Saeima pieņem likuma grozījumus militāru incidentu radīto zaudējumu kompensēšanai

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz ieviest mehānismu militāro darbību izraisītu incidentu radīto zaudējumu kompensēšanai.

Ar grozījumiem noteikts, ka tehnogēnās katastrofas turpmāk aptvers arī militāro darbību izraisītus incidentus, tostarp gadījumus, kad zaudējumus rada ārvalstu militārā tehnika vai tās darbība. Likumā precizēta arī institūciju kompetence, nosakot, ka Aizsardzības ministrija koordinēs katastrofu pārvaldīšanu arī militāru incidentu gadījumos.

Vienlaikus paplašināta Zemkopības ministrijas loma katastrofu pārvaldībā, tostarp gadījumos, kad tiek apdraudēta dzīvnieku dzīvība un veselība, kā arī pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums.

Grozījumi paredz pilnvarot Ministru kabinetu noteikt kārtību, termiņus un apmēru, kādā kompensējami militāro darbību izraisītu incidentu radītie tiešie zaudējumi. Kompensācijas varēs saņemt gan publisko, gan privāto tiesību juridiskās personas, kā arī fiziskās personas par bojātiem infrastruktūras objektiem, īpašumu, sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem.

Līdz šim normatīvais regulējums neparedzēja efektīvu mehānismu šādu zaudējumu atlīdzināšanai, jo tie rodas nevis valsts institūciju prettiesiskas rīcības dēļ, bet militāru incidentu rezultātā.

Grozījumu nepieciešamība pamatota ar ģeopolitisko situāciju un nesenajiem gadījumiem, kad Latvijā konstatēti militāro bezpilota gaisa kuģu incidenti.

Likumdevēja ieskatā jaunais regulējums stiprinās iedzīvotāju tiesisko paļāvību, veicinās uzticēšanos valsts aizsardzības sistēmai un nodrošinās taisnīgu un operatīvu kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

Tieslietu ministrijā (TM) norādīja, ka nākamais solis būs Ministru kabineta noteikumu izstrāde, kuros noteiks kompensāciju piešķiršanas kārtību un apmēru.

TM informēja, ka plāno regulējumu virzīt izskatīšanai valdības izbraukuma sēdē Latgalē 27. jūnijā, kur viens no centrālajiem jautājumiem būs reģiona drošība un valsts gatavība reaģēt uz ārējiem apdraudējumiem.

"Militāro bezpilota lidaparātu incidenti Latvijas teritorijā ir skaidrs signāls, ka valstij jābūt gatavai ne tikai novērst apdraudējumus, bet arī ātri un koordinēti palīdzēt cilvēkiem, ja kaitējums tomēr ir nodarīts. Šie notikumi parādīja, ka vairākos jautājumos normatīvais regulējums līdz šim nav bijis pietiekami skaidrs. Mūsu pienākums ir no katra šāda incidenta mācīties, savlaicīgi novērst konstatētās nepilnības un stiprināt Latvijas gatavību reaģēt līdzīgās situācijās nākotnē," uzsvēra tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS).

Maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.

Savukārt jūnija sākumā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas notriekuši Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu.

Valdošā koalīcija pēc tam vienojās, ka nepieciešams strādāt pie risinājumiem, lai nepieciešamības gadījumā zaudējumus varētu kompensēt.