Lai uzzinātu, kas "lācītim vēderā", proti, kā darbojas saules parks, "Latvijas Avīze" devās uz Saldus novada Brocēniem, kur drīzumā ekspluatācijā tiks nodota viena no jaudīgākajām un modernākajām saules elektrostacijām Latvijā.

+9 foto
Saules parks ikdienā prasa samērā nelielu cilvēku iesaisti. "Darbs ir maksimāli automatizēts, lai varētu ražot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu. Protams, ir dežurējošais personāls, kas seko līdzi un ir gatavs operatīvi reaģēt gadījumā, ja notiek kāda tehniska problēma," informē I. Pūpols.
Kā darbojas saules parks
Lai uzzinātu, kas "lācītim vēderā", proti, kā darbojas saules parks, "Latvijas Avīze" devās uz Saldus novada Brocēniem, kur drīzumā ekspluatācijā tiks nodota viena no jaudīgākajām un modernākajām saules elektrostacijām Latvijā.
Saules parks ikdienā prasa samērā nelielu cilvēku iesaisti. "Darbs ir maksimāli automatizēts, lai varētu ražot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu. Protams, ir dežurējošais personāls, kas seko līdzi un ir gatavs operatīvi reaģēt gadījumā, ja notiek kāda tehniska problēma," informē I. Pūpols.
Kā izrādās, daļa no saules paneļiem spēj grozīties līdzi saulītei, tādējādi saules enerģiju pārvēršot elektroenerģijā daudz efektīvāk. "Gaisma ar fotonu palīdzību izsit no saules paneļu kārtiņas elektronus un notiek šis maģiskais process, kurā rodas elektroenerģija," stāsta I. Pūpols. Brocēnu saules elektrostacijā tiek izmantoti gan fiksētie paneļi, kas izvietoti parka dienvidu daļā rindās no austrumiem uz rietumiem, lai paneļu virsmas būtu vērstas dienvidu virzienā, gan jau pieminētie – abpusējie jeb grozāmie paneļi, kas spēj uztvert saules enerģiju no abām pusēm. "Tie ir izvietoti parka ziemeļu daļā ziemeļu – dienvidu virzienā. Kad saule iet uz austrumiem, panelis pagriežas uz austrumu pusi. Saulei nonākot zenītā, dienvidos, paneļi atrodas horizontālā līmenī. Dienas vidū tie ir 180 grādu leņķī. Savukārt, saulei rietot, panelis sagriežas rietumu virzienā. Tādējādi ir iespējams saražot daudz vairāk elektroenerģijas," klāsta I. Pūpols, piebilstot, ka abpusējie paneļi spēj ražot elektrību arī tad, kad uz tiem sasnieg sniega kārta, – no apakšpuses.
Tā kā saules atrašanās vieta ir zināma un nemainīga, ir speciāla programmatūra, kas nosaka, kādā leņķī saule atradīsies, un dod komandu piedziņai, kas groza asi, uz kuras atrodas saules paneļi.
Saules paneļa invertors: no tā enerģija ceļo uz vidējā sprieguma transformatoru.
"Šis ir vidējā sprieguma transformators, kurā zemais spriegums no saules paneļu invertoriem tiek pacelts līdz 20 kilovoltiem. Tālāk kabeļi pa zemi to noved uz apakšstaciju, kurā atrodas augstsprieguma transformators, kurā spriegums tiek uzcelts līdz 110 kilovoltiem un tālāk nodots augstsprieguma tīklam," elektroenerģijas transformācijas procesu apraksta I. Pūpols.
Augstsprieguma transformators – pēdējais pakāpiens, pirms enerģija nonāk augstsprieguma tīklā.
Saules parka teritorijā ir uzstādīti 26 elektroenerģijas uzkrājošie konteineri. "Bateriju sistēmas ir tīkla stabilizācijas elements, kas nodrošina to, ka tīklā ir iespējams nodot papildu enerģiju jeb tieši pretēji, ja tīklā ir kāds ierobežojums, kad elektroenerģija nav nepieciešama, to var uzkrāt bateriju sistēmās. Tām ir ne tikai funkcionāla nozīme saules parka darbībā, bet tās arī ļauj uzņēmumam gūt papildu peļņu, proti, pirkt elektroenerģiju, kad tā ir lēta, piemēram, dienas vidū, kad spīd saule vai pat tās cena ir negatīva, un nodot tīklā stundās, kad biržā cena ir augsta," klāsta Brocēnu saules parka vadītājs.
"No baterijām pa kabeļu kanāliem elektroenerģija tiek nodota uz bateriju invertoriem, kas tālāk to nodod uz apakšstaciju. Baterijas izmantojam elektroenerģijas pārpalikuma uzkrāšanai, lai nodotu tīklā stundās, kad tirgū nav tik liela konkurence un cena ir augstāka," sāsta I. Pūpols. 26 uzkrātuvju konteineri ir pieslēgti bateriju invertoriem, kādi šajā parkā ir 13, veidojot vienotu sistēmu. Elektroenerģija tiek nodota apakšstacijā un tālāk nonāk elektroenerģijas pārvades tīklā.
Saules parks ikdienā prasa samērā nelielu cilvēku iesaisti. "Darbs ir maksimāli automatizēts, lai varētu ražot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu. Protams, ir dežurējošais personāls, kas seko līdzi un ir gatavs operatīvi reaģēt gadījumā, ja notiek kāda tehniska problēma," informē I. Pūpols.
1 / 2
Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji
Reklāma

To, investējot aptuveni 60 miljonus eiro, ir uzbūvējis Dānijas uzņēmums "European Energy", veicot vienu no nozīmīgākajām investīcijām Saldus novadā pēdējo gadu laikā. Kolīdz saules parks tiks pievienots elektrotīklam, tas katru gadu saražos aptuveni 75 megavatstundas (MW/h) atjaunīgās elektroenerģijas, kas atbilst 33 tūkst. mājsaimiecību ikgadējam elektrības patēriņam. Kopējā saules parka jauda, ietverot gan saules elektrostaciju, gan elektroenerģijas krātuvi – uzkrājošās baterijas, pārsniedz 110 megavatus (MW). Saules parka jauda ir 65 MW, bet elektroenerģiju uzkrājošo sistēmu ietilpība – vairāk nekā 100 MW/h. Saražotā elektroenerģija tiks nodota elektrotīklā.

Jautāts, vai tā ir taisnība, ka elektroenerģija tiek ražota arī tad, kad saulīte nespīd, proti, tad, kad laiks ir apmācies, "European Energy" Brocēnu saules parka projekta vadītājs Ivars Pūpols atbild apstiprinoši. "Arī lietainā un mākoņainā dienā kaut kāds elektroenerģijas apjoms tiek nodots tīklā, protams, svārstības būs. Ja diena ir apmākusies, kritums varētu būt aptuveni 30% salīdzinājumā ar saulainu vasaras dienu," vērtē saules parka vadītājs, atzīstot, ka Latvijā klimatiskie apstākļi ir visnotaļ prognozējami. Kā izrādās, saules parks ražo elektroenerģiju arī ziemā. "Tukšākie mēneši ir novembris, decembris un janvāris, bet no februāra vidus saules elektroenerģijas izstrāde notiek, īpaši saulainajās dienās," teic I. Pūpols.

Saules paneļu vēsture

  • 1839. g. Francijas zinātnieks Edmonds Bekerels (Edmont Becquerel) atklāja fotoelektrisko efektu – parādību, kurā gaisma var radīt elektrību noteiktos materiālos. Tas kļuva par saules paneļu darbības pamatprincipu.
  • 1883. g. ASV zinātnieks Čarlzs Fits (Charles Fritts) izveidoja vienu no pirmajām saules baterijām, izmantojot selēnu un plānu zelta kārtiņu. Tā bija ļoti neefektīva, taču pierādīja, ka saules enerģiju var pārvērst elektrībā.
  • 1954. g. ASV pētnieki Darels Čapins (Daryl Chapin), Kalvins Fullers (Calvin Fuller) un Geralds Pīrsons (Gerald Pearson) izstrādāja pirmo praktiski izmantojamo silīcija saules elementu, ko uzskata par mūsdienu saules paneļu sākumu.
  • 1970.–1980. g. Naftas krīzes un tehnoloģiju attīstības iespaidā vairāki uzņēmumi ASV, Japānā un Eiropā sāka rūpniecisku saules paneļu ražošanu. Starp pionieriem bija Japānas uzņēmums "Sharp Corporation", kas kļuva par vienu no pirmajiem lielajiem saules paneļu ražotājiem.
  • No 2000. gadiem. Ķīnā sāka ļoti strauji palielināt saules paneļu ražošanas jaudu. Ar valsts atbalstu un lielām investīcijām Ķīnas uzņēmumi ievērojami samazināja paneļu cenas, padarot tos pieejamus visā pasaulē.

Saules parka darbības principi

  • Saules paneļi uztver saules gaismu.
  • Paneļi satur fotoelementus, kas saules starojumu pārvērš līdzstrāvā.
  • Invertori pārvērš elektrību.
  • Tā kā elektrotīkls izmanto maiņstrāvu, invertori līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā.
  • Transformators paaugstina spriegumu.
  • Lai elektrību varētu efektīvi pārvadīt lielākos attālumos, spriegums ir jāpaaugstina.
  • Elektrība nonāk elektrotīklā.
  • Saražotā elektroenerģija tiek padota kopējā elektrotīklā, no kura to saņem mājsaimniecības un uzņēmumi.

Brocēnu saules parks

  • Kopējā elektrostacijas jauda – 65 MW.
  • Elektronerģiju uzkrājošajo sistēmu ietilpība – vairāk nekā 100 MW/h.
  • Parkā uzstādīti vairāk nekā 150 tūkst. saules paneļu.
  • Ik gadu plānots saražot 75 tūkst. MW/h elektroenerģijas.
  • Kopējā platība – 90 hektāri.
Sava enerģija
Sava enerģija
Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".