Pēc kārtīgas copes kāts saliecas teju aplī, un līdz pašam krastam neviens nezina, kas šoreiz pieteicies. Šis noslēpums padara nakts makšķerēšanu īpaši interesantu un neparedzamu.
Naktīs aktīvas ir gandrīz visas karpu dzimtas zivis, kas karstajās dienās slēpjas dziļākajās ūdenskrātuves bedrēs aiz veģetācijas. Savukārt visas mierīgās zivis izpeld seklākās ūdenskrātuves vietās barības meklējumos. Naktīs veiksmīgi var tikt pie brekšu, zandartu, samu, raudu u. c. zivju loma.
Ko nepieciešams ņemt līdzi?
Dodoties makšķerēt naktī, iepriekš jāsagatavo visi rīki. Noteikti jāpaņem lukturītis, bez tā neiztikt. Vēlams pat, lai līdzi būtu divi: pieres lukturis un kabatas lukturis ar jaudīgu tālo staru.
Pieres lukturītis tiek izmantots ēsmas uzspraušanai uz āķa vai jebkura aprīkojuma sameklēšanai mugursomā, bet jaudīgais lukturis ir nepieciešams ārkārtas gadījumos – piemēram, zinot, ka
naktīs aktivizējas ne tikai zemūdens pasaule, bet arī sauszemes fauna.
Dzīvnieki, piemēram, mežacūkas, naktīs nereti pietuvojas ūdenskrātuvēm un var būt bīstami cilvēkiem, tāpēc labāk to pamanīt laikus, lai izlemtu, kā rīkoties.
Atceros notikumu pie Abavas pērnā gadsimta 90. gadu vidū. Mēs ar tēvu ciemojāmies pie radiem. No rīta bijām nolēmuši doties uz Abavu. Tēvs mani sūtīja uz upi vispirms vienu: "Tu dodies lejā, iebaro, un pēc brīža jau es būšu klāt." Sametu barību, uzliku uz āķa ēsmu un jutu kādu aiz sevis. Vēl domāju – diezin kā tēvs tik ātri ir atnācis. Nepaskatījies uz atnācēja pusi, kaut ko jautāju, bet atbildes vietā kāds smagi sprauslāja. Kad pagriezos, aptuveni 20 metrus no manis stāvēja briedis un lūkojās uz mani. Dzīvnieks bija tik klusi pienācis, ka pat nedzirdēju.
Nakts makšķerēšanai noteikti nepieciešams arī nazis. Ar to var ne tikai nogriezt desas šķēli, bet arī, ja nepieciešams, pasargāt sevi no savvaļas dzīvnieku uzbrukuma. Nazim vienmēr jābūt pie jostas, nevis mugursomā vai piederumu kastē. Dodoties makšķerēt naktī, noteikti jāņem līdzi siltas drēbes. Pat ja dienā karstums ir 30 grādi, naktī temperatūra var pazemināties līdz 10–15 grādiem.
Neaizstājams ir arī odu atbaidīšanas līdzeklis – tumsā šie asinssūcēji ir īpaši aktīvi.
Tomēr makšķerniekam der atcerēties, ka odu atbaidīšanas līdzekļu smarža var atbaidīt arī zivis, tāpēc centieties aerosolus pielietot tā, lai tie nenokļūtu uz rokām un, protams, uz ēsmas vai barībā.
-1.9 °C



































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




















































































































































