Kultūrzīmju izvēle: 25. nedēļa kultūrā — Jāņu nakts mistērijas

"Dod, Dieviņi, Saules gaismu,/Dzen lietiņu jūriņa(i),/Lai iekūra Jāņa bērni,/Kalnā Jāņa uguntiņu..." Pēc nedēļas jau Jāņi – maģiskais pagrieziena punkts laika ritējumā. Kā aizvien, Jāņu laiks ir piesātināts dažādiem kultūras notikumiem. "Kultūrzīmēs" – par dažiem no tiem.

Kā aizvien, Jāņi ir Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienu Silmačos" laiks, tomēr netrūkst arī vērienīgu deju un folkloras lieluzvedumu.

Valmieras teātrī tikko pirmizrādi piedzīvojis Elmāra Seņkova jaunais šīs nepārspētās latviešu klasikas lasījums, par ko režisors (interviju ar viņu ""Skroderdienas" savām acīm" var lasīt 9. jūnija "Latvijas Avīzē") saka: "Man bija interesanti šo lugu pārlasīt un mēģināt nokasīt nost iepriekšējo iestudējumu uzslāņojumus. (..) Nākot uz "Skroderdienām Silmačos" Valmierā, aicinu nebaidīties ieraudzīt citus personāžus, kaut teksti būs tie paši." Biļetes gan jau izpārdotas.

Nacionālajā teātrī pēc 17 gadiem teātra repertuārā noslēdzošo sezonu piedzīvos Indras Rogas režisētās "Skroderdienas" ar Ditas Lūriņas Antoniju un Jura Lisnera Ābramu, kuri nospēlējuši katru šī iestudējuma versijas izrādi, Aināru Ančevski vai Uldi Anži Dūdara lomā, Raimonda Celma Aleksi, Ievas Aniņas Elīnu un pārējo Silmaču saimi. Tas ir desmitais "Skroderdienu" uzvedums Nacionālajā teātrī kopš 1921. gada. Pēdējā izrāde, kas 22. jūnija vakarā izskanēs ar tradicionālo svētku ielīgošanas pasākumu pie teātra, vienlaikus būs arī šī iestudējuma 158. izrāde. Kopā tās būs noskatījušies 117 000 skatītāju. Režisore savulaik teikusi, ka "Skroderdienas" latviešu kultūrā "pašas par sevi jau ir žanrs". Uz katru izrādi pēc īpašas receptes tiekot izceptas 17 pankūkas, noēsti trīs kilogrami siera un dzerti trīs litri kvasa. Skatuvi rotā ar sešām meijām, un katrai izrādei ar rokām tiek vīti vismaz seši ozollapu vainagi.

Kā aizvien, "Skroderdienām" ir arī brīvdabas uzvedumi. 20. jūnijā – Tukumā, 21. jūnijā – Skrundā varēs piedzīvot režisora Gundara Silakaktiņa iestudēto izrādi ar Annu Klēveri Antonijas lomā, Lauri Subatnieku kā Dūdaru, Eduardu Johansonu – Aleksi, Elīnu Hanzenu – Elīnas lomā u.c.

20. jūnijā Jersikas pilskalnā "Skroderdienas" spēlēs Ogres teātris (režisors Jānis Kaijaks), bet 21. jūnijā – Skrīveros A. Upīša memoriālās mājas dārzā. Lomās: Antonija – Astra Kolberga, Dūdars – Guntars Arājs, Aleksis – Ernests Greizis, Elīna – Katrīna Anna Andersone vai Linda Lūsa un citi.

23. jūnijā Druvienas estrādē (pirms tam – 17. jūnijā – Kuldīgā, 18. jūnijā – Liepājā, 19. jūnijā – Jelgavā, 20. jūnijā – Rojā, 21. jūnijā – Ikšķilē, 22. jūnijā – Valmierā) būs skatāmi Latvijas Jaunatnes teātra aktieru iestudētie "Silmači" (Lailas Kirmuškas režija). Lomās: Jānis Skanis (23. jūnijā pēc izrādes tiks svinēta izcilā aktiera 75. jubileja) vai Zigurds Neimanis, Aija Dzērve, Juris Jope, Jānis Kirmuška, Ieva Sutugova, Mariss Ķirsis, Rodrigo Struka, Kārlis Ērglis, Sandija Misika, Zane Burnicka, Laila Kirmuška, Ruta Vītiņa, Māris Skrodis, Laima Miltiņa, Elīna Bojarkina, Kārlis Tols u.c. Par muzikālo pavadījumu rūpēsies Valdis Zilveris un draugi.

Skats no muzikāli teatrālās lielizrādes "Jāņi uz zemes un debesīs".

Foto: Nora Baibakova/Publicitātes

Ceturtdien, 17. jūnijā, Jelgavas brīvdabas koncertzālē "Mītava" un 21. jūnijā Rīgā VEF Kultūras pilī skanēs muzikāli teatrālā lielizrāde "Jāņi uz zemes un debesīs", kas apvienos latviešu saulgriežu tradīcijas, mūsdienīgu skanējumu un stāstu par cilvēka attiecībām ar dabu, saknēm un svinēšanas spēku un kurā piedalīsies vairāk nekā 200 dalībnieku – aktieri, dziedātāji, kori un dejotāji. Uzveduma muzikālo skanējumu veidojusi komponiste un folkloriste Kristīne Kalniņa ("Raxtu Raxti"), saplūdinot latviešu tautas mūziku ar mūsdienīgiem aranžējumiem un radot gan meditatīvu, gan mistisku, gan enerģijas pilnu saulgriežu atmosfēru. Uzvedumā piedalīsies arī jauktais koris "Fēnikss" diriģentes Alises Līvas Taubes vadībā un deju kolektīvs "Dardedze" ar visiem tā sastāviem, kuru vada Ilze Kronberga.

Sestdien, 20. jūnijā Uzvaras parkā Rīgā deju ansamblis "Daiļrade" izdejos izrādi – dzīvu Jāņu nakts rituālu – "Jāņu nakti darināju" (režisors Juris Jonelis, horeogrāfe Lilija Lipora, dramaturģe Linda Rudene, mūzikas autors Kārlis Auzāns, scenogrāfe Elīna Milta Niedrāja), kuram īpaši radīta oriģinālhoreogrāfija, jauni tērpi un vērienīga scenogrāfija, kā arī sarakstīta maģiska oriģinālmūzika. Vairāk nekā 80 dejotāju, atzīmējot deju ansambļa "Daiļrade" 35 gadu jubileju, ļausies Jāņu nakts burvībai, un norisei daudzbalsīgu skanējumu piešķirs jauktais koris "Sõla". Skatītājus aicina ierasties uz uzvedumu tautastērpos vai mūsdienīgos tērpos ar tautiskiem akcentiem.

No 22. līdz 24. jūnijam Alauksta ezera krastā desmito jubileju svinēs Līgo festivāls Vecpiebalgā, kas sāksies ar ielīgošanas vakaru, būs lielā Līgo nakts un citi notikumi.

21. jūnijā Turaidas muzejrezervātu pieskandinās Jāņu dienas svinības, kurās no rīta rituāla līdz vakara dančiem savīsies senās tradīcijas, daba, mūzika un kopā būšanas prieks. Svētkus iesāks Saules sveikšana un rituālās uguns iedegšana, ko vadīs Vidrižu folkloras kopa "Delve" un etno kokļu grupa "Saules meitas". Tam sekos Laimas Jansones smalkā un jūtīgā kokles spēle. Bet no plkst. 10 līdz 17 norisināsies Jāņu iedvesmas darbnīcu taka – daudzveidīga un dzīva darbnīcu virkne, kas aicinās iepazīt un izjust Jāņu svinēšanas pieredzi. Turaidā būs iespēja satikt folkloras kopas "Tarkšķus" no Iecavas, "Mari" no Jūrmalas, "Sprukstus" un "Budēļus" no Rīgas, kā arī "Malībiš’" no Pāles, Līgu Broduži un citus. Vakara kulminācijā norisināsies saulrieta uguns rituāls kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja", kam sekos grupas "Iļģi" vadīts koncerts un sadancošanās, kurā piedalīsies arī Rīgas danču klubs.

Čaka mīlas jūtīs

Aleksandrs Čaks.

Foto: Publicitātes

Piektdien, 19. jūnijā, Vilsonu verandā skanēs Aleksandra Čaka erotiskā dzeja "Mīlestības gads". Vakara muzikālais noformējums ir Mārtiņa Vilsona balss un ģitāras ziņā. Izrādē skan Nika Matvejeva dziesmas ar Čaka dzeju no diskiem "Dziesmas meitenēm" un "Atzīšanās". Mīlestība ir kā trauksmains sapņu lidojums, kas mākslinieku apciemo visnegaidītākajos brīžos. Tā rada iedvesmu, kas ir piederīga mīlestībai un kaislībai iepretī ikdienišķajai pasaules realitātei.

"Vidus zemes dejas dzīres" Valmierā

20. jūnijā Valmieras estrādi piedimdinās koncertuzvedums "Vidus zemes dejas dzīres", kurā piedalīsies vairāk nekā 500 dejotāju no Valmieras novada 21 tautas deju kolektīva. Tā dramaturģisko, deju kompozīciju un režijas koncepciju veido jaunie un radošie mākslinieki Reinis Rešetins un Aksels Aizkalns. Koncertuzvedumā būs skatāmas Valmieras novada tautas deju kolektīvu vadītāju – Evitas Kaķītes-Brasas, Artas Stikānes, Agneses Lutces, Ingrīdas Upītes, Ilonas Miglas, Aritas Frišfeldes, Ilutas Uškānes – radītas oriģinālhoreogrāfijas.