5.2 °C
Pavasaris ir laiks, kad medību sezonas straujā gaita nedaudz palēninās un ir vairāk laika vērot tās sugas, kuras tobrīd nav medījamas. Ļoti interesanti ir pētīt caur mūsu valsti ceļojošo putnu sugas, kā arī tās, kas paliek uz ligzdošanu pie mums.
Kā zināms, Latvijā jau kādu laiku ligzdo meža zosis. Pastāv iespēja kā arī Kanādas zosis (Branta canadensis) jau ligzdo mūsu valstī. Atsevišķu šo putnu pāri ir novērota Dienvidkurzemē, laika posmā, kad migrācija jau ir beigusies, bet meža zosis jau ir sākušas ligzdot. Iespējams, tas norāda uz to, ka arī šī suga varētu sākt vairoties mūsu valstī. Līdz šim bija zināmas Kanādas zosu ligzdošanas vietas Ukrainā, Polijā un citās Eiropas valstīs.
Agrāk Kanādas zoss bija ļoti mazskaitlīga, taču pēdējos gados to skaits palielinās arī citviet Eiropā. Pasaules populācija tiek lēsta aptuveni 5 000 000-6 200 000 īpatņu (Wetlands International 2015). Eiropas populācija tiek lēsta 1 000 – 5 000 pāru, kas atbilst 2 000-10 000 nobriedušu īpatņu (BirdLife International 2015).
Kopā ar migrantiem mūsu laukos parādās arī baltvaigu zosis (Branta leucopsis), kas Latvijā ir iekļautas aizsargājamo sugu sarakstā un, pretstatā Kanādas zosij, nav medījamas.
Saskaņā ar IUCN Sarkanās grāmatas datiem, kopēais šīs nelielās zoss populācija sasniedz jau aptuveni vienu miljonu īpatņu. Eiropas populācijā ir 196 000-247 000 pāru, kas atbilst 392 000-494 000 pieaugušo īpatņu. Kā atšķirt vienu sugu no otras? To uzzināsiet žurnāla Medības korespondentes Kates Šternas stāstījumā.
Nekļūt par malumednieku migrācijas laikā. Kā atšķirt Kanādas zosi no Baltvaidu zoss?
Skaties video:
Baltvaigu zoss ir suga, kuras medības Eiropas Savienībā ir aizliegtas, jo tā ir iekļauta Putnu direktīvas I pielikumā. Tomēr dažas valstis izmanto izņēmuma nosacījumus, lai kontrolētu šo putnu populāciju un mazinātu lauksaimniecībai nodarītos postījumus. Piemēram:
- Nīderlande: 2020. gadā tika nomedīti 49 tūkstoši baltvaigu zosu, izmantojot atkāpi no vispārējā aizlieguma.
- Dānija: Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam vidēji gadā tika nomedīti 16 tūkstoši baltvaigu zosu, arī izmantojot izņēmuma nosacījumus.
- Igaunija: No 2015. līdz 2019. gadam letālās atbaidīšanas rezultātā ik gadu nomedīti vidēji 2,7 tūkstoši baltvaigu zosu.
Latvijā baltvaigu zosis nav iekļautas medījamo sugu sarakstā, tāpēc to medības ir aizliegtas.
Viss var mainīties
Kā žurnāls jau iepriekš rakstīja, prognozes liecina, ka Krievijas baltvaigu zosu populācija turpinās strauji pieaugt un nākamo 15 gadu laikā varētu sasniegt pat 13 miljonus īpatņu.
Ņemot vērā, cik ļoti populācija ir augusi kopš brīža, kad to iekļāva Putnu direktīvas I pielikumā, un to, kādus postījumus putni nodara, būtu iemesls izskatīt iespēju šo sugu pārcelt uz II pielikumu. Tā kā konkrētas iesaistītās puses ir atteikušās veikt šādas izmaiņas, tās varētu apvienot ar sugas starptautiskā apsaimniekošanas plāna grozījumiem. Kā līdzīgu piemēru varētu minēt Špicbergenas salas īsknābja zosu populācijas veiksmes stāstu. Proti, ieviešot konkrētus mērķus tam, cik lielai populācijai ir jābūt, lai tā tiktu uzskatīta par veselīgu, un atļaut medības tad, ja īpatņu skaits pārsniedz šo mērķi. Citus piemērus var meklēt Ziemeļamerikā, kur brīžiem glābt situāciju ar medību palīdzību nu jau ir krietni par vēlu. Tādēļ ir svarīgi rīkoties laikus, nevis cīnīties ar sekām, kas rodas liekas vilcināšanās dēļ.
