11 °C
Sestdien Latvijā no Baltkrievijas ielidojis un pēcāk Rēzeknes novadā nokritis Krievijas militāras nozīmes bezpilota lidaparāts, informē Aizsardzības ministrija (AM).
Atbildīgie dienesti, tostarp Valsts policija, turpina veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem. Taču Aizsardzības ministrija norāda, ka jau pēc pirmajiem datiem spriežams, ka tas ir militāras nozīmes Krievijas bezpilota lidaparāts un saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) informāciju tas ielidojis Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas.
NBS rīkojušies saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tostarp ir informēta NATO komandvadība. Par incidentu informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes un reģiona NATO valstis. NBS pamanījuši bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorijā, kā arī monitorējuši tā kustību un konstatējuši nokrišanas vietu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš sacīja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā tika uzreiz pamanīts. "Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji," stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.
Sākotnējā informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālisti pēc sākotnējās informācijas spriež, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā".
Precīzākas detaļas par objekta nokrišanas vietu un apstākļiem NBS nesniedz.
"Šī situācija ir apliecinājums, ka mums jāturpina sāktie darbi Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju un elektroniskās karadarbības spēju attīstībā, kas ļauj ierobežot dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu darbību," raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Bet ārlietu ministre Baiba Braže informē, ka pirmdien uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis.
Latvijas gaisa telpa ir daļa no NATO gaisa telpas. Dalībvalstis NATO samitā Vašingtonā vienojās par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā, ieviešot aktīvāku pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.
Jāpiebilst, ka masīva raķešu un dronu uzbrukuma gaitā, ko 26. augusta rītā pret Ukrainu veica Krievija, Polijas gaisa telpā ielidoja pagaidām neidentificēts objekts un, pēc visa spriežot, vēlāk nogāzies Polijas teritorijā. Polijas armijas operatīvās vadības vadītājs ģenerālis Macejs Klišs sacīja, ka tas acīmredzot bijis drons.
Krievijas dronu atlūzas vairākkārt nogāzušās arī Rumānijā.
Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds intervijā TV3 27. augustā sacīja, ka iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO darbakārtībā. Vaicāts, vai pēc šādiem incidentiem būtu jāseko Polijas vai NATO reakcijai, ministrs sacīja, ka ir konkrētas procedūras, kā šādos gadījumos rīkojas, uzsverot, ka detaļās neieslīgšot. Tas esot kopdarbs, šādos gadījumos notiekot konsultācijas. Ministrs pauda, ja šādas situācijas atkārtosies un šādi lidojumi kļūs regulāri, tad sekos konkrētas reakcijas.
