Piketā pie Brīvības pieminekļa pulcējas līdz 200 nevalstisko organizāciju atbalstītāju

Trešdienas vakarā Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās ap 150 līdz 200 nevalstisko organizāciju (NVO) atbalstītāju, liecina Valsts policijas aplēses.

+13 foto

NVO pikets pie Brīvības pieminekļa

Piketā pie Brīvības pieminekļa pulcējas līdz 200 nevalstisko organizāciju atbalstītāju.

NVO pikets pie Brīvības pieminekļa .

1 / 2

Foto: Kaspars Krafts/LETA

Sanākušie līdzi paņēmuši plakātus "Par Saeimu, kas tur savu vārdu", "Tikai autoritārismā pilsoniskā sabiedrība ir slikta", "Kam bail no pilsoniskās sabiedrības?", "Saki nē urbanizācijai, dombravizācijai, puntulizācijai, kulbergizācijai" un citus. Vairāki dalībnieki pēc organizatoru aicinājuma ģērbušies melnā. Pasākumā bija redzami arī karogi un cita atribūtika, kas pauda atbalstu palestīniešiem.

Piketētāji izsauca dažādus saukļus, piemēram, "Represijas valsti neglābs", "Deputāti, kā tad tā, kur ir demokrātija?", "Kulberg, šis nav "cool"", "NVO stiprina, koalīcija posta".

Pasākuma norisi uzrauga kārtībsargi. Piketa laikā notika vārdu apmaiņa starp dalībniekiem un jauniešu grupu. Diviem jauniešiem uz ķermeņa bija uzraksts "Latviju latviešiem", savukārt uz plakāta bija lasāms sauklis "Pietiek finansēt imigrantu izklaides". Šī cilvēku grupa pameta notikuma norises vietu pēc atkārtotiem policijas aicinājumiem. Valsts policijā aģentūrai LETA informēja, ka pasākuma laikā nevienai personai nav piemērots nekāds soda veids.

Pasākumā piedalījās vairāki "Progresīvo" deputāti, kā arī NVO pārstāvji, tostarp organizācijas "Centrs Marta" interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite, kas šoruden kandidēs 15. Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta.

Piketu "Rokas nost no pilsoniskās sabiedrības" rīko ar partiju "Progresīvie" saistītā jaunatnes organizācija "Protests".

"Protests" norāda, ka NVO aizpilda "politikas caurumus", kurus valsts pārvalde viena pati nespēj aizpildīt, tostarp sasniedz cilvēkus reģionos, palīdz krīzēs, piedāvā risinājumus un darbojas senioru un ģimeņu, rūpju kultūras, sporta, vides, zinātnes un cilvēktiesību jomās.

Organizācijas ieskatā, pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga loma, paužot viedokļus un kritiku, kā arī palīdzot valdībai vai biznesa interesēm nepārņemt pārāk lielu varu. Organizācijā uzsver, ka pilsoniskā sabiedrība palīdzējusi Latvijai uzņemt un atbalstīt Ukrainas kara bēgļus laikā, kad bija nepieciešama ātra un elastīga rīcība, kā arī stiprinājusi Latvijas sabiedrības noturību.

Kā piemēru organizācija min arī sabiedrības iniciatīvu platformu "ManaBalss.lv", kas, pēc "Protesta" paustā, ļauj cilvēkiem iesaistīties demokrātijā arī ārpus vēlēšanu cikla.

"Protests" kritizē neskaidrību un plašus mēģinājumus pārskatīt NVO nozares finansējumu. Tās ieskatā valsts atbalsts nevalstiskajām organizācijām nav "bezjēdzīga naudas izšķērdēšana", bet gan ieguldījums sabiedrības spējā pašai risināt problēmas.

"Protests" arī pauž, ka NVO vājināšana rada riskus cilvēku tiesībām un iespējām. Organizācija kritizē valdības rīcību, norādot uz Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvām un dehumanizējošu izteikumu izmantošanu par migrantiem, kā arī akadēmiskās brīvības ierobežojumiem. "Protests" ieskatā tas apdraud pilsonisko sabiedrību un jau tā apdraudētās sabiedrības grupas.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) Valsts kancelejai lūdzis sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO. Visa informācija vēl tikšot saņemta līdz šai piektdienai un pēc tam Kulbergs šo jautājumu gatavojas iekļaut valdības darba kārtībā.

Premjers sola, ka Valsts kancelejas sagatavotā informācija būs publiski pieejama visiem. Pēc tam ar valdības partneriem, pieaicinot klāt arī NVO, tiks spriests, kādā veidā turpināt naudas piešķiršanas kārtību nevalstiskajam sektoram.

Pēc Kulberga teiktā, tas esot tuvāko pāris nedēļu jautājums.

Kulbergs iepriekš tviterī rakstīja, ka piedalījies Ministru kabineta Memoranda padomes sēdē ar NVO, Pilsonisko savienību un citām organizācijām. Pēc sēdes Kulbergs uzzinājis, ka Valsts kanceleja par katru šādu sēdes apmeklējumu dalībniekiem maksā atlīdzību par piedalīšanos. "Jā, tieši par piedalīšanos sēdē - nevis par konkrēta darba veikšanu vai valsts uzdevuma izpildi, bet par pašu dalību," izcēla premjers.

LETA jau rakstīja, ka Nacionālās apvienības politiķi - iekšlietu ministrs Jānis Dombrava un kultūras ministrs Nauris Puntulis - vērsušies Finanšu ministrijas (FM) Revīzijas iestādē, aicinot paplašināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda sistēmas audita tvērumu un izvērtēt visus Kultūras ministrijas (KM) administrētos fonda projektus.

Puntulis 13. jūlijā, balstoties uz FM Revīzijas norādēm, izdevis rīkojumu apturēt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" tiesības veikt jebkādas turpmākās finanšu darbības, kas saistītas ar projekta "Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem" īstenošanu.

KM norāda, ka, ņemot vērā atbildību par projekta īstenošanu, ministrija biedrībai pieprasīs visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, lai izvērtētu FM veiktās revīzijas konstatējumus un pieņemtu turpmākos lēmumus, bet līdz tam brīdim apturēta asignējuma pilnvara. Tas nozīmē, ka biedrībai uzlikts pienākums pārtraukt veikt maksājumus no sava konta līdz turpmākam KM lēmumam.

Latvijas Televīzijas rīcībā nonācis revīzijas starpziņojums, kurā kritizēta arī KM kā deleģētās iestādes uzraudzība. Revidenti secinājuši, ka tā nav bijusi pietiekami efektīva. Revidenti aicinājuši Iekšlietu ministriju kā vadošo iestādi vienoties ar KM par nepieciešamajiem uzlabojumiem.