"Institūciju sabrukums noārda morāli. Morāles sabrukums turpina noārdīt institūcijas," saka ukraiņu psihologs Vsevolods Zeļeņins.
Tās ir acumirklī neredzamas lietas, bet, laika gaitā uzkrājoties, noved pie neizbēgamām pārmaiņām uz slikto pusi. Tāpēc jautājums: "Kas notiek?" – ir jāuzdod arī tad, kad vēl valda miers, kā tagad Latvijā, gaidot vēlēšanas. Mēs visu laiku dzīvojam starp meliem un patiesību, propaganda notiek no abām pusēm, tā ir kā migla rudens rītos, kas izklīst tikai dienā, un visu patiesību par šobrīd notiekošo nekad nevar uzzināt uzreiz. Veidojas divdomīga situācija – tu, piemēram, savam kaimiņam, kuru grib nogalināt bandīts, cietušajam palīdzi, ar ko vien spēj, kaut nojaut, ka daži no viņa komandas ir iebrucēja pusē un daļu palīdzības regulāri piesavinās sev. Tu tā neesi ar mieru, tomēr turpini palīdzēt, jo tas skar tavu pašcieņu un arī tavu drošību. Tev it kā nav tiesību jaukties kaimiņa iekšējās lietās, tu ceri, ka viņš pats sapratīs – kaut kas iet šķērsām. Diemžēl valdonīgiem cilvēkiem, kad viņi vienpersoniski pārstāv valsts varu, nav raksturīga paškritika.
Un tad ir jāiejaucas sabiedrībai, kaut gan visu laiku ne bez nolūka ir skanējuši brīdinājumi kara apstākļos to nedarīt. Bet ko darīt, ja karš turpinās? Ukraiņi ilgi cietās, līdz sāka kara laikā otro protesta kustību – miermīlīgus "kartona nemierus" – maidanus, jo varas gaiteņos korupcija bija un ir tik liela, ka apdraud valsts pastāvēšanu un pasaules palīdzību. Tie, kas no kara pasakaini iedzīvojās, mierā neliksies, tāpat kā putinisti, ar kuriem laupījumā dalās roku jau labi sen iesituši ukraiņu marodieri. Tas nesākās vakar, pirmais trauksmes zvans ieskanējās, kad par izbrīnu visai pasaulei no amata tika pēkšņi noņemts ģenerālis Zalužnijs kopā ar savu komandu. Intrigu vērpšana arī Ukrainā ir sens amats, tāpēc sabiedrība nedrīkst dusēt uz ātras uzvaras lauriem. Ukraina mums pasniedz meistarklases arī ne tikai labās lietās. Skatoties, kā notiek pie viņiem, mums ir nemitīgi jāvelk paralēles un jāsalīdzina, ņemot vērā mūsu nacionālā rakstura, temperamenta un apstākļu īpatnības. Kādu apbrīnot nenozīmē burtiski atdarināt. Un tomēr šodien ukraiņi iedrošina nacionālā mazvērtībā slīgstošos. Tālu no kara lietām stāvošos vēl šodien pārņem apbrīna un lepnums, skatoties 2014. gada dokumentālos kadrus, kad Mariupoles ielā separātistu uzceltām barikādēm pārlidoja pāri Mihailo Drapatija bruņumašīnas, lai atbrīvotu aplenkumā iekļuvušos ukraiņu karavīrus. Par laimi, tagad šis ģenerālis ir iecelts par Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
13.4 °C




























































































































































































































































