3.4 °C
Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā pusfinālā, kas notika otrdienas vakarā Zviedrijas pilsētā Malmē, tika izraudzītas pirmās 10 konkursa finālistes, tai skaitā Lietuva.
No pirmā pusfināla 15 dalībniecēm finālā iekļuva Serbija, Portugāle, Slovēnija, Lietuva, Ukraina, Somija, Kipra, Horvātija, Īrija un Luksemburga. Finālu nesasniedza Austrālija, Azerbaidžāna, Islande, Polija un Moldova.
Austrālijas duets "Electric Fields" bija cerējis iekļūt finālā ar dziesmu "One Milkali", kuras teksts daļēji uzrakstīts vienā no aborigēnu valodām, bet piedzīvoja vilšanos.
Īrijas gotu-elektropopa dziedātāja Bambie Thug finālā uzstāsies ar dziesmu "Doomsday Blue", bet bija spiesta mainīt savu skatuves meikapu, kas tika uzskatīts par propalestīnisku.
Pirmajā pusfinālā uzstājās arī divas valstis no tā sauktā "Lielā piecnieka", kas nodrošina lielāko daļu konkursa finansējuma - Lielbritānija un Vācija, kā arī Zviedrija, kas kā pērnā gada Eirovīzijas uzvarētāja ir šīgada konkursa rīkotāja un automātiska fināliste.
Otrais pusfināls notiks ceturtdienas vakarā, kad no 16 valstīm tiks izraudzītas vēl 10 finālistes. Otrajā pusfinālā līdzās Izraēlai izskanēs arī Latvijas dziesma - Dona izpildītā "Hollow". Tajā piedalīsies arī Albānija, Armēnija, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Grieķija, Gruzija, Igaunija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice.
Otrajā pusfinālā 9. maijā uzstāsies arī trīs "Lielā piecnieka" valstis - Francija, Spānija un Itālija. Arī Dons.
Eirovīzijas fināls Malmē notiks sestdienas vakarā.
Aptauja
Vai Dons spēs iekļūt Eirovīzijas finālā?
KONTEKSTS
"Eirovīzija" ir populārs ikgadējs dziesmu konkurss, kurā piedalās izpildītāji no Eiropas valstīm un Austrālijas. Pirmais konkurss norisinājās 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
