Lielākajā daļā ekosistēmu paltuss atrodas jūras barības ķēdes augšgalā.

Ir divu veidu paltusi: Atlantijas okeāna un Klusā okeāna paltusi. Atlantijas paltusam ir unikāla un atšķirīga ķermeņa forma, kas ir pielāgojusies un adaptējusies dzīvei uz jūras gultnes. Šīs zivis ir saplacinātas un parasti guļ uz vienas ķermeņa puses atšķirībā no citiem plekstu dzimtas pārstāvjiem. Atlantijas paltusam abas acis atrodas labās puses augšā.

Zivs virspusē ir zaļgani brūni līdz tumši brūni vai melni plankumi, bet apakšpuse – balta. Jaunās zivis ir nedaudz gaišākas un ar raibāku krāsojumu. Maksimālais zivju svars, ko tās var sasniegt, ir 315 kilogrami, bet garumā paltuss var izaugt aptuveni 2,5 metrus.

Atlantijas paltusi aug lēni, tiem dzimumgatavība iestājas salīdzinoši vēlu, tēviņiem vidēji sasniedzot septiņus līdz astoņus gadus, savukārt mātītēm – pēc desmit, vienpadsmit gadiem. Zivis dzīvo līdz 50 gadiem.

Mūsdienās ir maz zināms par to vairošanos, izņemot to, ka nārsts ir sezonāls, lai gan laiks atšķiras atkarībā no zivju atrašanās vietas. Atlantijas okeāna austrumu daļā nārsts galvenokārt notiek martā, aprīlī un maijā, lai gan tas var būt arī no janvāra līdz pat jūnijam, savukārt Amerikas piekrastē mītošo zivju nārsta sezona var ilgt līdz vasaras beigām vai pat septembra sākumam. Pēc nārsta zivis migrē uz ziemeļiem barības meklējumos.