizstāvībā. "LPV" atbalstītājiem tuvi ir arī populistiski noskaņojumi. Taču "LPV" visspēcīgākais magnēts ir Ainārs Šlesers, kura vilkme ir vēl lielāka nekā Jūlijas Stepaņenko vilkme "Suverēnās varas" gadījumā. Programmatiski šīs partijas atbalstītājiem svarīga ir Latvijas ekonomiskās attīstības veicināšana un nedaudz – arī dzīves dārdzības mazināšana. Der ievērot, ka "LPV" atbalstītāji, neraugoties uz etnisko sastāvu, nemaz nesteidz atbalstīt attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Tas labi saskan ar "LPV" retorikā uzņemto mēreno kursu attiecībās ar agresoru.

Aptaujas datu analīze mudina domāt, ka austrumslāvu vēlētāju priekšstāvji turpinās mainīties un šogad labākās izredzes ir tieši "Latvijai pirmajā vietā" un "Suverēnajai varai". Abas savus atbalstītājus mobilizē vispirms ar itin harismātiskiem līderiem, taču arī austrumslāvu interešu aizstāvībai un populistiskiem noskaņojumiem ir nozīmīga loma. "Saskaņas" mantojumu dalīs "LPV", kuras potenciālo atbalstītāju loks šķiet mērenāks savos uzskatos, un dažos jautājumos radikālākā "Suverēnā vara", savā ziņā atgriežoties pie gadsimta sākumā iepazītās situācijas ar divām parlamentā pārstāvētām austrumslāvu politiskajām organizācijām.

Projektu finansē AS "Latvijas Mediji" un Konrāda Adenauera fonds.