Abū Dabī noslēgusies ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu otrā kārta

Abū Dabī sestdien noslēgusies ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu otrā kārta, paziņojušas iesaistītās puses.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka divu dienu trīspusējās sarunas Abū Dabī noslēdzās ar konstruktīvām diskusijām par "iespējamiem kara izbeigšanas parametriem". Prezidents arī pavēstīja, ka sarunas varētu turpināties jau nākamnedēļ.

Šīs sarunas ir pirmais zināmais gadījums, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonas vienlaikus tikušās ar Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem, Vašingtonai turpinot centienus panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu.

"Visas puses vienojās ziņot savām galvaspilsētām par katru sarunu aspektu un saskaņot turpmākos soļus ar saviem līderiem," platformā "Telegram" pavēstīja Zelenskis.

Ukrainas līderis paziņoja, ka pastāv "sapratne par to, ka ir nepieciešama amerikāņu uzraudzība un kontrole pār kara izbeigšanas procesu un reālas drošības nodrošināšanu".

Sarunās piedalījās ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un viņa znots Džareds Kušners, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un citas amatpersonas. Saskaņā ar Zelenska ziņoto Ukrainu sarunās pārstāvēja armijas un militārā izlūkdienesta amatpersonas.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) preses pārstāve paziņoja, ka sarunas Abū Dabī aizvadītas "konstruktīvā un pozitīvā atmosfērā".

Kas tieši pārrunāts un kādi ir sarunu rezultāti, pagaidām nav zināms.

Sarunu pirmā kārta notika piektdien.

Zelenskis ceturtdien, uzrunājot Pasaules Ekonomikas forumu (WEF), sacīja, ka dokumenti par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu, kas tiek gatavoti kopā ar Vašingtonu, ir gandrīz gatavi, bet norādīja, ka vairāki sensitīvi punkti, kas galvenokārt saistīti ar teritoriju jautājumiem, joprojām nav atrisināti.

Zelenskis ieradies Viļņā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdienas vakarā ieradies Viļņā, lai kopā ar Lietuvas un Polijas prezidentiem svētdien piedalītos 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumos, vēsta Lietuvas mediji.

Plašsaziņas līdzekļi publicējuši fotoattēlus, kuros redzama Zelenska un viņa dzīvesbiedres Olenas Zelenskas ierašanās Viļņas lidostā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš kopā ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki piedalījās sacelšanās piemiņas pasākumos sestdien Varšavā, žurnālistiem izteica nožēlu, ka informācija par gaidāmo Zelenska ierašanos Lietuvā neoficiāli izpausta jau piektdien, jo tas vērtējams negatīvi no Ukrainas prezidenta drošības viedokļa.

Svētdien Nausēda, Zelenskis un Navrockis apmeklēs piemiņas misi Viļņas katedrālē, kā arī dosies uz Veco Rasu kapsētu, kur kapličā ir pārbedīti sacelšanās dalībnieku pīšļi, kas 2017. gadā tika atrasti Ģedimina kalnā.

1863. un 1864. gadā Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā notika sacelšanās pret Krievijas impērijas varu. Šīs sacelšanās mērķis bija bija atjaunot Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772. gada robežās.

Zelenskis apmeklē Lietuvu piekto reizi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma. Kopumā šī ir viņa septītā vizīte Lietuvā. Savukārt Navrockis kopš stāšanās prezidenta amatā pērn augustā Lietuvā ir otro reizi.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 234 040

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 234 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 605 tankus, 23 950 bruņutransportierus, 36 612 lielgabalus un mīnmetējus, 1624 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 114 896 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 75 759 automobiļus un autocisternas, kā arī 4050 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar divām raķetēm un 102 droniem

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm un 102 droniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

87 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 15 trieciendronu trāpījumi 10 vietās, kā arī notriekta drona nokrišana vienā vietā.

Informācija par raķetēm tiek precizēta.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.