Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās, vērtē SAB

Krievijas radītie drošības izaicinājumi Eiropā strauji pieaug, secināts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā. Vienlaikus dienests norāda, ka pašlaik Krievija Latvijai tiešu militāru apdraudējumu nerada, taču vairāki signāli liecina par iespējamiem ilgtermiņa nodomiem.

Pārskatā uzsvērts, ka Krievijas stratēģiskais mērķis ir mazināt Rietumu ietekmi gan atsevišķu valstu, gan starptautiskā līmenī. Pēdējos gados Rietumi Krievijas valdošā režīma uztverē arvien vairāk tiek uzskatīti par eksistenciālu apdraudējumu. Krievija sevi pozicionē kā valsti, kas jau atrodas tiešā konfliktā ar Rietumiem, uzskatot, ka šī cīņa notiek ne tikai Ukrainā, bet arī globālā un ideoloģiskā dimensijā. Pieaugot šādai draudu uztverei, drošības situācija Eiropā kļūst aizvien nestabilāka.

SAB norāda, ka Krievija savu mērķu īstenošanai turpina izmantot un pielāgot dažādus hibrīdapdraudējuma instrumentus, vienlaikus radot arī jaunus. Viens no biežāk izmantotajiem paņēmieniem ir juridisko mehānismu ekspluatēšana starptautiskajā vidē, lai diskreditētu Latviju un ilgtermiņā panāktu starptautisku spiedienu ar mērķi mainīt Latvijas politiku attiecībās ar Krieviju.

Dienests vērtē, ka

Krievija arī turpmāk saglabās militāru spiedienu pret savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā.

Krievijas ekonomikas militarizācija un bruņoto spēku attīstība, visticamāk, turpināsies arī pēc kara Ukrainā izbeigšanas vai iesaldēšanas.

Krievija pastiprināti izmanto starptautiskās institūcijas, īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai īstenotu politisku spiedienu pret Latviju, secināts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā. Pēdējā pusotra gada laikā Krievijas Ārlietu ministrija vairākkārt paziņojusi par gatavību iesūdzēt Baltijas valstis, tostarp Latviju, ANO Starptautiskajā tiesā, apsūdzot tās krievvalodīgo tiesību pārkāpumos. Šādu darbību mērķis esot starptautiski diskreditēt Latviju un ilgtermiņā panākt spiedienu, lai mainītu valsts politiku attiecībās ar Krieviju un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

SAB norāda, ka Krievija arī turpmāk uzturēs militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO, turpinot ekonomikas militarizāciju un militāro spēju attīstību arī pēc kara Ukrainā iespējamās izbeigšanas vai iesaldēšanas. Vienlaikus birojs uzsver —

Krievijas attieksme pret Latviju arvien vairāk līdzinās tai, kāda bija pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma.

Lai gan šobrīd tiešs militārs apdraudējums Latvijai netiek konstatēts, pastāv pazīmes par potenciāliem ilgtermiņa plāniem.

Krievijas valdošā režīma uztverē Rietumi arvien vairāk tiek uzskatīti par eksistenciālu draudu. Kremļa elites noslēgtība un kritisku viedokļu trūkums veicina sagrozītu pasaules redzējumu, kurā Krievija sevi uzskata par valsti, kas jau atrodas karā ar Rietumiem — militāri, ideoloģiski un globālā mērogā. Šāda domāšana palielina pārrēķināšanās riskus un būtiski paaugstina drošības apdraudējumu Eiropā.

SAB norāda, ka Krievija 2025. gadā turpināja plaša spektra ietekmes operācijas pret Rietumvalstīm, lai mazinātu atbalstu Ukrainai un sagatavotos iespējamai konfrontācijai ar NATO. Papildus informatīvajām un sabotāžas aktivitātēm Krievija izvērš arī kiberuzbrukumus, tostarp pret industriālās kontroles sistēmām Latvijā un citās Rietumvalstīs, radot riskus kritiskajai infrastruktūrai un sabiedrības drošībai.

Lai gan publiskajā telpā tiek runāts par iespējām sākt miera sarunas, SAB rīcībā esošā informācija liecina par Krievijas gatavību turpināt karadarbību Ukrainā vismaz arī 2026. gadā. Karš tiek uzturēts ar pielāgotu militāro taktiku, ekonomiku un sabiedrību, savukārt frontē tuvākajā pusgadā būtiskas stratēģiskas izmaiņas nav gaidāmas. Krievija, visticamāk, centīsies sasniegt savus mērķus, izmantojot diplomātisko spiedienu un mēģinājumus vājināt Rietumvalstu militāro atbalstu Ukrainai.

SAB uzsver, ka Krievijas ekonomika arvien vairāk tiek pakārtota militarizācijai, stabilitāti īstermiņā saglabājot uz labklājības un ilgtermiņa attīstības rēķina. Pat ja sankcijas tiktu mīkstinātas, tas būtiski palielinātu Krievijas spējas uzturēt augstu militāro potenciālu, radot nopietnu apdraudējumu Eiropai un NATO.

Birojs norāda arī uz Baltkrievijas pieaugošo iesaisti Krievijas militārajā ekonomikā, kā arī Ķīnas ietekmes pieaugumu Rietumvalstīs, izmantojot investīcijas, akadēmisko sadarbību un "maigās varas" instrumentus. SAB aicina akadēmiķus un pētniekus rūpīgi izvērtēt sadarbības piedāvājumus, lai novērstu sensitīvu zināšanu un tehnoloģiju nonākšanu citu valstu rīcībā.

SAB direktors Egils Zviedris norāda, ka drošības situācija Latvijā un pasaulē saglabājas sarežģīta un Krievijas radītie draudi Rietumiem joprojām ir augsti. Viņš uzsver nepieciešamību saglabāt sabiedrības vienotību, īpaši gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā, un aicina iedzīvotājus kritiski vērtēt informāciju, neļaujoties manipulācijām un emocionālai ietekmei, kas var vājināt valsts drošību.