"Izdevīgi ir tur, kur ir cilvēki" Saruna ar "Latvijas Pasts" valdes locekli Andri Puriņu

"Pastu" kritizējam vai slavējam, skaidrs ir viens – Latvijas iedzīvotājiem arī šajos laikos tas ir nozīmīgs un vajadzīgs.

"Latvijas Avīzes" publikācijā ""Pasts" pakalpojumu pārmaiņu dzirnavās" kopā ar reģionu laikrakstiem skaidrojām, kā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" tiek galā ar visiem tam uzliktajiem pienākumiem un saistībām un ko par pasta darbu domā iedzīvotāji.

Vai tāds šis uzņēmums būs arī turpmāk, kādi ir tālākie plāni, kāds mūsu "Pasts" varētu būt jau pēc dažiem gadiem? Jautājumu ir daudz, un vismaz daļu no tiem "Latvijas Avīze" mēģināja noskaidrot, uzsvarus salikt sarunā ar VAS "Latvijas Pasts" valdes locekli Andri Puriņu, kurš amatā aizvada trešo no pieciem termiņa gadiem. Viņa galvenā atbildības joma – finanšu vadība. Tāpat arī iepirkumu, juridisko, lietvedības, pakalpojumu kvalitātes, darbības risku un citu jautājumu pārraudzība.

Jūsu galvenā atbildība ir uzņēmuma finanses. Kādas tendences tur redzamas?

A. Puriņš: Pērn "Pasta" finanšu apgrozījums bija 83 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tas ir samazinājies, un tas ir saistīts ar mūsu darbību sūtījumu tranzīta jomā – nodarbojamies ar tirdzniecības platformas "Ali Express" sūtījumu piegādi Ukrainā. Tur kara rezultātā samazinās kopējā pirktspēja, notiek arī demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī šai konkrētai platformai parādījušies spēcīgi konkurenti, piemēram, "Temu".

Faktiski tas arī šobrīd ir galvenais iemesls "Pasta" finanšu apgrozījuma samazinājumam. Taču labā ziņa ir tā, ka šiem pakalpojumiem nav lielas ietekmes uz mūsu peļņas rādītājiem. Esam starpnieki, ekspeditori, taču šiem tranzīta sūtījumiem ir augstas tiešās mainīgās izmaksas.

Cik liela proporcija finanšu plūsmā ir eksporta pakalpojumiem? Kas ir galvenais bizness?

Noteikti mazāk par pusi. "Pasts" tagad ir daudznozaru uzņēmums, un finanšu apgrozījums veidojas no dažādiem pakalpojumu virzieniem – tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, mazumtirdzniecības un citiem. Arī abonētās preses piegādes, kas šajā apjomā dod pat 10%.

Arī pasta likumā minētajiem tradicionālajiem pasta pakalpojumiem – vēstulēm, vietējām un pārrobežu pakām. Tas viss joprojām veido nozīmīgu finanšu plūsmas apjomu.

Vai tiešām vēstules vēl tik daudz sūta?

Sūta. Lai gan Latvijā, tāpat kā citās valstīs, arī šim pakalpojumam gadu no gada ir raksturīgs kritums ap 10%. Piemēram, pērn sūtīto vēstuļu skaits samazinājās par 10,6%. Tomēr arī tagad esošais apjoms joprojām ir nozīmīgs.

Korespondences neaizskaramība ir noteikta Satversmē, tādēļ nezinām, kāda satura vēstules cilvēki sūta. Taču no adresātiem var redzēt, kas ir galvenie sūtītāji. Vairāk tie ir uzņēmumi, juridiskās personas, kas kaut ko sūta iedzīvotājiem, nevis cilvēki viens otram. Pārsvarā tie ir rēķini, pavēstes, banku kartes, arī soda kvītis.

Taču arī paši iedzīvotāji ir diezgan aktīvi, jo sevišķi dažādu svētku reizēs, jubilejās, joprojām populāra ir pastkaršu sūtīšana no ceļojumiem. Tāpat arī ārzemju tūristi sūta pastkartes uz savām mītnes zemēm no Latvijas. 

Kopumā ņemot, gada laikā piegādāto vēstuļu skaits ir apmēram 10 miljoni vienību. Gandrīz tāds pats apjoms ir arī preses izdevumiem.

Patiesībā iedzīvotāju vēstulēm joprojām ir arī tīri praktisks pielietojums. Par to esmu pārliecinājies arī pats. Vajadzēja mainīt ģimenes ārstu, un man ieteica vienkāršāko veidu, kā to izdarīt – aizpildi noteiktu formu, aizsūti ārstiem, un doktorāti savā starpā dokumentu lietas ar manu veselības vēsturi nokārtos paši. Tā arī izdarīju.

Tā ka pielietojums vēstulēm ir, bet neceram, ka tas pieaugs. Globālās tendences tomēr rāda ko citu – sabiedrības digitalizāciju.

Kādus kritērijus izmantojat jau esošo un jaunu pakalpojumu izdevīguma aprēķināšanai?

Izdevīgi tur, kur ir cilvēki. Runājot ar klientiem, saprotam, kur un kādu mūsu klātbūtni viņi grib. Piemēram, vairāk pakomātu. Mūsu pieeja ir strādāt arī ar augošajiem segmentiem. Piemēram, internetveikalu piegādēm, tā saucamo e-komerciju. Svarīgs ir viss, kas "Pasta" darbiniekiem šķirošanā dod darbu, tādējādi samazinot izmaksas arī tradicionālajiem sūtījumiem – periodikai, vēstulēm un pakām.

Preses izdevējiem bijusi vienošanās ar "Pasta" vadību, ka izdevumus varēšot abonēt arī uz pakomātiem. Vai tas ir īstenojies?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija "Pastam" ir apstiprinājusi jaunās kvalitātes prasības nākamo divu gadu periodam. Pirms tam mums bija radies jautājums – vai preses piegāde uz pakomātiem ietilptu universālā pasta pakalpojumu klāstā? Sākotnēji gluži skaidru atbildi nesaņēmām, taču mums tas bija jāsaprot, jautājām vēlreiz. Pavisam nesen esam saņēmuši atbildi, ka tas tomēr nav regulētais pakalpojums.

Jāatzīst, ka ar šo atbildi arī rēķinājāmies, jo patlaban likumos un noteikumos runa ir par konkrētu piegādi konkrētam cilvēkam konkrētā adresē. Tomēr ar preses izdevējiem draudzēties noteikti gribam, neskatoties uz to, ka saņemam diezgan daudz pārmetumu – vietā un nevietā. Tādēļ šos pakalpojumus izdevējiem esam piedāvājuši. Uz komerciālas bāzes, tomēr par ļoti izdevīgu cenu, kas citiem nebūtu pieejama.

Esam vienojušies, ka tas būs draudzīgs eksperiments, jo interese ir kopēja – mēģinājums apturēt preses tirāžu kritumu. Šobrīd ir piekritušas divas izdevniecības, kas eksperimentā piedalīsies.

Kādu vīziju "Pasta" attīstībai redzat nākotnē? Vai attaisnojies lēmums, piemēram, par centrālās pasta ēkas pārcelšanu uz lidostas teritoriju?

Esmu pārliecināts, ka tas stratēģiski bija absolūti pareizs lēmums, kas sevi pilnībā attaisnojis. Tagad atrodamies īstajā vietā – pie lielākās lidostas Baltijā ar visplašāko lidojumus savienojumu loku. Tādā veidā arī esam vislabākajā pozīcijā, lai, piemēram, saņemtu un nosūtītu starptautiskos sūtījumus. Jo tādi sūtījumi, kas no Baltijas dodas vienīgi ar autotransportu, šobrīd ir saskaitāmi uz rokas pirkstiem. Mūsu interešu lokā ir arī internetveikali, un sadarbības paplašināšanai ar tiem viena no prasībām ir, lai to sūtījumus piegādātu ar aviosatiksmi.

Esam izveidojuši jaunu pakalpojumu, ko nodrošinām kopš 2025. gada beigām. "Latvijas Pasts" atmuito un sagatavo e-komercijas sūtījumus piegādēm uz vairākām Eiropas valstīm, tai skaitā Baltiju. 

Piesaistot regulārus e-komercijas sūtījumu kravas lidojumus Rīgai, kopā ar Rīgas lidostu un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi esam izveidojuši jaunu loģistikas koridoru, kas paātrina pārrobežu e-komercijas sūtījumu sagatavošanu un piegādes gala saņēmējiem Centrāleiropā un Ziemeļeiropā.

Attiecībā uz tuvāko nākotni domāju, ka "Pasts" kā pirmā izvēle Latvijas iedzīvotājiem kļūs arī viņu sūtījumiem no interneta veikaliem. Šobrīd dažādu objektīvu iemeslu dēļ mēs šajā pozīcijā neesam, taču to mainām, jo, manuprāt, tas ir vienīgais veids, kā pēc iespējas ilgāk varētu noturēt pievilcīgus arī tradicionālos pasta pakalpojumus, pasta norēķinu sistēmu ieskaitot.

Kā nozares pārstāvji visām tendencēm sekojam, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir tā, kas uzstāda prasības – kādi būs pakalpojumi, cik tie maksās, cik dienas pasta piegādei jānotiek un tamlīdzīgi. Prasībām pielāgosimies, taču regulatoram arī jāsaprot – ja prasības paliek iepriekšējā līmenī, bet to apjoms sarūk, tās kādam ir jākompensē.

Kādas valsts dotācijas "Pasts" saņem?

Pagājušais finanšu gads bija pirmais ilgākā periodā, kad universālos pasta pakalpojumus sniedzām bez zaudējumiem un līdz ar to arī kompensācijām. Taču preses izdevējiem un lasītajiem tiek subsidēta abonētās preses piegāde, valsts apmaksā apmēram 80% no šīs piegādes tarifa.

Kas pasta pakalpojumu jomā notiek kaimiņos, Igaunijā un Lietuvā?

Igaunijā bija saglabājušās 35 pasta nodaļas, tagad viņi paziņojuši par pāreju uz 19 nodaļām. Ja pie mums būtu ieviests viņu pasta pakalpojumu pārvaldes modelis, klātienes nodaļas visdrīzāk jau nebūtu ne jūsu apmeklētajā Grobiņā, ne arī Krāslavā. Varbūt šis piemērs liks aizdomāties kritiķiem par mūsu "Pasta" pieejamību Latvijā un dažviet saīsinātajiem darbalaikiem. Savukārt Lietuvā pasta nodaļu pārklājums ir līdzīgs kā pie mums.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.