Tavars rosina reformas valsts IKT pārvaldībā un iepirkumu sistēmā

Publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības uzlabošanai tiek piedāvāts veikt IKT sagādes revīziju, paplašināt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzraudzības mandātu un centralizēt IKT atbalsta funkciju, šodien preses konferencē informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) un VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.

Revīzijas rezultātā plānots pārskatīt elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) katalogus, paplašināt konkurenci, stiprināt valsts IKT iekšējo kapacitāti, veicināt programmatūras kodu pieejamību un veikt citas darbības.

Paplašinot VARAM uzraudzības mandātu, iecerēts uzlabot iepirkumu lietderības vērtēšanu, ieviest centralizētu risku monitoringu un veicināt valsts IKT investīciju portfeļa caurspīdīgumu.

Tavars uzsvēra, ka ir IKT jomā valsts pārvaldē vismaz pēdējos sešus gadus ir valdījis "bardaks". Tas ir bijis izdevīgs daudziem, tādēļ nepieciešams veikt fundamentālas izmaiņas, lai virzītos uz caurspīdīgu IKT pārvaldību, skaidrāku iepirkumu sistēmu.

Ka vienu no būtiskākajām konstatētajām problēmām Tavars minēja programmatūras izstrādes iepirkumu veikšanu par stundu likmēm, nevis idejām. Tādēļ

viens no uzdevumiem būs minimizēt stundu likmes izmantošanu iepirkumos.

Kā skaidroja Ozols, pēdējos divos gados valsts un pašvaldību IKT iepirkumos tērēti 452 miljoni eiro. Vienā trešdaļā programmu izstrādes iepirkumu esot pirktas stundu likmes, nevis notikusi cīņa par idejām.

Viņš arī norādīja, ka 60% programmiztrādes EIS kataloga pozīcijām esot zema konkurence.

Tavars klāstīja, ka IKT kompetences ir fragmentētas, bet informācijas tehnoloģiju speciālisti izkliedēti pa dažādām nozarēm. Ministrs atzina, ka augstu IKT profesionalitāti katrā iestādē valsts nevar atļauties, tādēļ ir vajadzīgi pārresoru kompetences centri, kuros konsolidētos speciālisti.

Saskaņā ar VARAM apkopoto informāciju 2023.—2026. gadā no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma tiek finansēti 45 projekti par 160 miljoniem eiro. Savukārt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (2021.—2027.) finansēti 59 projekti par 156 miljoniem eiro.

Ministrs uzsvēra, ka, izvērtējot projektu lietderību un konstatējot būtiskus finansējuma zaudēšanas riskus, projektus drīkstēs turpināt.

Kopumā 2024. gadā valsts un pašvaldību IKT iepirkumos izlietoti 175 miljoni eiro, no tiem 76% bijuši valsts iepirkumi. Savukārt

2025. gadā šādos iepirkumos izlietoti 277 miljoni eiro, no kuriem 85% bijuši valsts budžeta iepirkumi.

Kā informēja VARAM, tuvāko divu nedēļu laikā ministrija aicinās IKT nozares asociācijas, profesionālās organizācijas un citus nozares pārstāvjus iesniegt priekšlikumus valsts IKT pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanai.

Pēc tam sekos iesniegto priekšlikumu izvērtēšana, diskusijas ar nozares pārstāvjiem un gala risinājumu sagatavošana valdībai.

VARAM plāno līdz jūlija beigām iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar konkrētiem reformu priekšlikumiem.

Vairākas no identificētajām aktivitātēm paredzēts uzsākt jau šī gada trešajā ceturksnī, lai nepieciešamās pārmaiņas valsts IKT pārvaldībā sāktu ieviest iespējami ātri un nodrošinātu ilgtermiņa uzlabojumus publisko digitālo investīciju pārvaldībā.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) noteicis 30 dienu moratoriju lielajiem un dārgajiem IKT iepirkumiem, lai pārskatītu to lietderību un iepirkumu kārtību. Ierobežojumi neattiecas uz iepirkumiem līdz 142 000 eiro.

Saskaņā ar premjera rezolūciju Finanšu ministrijai sadarbībā ar VARAM un Iepirkumu uzraudzības biroju jāsagatavo priekšlikumi EIS pilnveidošanai, lai veicinātu konkurenci, nodrošinātu lielāku cenu un pakalpojumu salīdzināmību un mazinātu nepamatotu individuālu risinājumu izstrādi gadījumos, kad tirgū pieejami gatavi risinājumi. Savukārt VARAM sadarbībā ar citām institūcijām jāizstrādā priekšlikumi IKT projektu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanai, ņemot vērā arī Valsts kontroles ieteikumus.