Armēnijas premjerministrs Pašinjans uz parlamenta vēlēšanām dodas ar Trampa atbalstu

Armēnijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, kuru iznākumam varētu būt tālejošas sekas gan uz nelielās Kaukāza valsts, gan arī uz plašāka reģiona turpmāko attīstību.

Pašreizējais premjerministrs Nikols Pašinjans, kurš pie varas atrodas kopš 2018. gada, svētdien mērķēs uz pārliecinošu uzvaru, kas varētu nobruģēt ceļu vairāku ilgstošu problēmu atrisināšanai.

Putins draud

Neilgi pirms vēlēšanām Pašinjanam atbalstu izteica ASV prezidents Donalds Tramps, bet attiecībās ar Maskavu vērojams saspīlējuma pieaugums. Krievijas diktators Vladimirs Putins Armēnijai ir piedraudējis ar "Ukrainas scenārija" atkārtošanos, ja Erevāna turpinās tuvināties Eiropas Savienībai (ES), kā to nosaka 2025. gadā pieņemtais Armēnijas parlamenta likums. Pašinjana vadītās valdošās partijas "Pilsoniskais līgums" pārliecinoša uzvara varētu ļaut ne tikai pakāpeniski mazināt Maskavas ietekmi, bet arī atvieglot Armēnijas iespējas noslēgt mieru ar Azerbaidžānu, vērtē apskatnieki. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās "Pilsoniskais līgums" saņems lielāko balsu skaitu, tomēr daudz kas būs atkarīgs no tā, cik tieši lielu atbalstu premjera partija būs guvusi. Daudz balsstiesīgo armēņu neilgi pirms vēlēšanām nebija izlēmuši, par ko balsot, kas apgrūtina prognožu izteikšanu. Uzmanības centrā pēdējās nedēļās nonākusi Krievijas spiediena kampaņa, kas vērsta pret Armēniju un tās valdību, un pauž atbalstu partijām, kas iestājas par ciešākām attiecībām ar Kremli. To vidū ir uzņēmēja Samvela Karapetjana partija "Stiprā Armēnija", kas starp opozīcijas partijām ir populārākā. Jāpiebilst, ka Karapetjans pašlaik atrodas mājas arestā saistībā ar apsūdzībām par kūdīšanu uz varas sagrābšanu. Internetā ir vērojama pret Pašinjanu vērsta dezinformācijas kampaņa, kas tiek saistīta ar Krieviju. 

Maskavā arī esot apsvērta iespēja Krievijā dzīvojošos Armēnijas pilsoņus nosūtīt uz Armēniju, lai viņi vēlēšanās balsotu par Pašinjana konkurentiem, 

vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz informētiem avotiem. Maskava ķērusies arī pie citiem ietekmes līdzekļiem, "pārtikas drošības" apsvērumu dēļ nosakot ierobežojumus virknei Armēnijas produktu, kas, kā atzīmē apskatnieki, ir ierasta prakse Maskavas politikā. Krievija ierobežojusi tomātu, gurķu, piparu, zemeņu, konjaka, vīna un citu produktu importu no Armēnijas. Krievijas amatpersonas arī draudējušas pārtraukt dabasgāzes un naftas produktu piegādes Armēnijai, ja tā turpinās virzību uz ES. Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Kirgizstānas valdības kopīgi pieprasījušas, lai Armēnijā tiktu rīkots referendums, kurā būtu jālemj, vai valstij stāties ES vai arī palikt Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā. Pašinjans ir noraidījis referenduma rīkošanu, sakot, ka izvēle starp ES un Eirāzijas Ekonomisko savienību, kuras dalībvalsts Armēnija ir pašlaik, pagaidām ir teorētiska. Putins arī vilcis paralēles starp Armēniju un Ukrainu, sakot, ka "krīze" sākusies brīdī, kad Kijiva nolēma stāties ES. No Erevānas ir atsaukts Krievijas vēstnieks. Armēņu vidū attieksme pret Krieviju pēdējos gados ir mainījusies. "Pirms zaudētā kara par Kalnu Karabahu, kad Krievija tika uzskatīta par Armēnijas drošības garantu, aptaujas rādīja, ka vairāk nekā 80% armēņu Krieviju uzskata par draudzīgu valsti. Tagad tādu ir ap 35%," intervijā laikrakstam "The Kyiv Independent" norādīja Erevānā bāzētā Reģionālā demokrātijas un drošības centra direktors Tigrans Grigorjans.

Miera panākšana

Armēnijas ekonomika joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas, kas Armēnijai piegādā lielāko daļu dabasgāzes un naftas produktu. Valstī ir izvietoti Krievijas karavīri. Apskatnieki norāda, ka šī atkarība no Maskavas lielā mērā ir sekas Armēnijas konfliktam ar Azerbaidžānu. Kopš Kalnu Karabahas nonākšanas Azerbaidžānas rokās 2023. gadā konflikts ir pierimis, tomēr galīgais miera līgums vēl noslēgts nav. Pašinjans atbalsta izlīgumu ar Azerbaidžānu, un pārliecinoša viņa partijas uzvara vēlēšanās varētu veicināt tā panākšanu. Azerbaidžāna tomēr ir pieprasījusi, lai Armēnija groza savu konstitūciju un no tās izņem savā 1990. gada neatkarības deklarācijā izteikto atsauci uz tiesībām uz Kalnu Karabahu, kurā dzīvojošie armēņi pēc sakāves karā šo teritoriju pameta 2023. gadā. Konstitucionālā vairākuma iegūšana Pašinjanam varētu atvieglot šādu grozījumu izdarīšanu. Pārliecinoša uzvara vēlēšanās arī varētu palīdzēt iedzīvināt pagājušā gada augustā Baltajā namā izziņoto Donalda Trampa vārdā nosaukto Starptautiskā miera un labklājības ceļu. Šis koridors caur Armēnijas teritoriju savienotu Azerbaidžānu ar tās Nahčivanas eksklāvu, kas Armēnijai dotu jaunu tirdzniecības maršrutu. Līdzšinējos tirdzniecības sakarus reģionā lielā mērā bija ietekmējis Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts, kas deva papildu ietekmes sviras Maskavai. Pašinjans ir uzsvēris, ka robežu atvēršana ar Azerbaidžānu un Turciju sniegs jaunas iespējas, un aicinājis samierināties ar "īsto Armēniju" tās starptautiski atzītajās robežās un nemēģināt atgūt Kalnu Karabahu. Viņš priekšvēlēšanu kampaņas laikā arī solījis divu gadu laikā panākt bezvīzu režīmu ar ES.