Digitālā eiro projekts, par kuru līdz šim varēja domāt kā par kaut ko tālu, netveramu un tādu, kas notiks "kaut kad", pēdējo nedēļu laikā ir sparīgi piecirtis piešus, proti, pārgājis praktiskās īstenošanas fāzē. 

Kas konkrēti noticis? Pirmkārt, Eiropas Parlaments ir devis zaļo gaismu sarunu sākšanai ar Eiropas Padomi par digitālā eiro likumdošanu, kas noteiks tā juridisko statusu, privātuma prasības un pieejamību visā eirozonā. Otrkārt, Eiropas Centrālā banka ir izvēlējusies tos 36 maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kas 2027. gadā piedalīsies pilotprojektā, testējot digitālā eiro tehnisko infrastruktūru, norēķinu procesus un lietotāju pieredzi gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Diemžēl neviena Latvijas uzņēmuma šo 36 uzņēmumu sarakstā nav, tādēļ jācer, ka Latvijas Banka, kas piedalīsies tajā kā centrālā banka, spēs informēt Latvijas komersantus par šī projekta norisēm un konstatētajiem faktiem. Jāpiebilst, ka pašas LB gatavība digitālajam eiro tiek vērtētā kā augsta, bet tieši privātā sektora gatavība lielu optimismu neraisa – tiem nav un arī nākamajā gadā nebūs pieredzes darbībā ar digitālajiem makiem, bezsaistes maksājumiem un drošības prasībām. Tas savukārt nozīmē, ka tādiem ārvalstu uzņēmumiem kā "Revolut" vai "Stripe", kas