Atis Krūmiņš: Pensiju plaisa Latvijā — 13% nesaņem vairāk par 300 eiro

Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus.

Pagājušā gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas pensionāri, bija nepilni 673 eiro. Tomēr rādītāji bieži neatspoguļo reālo situāciju – liela daļa pensionāru saņem ievērojami mazāk, kas uzsver nepieciešamību proaktīvi domāt par savu nākotnes pensiju.

Saskaņā ar pieejamajiem datiem par pagājušā gada vasaru lielākā vidējā pensija reģistrēta Mārupes novadā (781 eiro), savukārt mazākā – Rēzeknes novadā, kur tā bija vien 515 eiro. Pensionāru sadalījums pēc pensijas apmēra atklāj vēl dramatiskāku ainu, lai gan daļa saņem pietiekami augstas pensijas, ievērojams skaits pensionāru saņem mazāk nekā vidēji – no tiem 27% saņem robežās no 500 līdz 300 eiro, bet 13% nesaņem vairāk par 300 eiro, kas nozīmē, ka daļai pensijas līmenis ir tik zems, ka tas būtiski ietekmē viņu ikdienas finansiālo drošību.

Reģionālo atšķirību kontekstā īpaši akūta ir situācija Latgalē un Vidzemē. Arī "Luminor" aptaujas dati (aptauja Baltijas valstīs veikta 2025. gada jūnijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", kopumā aptaujājot 3001 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem) rāda, ka tieši šajos reģionos procentuāli ir visvairāk cilvēku, kuri neveic nekādus uzkrājumus pensijai: katrā no šiem reģioniem 13% iedzīvotāju.

Šie dati uzsver to, cik svarīgi ir pašam maksimāli censties veidot savu nākotnes uzkrājumu. Tas nav tikai ieteikums, bet gan nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai vecumdienās būtu lielākas iespējas nodrošināt sev stabilu un komfortablu ikdienu. Lai sasniegtu šo mērķi, vidējam ienākumu līmenim vecumdienās būtu jābūt vismaz 70% no darbā saņemtās vidējās algas. Diemžēl demogrāfiskās tendences Latvijā nav iepriecinošas – sabiedrība noveco, dzimstība samazinās. Tas vēl vairāk uzsver nepieciešamību rūpēties par finansiālo drošību.

Ieguldījumi nākotnes labklājībā kļūst arvien būtiskāki reģionu nevienlīdzības dēļ. 

Lai gan izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju – 77% – pensijas kapitālu uzkrāj galvenokārt pensiju 2. līmenī, 35% iedzīvotāju izmanto arī pensiju 3. līmeni.

Lai nodrošinātu finansiālu stabilitāti vecumdienās, būtiska loma ir ne tikai pensiju sistēmas uzkrājumiem, bet arī personīgai finanšu disciplīnai. Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos gados pieaug, un tas ir labs brīdis, lai sāktu domāt par uzkrājumiem ilgtermiņā. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2025. gada trešajā ceturksnī vidējā alga pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1361 eiro, gada laikā pieaugot par teju 11%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas kāpumu un nodrošinot gandrīz 6% reālu algu pieaugumu.

"Luminor" dati liecina, ka 34% Latvijas iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā labu – spēj segt ikdienas izdevumus un reizēm veidot uzkrājumus. Tomēr tikai 6% iedzīvotāju savus ienākumus raksturo kā ļoti labus – regulāri uzkrājot un atļaujoties visu nepieciešamo. Ņemot vērā šos datus, ir būtiski uzkrājumus padarīt par ieradumu ne tikai neparedzētiem gadījumiem, bet arī ilgtermiņā.