20 °C
Krievija naktī uz ceturtdienu sarīkoja kārtējo raķešu un dronu triecienu Ukrainai, kurā nogalināti vismaz astoņi cilvēki un vairāk nekā 50 ievainoti.
Šis uzbrukums bez sekām nav atstājis arī Poliju, kur nokritusi, domājams, Krievijas spārnotā raķete. Šajā incidentā cietušo nav.
Bija gatavi notriekt
Polijas gaisa telpā ielidojusī raķete ceturtdienas rītā nokrita un uzsprāga neapdzīvotā vietā aptuveni 90 kilometrus no Polijas robežas ar Ukrainu, lauka vidū atstājot aptuveni desmit metrus platu krāteri, pavēstījušas vietējās varasiestādes. Incidents noticis netālu no Tarnavas Kolonijas ciemata Ļubļinas vojevodistē, valsts austrumos. Polijas bruņotie spēki raķeti savos radaru ekrānos pamanīja plkst. 3.40 un nosūtīja iznīcinātāju F-16 šo lidojošo objektu notriekt. Tas tomēr pazudis no radaru ekrāniem un acīmredzami nokritis. Ap plkst. 4 vietējie iedzīvotāji dzirdējuši skaļu troksni, bet vēl pēc stundas policija atrada vietu, kur objekts bija nokritis. "Mēs bijām gatavi raķeti notriekt, ja tā būtu turpinājusi lidojumu," ārkārtas valdības sēdē paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. "Visas pazīmes liecina, ka tā bija spārnotā raķete H-101, bet mēs gribam simtprocentīgi pārliecināties par raķetes tipu un to, kurš to palaida," pavēstīja Polijas premjers, piebilstot, ka "NATO komandieri tiek informēti" par notikušo incidentu. Tusks pēc tam devās uz notikuma vietu un pavēstīja, ka vairums "savākto fragmentu liecina" par H-101 raķeti. "Nav pamata domāt, ka Polija bija raķetes ieplānotais mērķis," piebilda valdības vadītājs. Vēlāk NATO Sabiedroto spēku augstākā virspavēlniecība Eiropā apstiprināja, ka Polijas austrumos patiešām nokritusi Krievijas raķete, gan nenorādot tās tipu. Par to, ka Polijā ielidojusi Krievijas raidīta raķete H-101, iepriekš bija paziņojis arī Ukrainas ārlietu ministra vietas izpildītājs Andrijs Sibiha. Krievijas Aizsardzības ministrija savā "Telegram" kanālā ir paziņojusi, ka Ukraina apšaudīta ar raķetēm, kuras palaistas no gaisā, ūdenī un uz sauszemes bāzētām platformām, kā arī ar droniem.
Lai "apsteigtu" Krievijas diktatora Vladimira Putina "dezinformāciju", Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis atgādināja, ka raķete H-101 ir pieejama tikai "Krievijas stratēģiskās aviācijas spēkiem".
Šādas raķetes, kuras tiek palaistas no bumbvedējiem, Krievija izmanto triecieniem pret Ukrainas kritisko infrastruktūru. H-101 rādiuss ir aptuveni 4000 kilometru, un šīs raķetes ir izstrādātas, lai tās būtu grūtāk pamanīt pretinieka radaru ekrānos, vēsta Polijas portāls "Defence24", kas veltīts militārajiem jautājumiem.
Krievijas jaunā taktika
Polijas bruņotie spēki paziņoja, ka naktī virs Ukrainas rietumiem konstatējuši vairāk nekā desmit Krievijas raķetes, kuras varēja radīt draudus Polijai. Nakts gaitā Ukrainas gaisa spēki brīdināja par Krievijas spārnoto un ballistisko raķešu lidošanu uz dažādiem valsts reģioniem, tostarp pašos Ukrainas rietumos. Vairāki sprādzieni rīta pusē satricināja Ukrainas rietumu pilsētu Ļvivu, kas atrodas 70 kilometrus no robežas ar Poliju. Vairākas stundas pirms Krievijas uzbrukuma sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja par gaidāmajiem triecieniem. Sprādzieni nogranduši arī Kijivā un Ivanofrankivskā. Ukrainas galvaspilsētā daudzi cilvēki meklēja patvērumu metro. Šā gada pavasarī un vasarā Krievija regulāri ar droniem un raķetēm veikusi plašus triecienus Kijivai. Krievijas sauszemes uzbrukumiem kļūstot lēnākiem, Maskava ķērusies pie jaunas taktikas, mēģinot iztukšot Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķešu krājumus ar uzbrukumiem dzīvojamajām mājām un kultūrvietām, norāda laikraksts "The Kyiv Independent". Ukraina ir atbildējusi ar triecieniem Krievijas naftas infrastruktūrai, militārajiem objektiem un pēdējā laikā arī internetveikala "Wildberries" noliktavām dažādās Krievijas pilsētās.
Runā par pretgaisa aizsardzību
Krievijas gaisa triecieni Ukrainā seko pēc tam, kad prezidents Zelenskis otrdien apmeklēja Balto namu, kur sarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu apsprieda papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes Ukrainai. Pārrunātas tika arī iespējas atjaunot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai, kā arī plāns par "pamieru gaisā" starp Ukrainu un Krieviju. Abu valstu vadītāji pēc tikšanās atzinuši, ka aizvadītas labas sarunas. Atceļā no Vašingtonas Zelenskis trešdien apmeklēja Ļubļinu, kur tikās ar Polijas premjeru Tusku. Zelenskis pēc tam sociālajos medijos pavēstīja, ka abu līderu sarunās apspriests "vēsturiskais dialogs" starp abām valstīm, kuru attiecībā pēdējās laikā nav trūcis sarežģījumu. Ukrainas prezidents arī norādīja, ka kara dēļ mājas pametušajiem ukraiņiem, "kuri nonākuši Polijā, ir jājūtas drošībā", tā atgādinot par Polijā pēdējā laikā notikušajiem uzbrukumiem ukraiņiem. Kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gada februārī Polijai regulāri ir nācies pacelt gaisā iznīcinātājus, lai reaģētu uz Krievijas uzlidojumiem Ukrainai. Pagājušā gada septembrī Polijā ielidoja apmēram 20 Krievijas droni, kas uzskatāms par vienu no lielākajiem NATO gaisa telpas pārkāpumiem pēdējās desmitgadēs. Vairākus Krievijas dronus NATO iznīcinātāji toreiz notrieca. 2022. gada novembrī divi cilvēki Polijas austrumos aptuveni sešu kilometru attālumā no Ukrainas robežas gāja bojā pēc tam, kad viņiem uzkrita Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, kas bija nomaldījusies no mērķa Krievijas uzbrukuma laikā. Savukārt 2023. gadā mežā Polijas ziemeļu daļā tika atrasta nokritusi Krievijas raķete H-55.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
