Spānijas politika kontrastē ar citviet Eiropā novērojamo praksi

Spānijas valdība šonedēļ paziņoja par plāniem piešķirt legālu statusu lielai daļai valstī dzīvojošo nelegālo imigrantu, kā arī sniegt viņiem iespēju likumīgi strādāt.

Domājams, ka sociālistu premjera Pedro Sančesa vadītās valdības izdotais rīkojums varētu attiekties uz aptuveni pusmiljonu cilvēku. Spānijas spertais solis, kuru asi kritizējusi labējā opozīcija, izteikti kontrastē ar citu Eiropas valstu īstenoto politiku, kā arī ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ieturēto kursu.

Drīkstēs strādāt

Migrācijas reforma, kas ir viens no vērienīgākajiem šāda veida plāniem Eiropā pēdējos gados, tiks īstenota ar Sančesa mazākuma valdības rīkojumu, jo parlamentā tai nav vairākuma atbalsta. Līdzīga veida iniciatīva Spānijā jau bija saņēmusi 700 000 parakstu, tomēr parlamentā atbalstu nav guvusi. Izskanējis, ka par vērienīgu nelegālo imigrantu legalizāciju Sančesa valdība izlēmusi pēc sarunām ar radikāli kreiso partiju "Podemos", kas iepriekš ir bijusi Sančesa valdībā, bet tagad atrodas opozīcijā. Informējot par valdības lēmumu, migrācijas lietu ministre Elma Saisa paziņoja, ka legālu statusu varēs saņemt aptuveni pusmiljons cilvēku un tam varēs pieteikties tie imigranti, kuri varēs pierādīt, ka līdz pagājušā gada 31. decembrim Spānijā ir nodzīvojuši piecus mēnešus, un kuri nav krimināli sodīti. Pieteikšanās sāksies aprīlī, bet noslēgsies jūnija beigās. 

Reformas rezultātā pašlaik nelegālie imigranti saņems pastāvīgās uzturēšanās atļauju uz vienu gadu, kuru pēc tam būs iespēja pagarināt. Viņi arī būs tiesīgi strādāt "jebkurā nozarē, jebkurā valsts vietā", 

paziņojusi Saisa. Spānijas valdība "ciena un atzīst cilvēkus, kuri jau atrodas mūsu valstī", piebilda ministre. Spānijas valdības politiku atzinīgi novērtējuši migrantu tiesību aizstāvji. "Laikā, kad abās Atlantijas okeāna pusēs izplatās migrantiem naidīga vide, šis solis izrāda gan cilvēcību, gan veselo saprātu," paziņoja Briselē bāzētās migrantu tiesību organizācijas PICUM pārstāve Letīcija van der Venete, paužot cerību, ka arī citas valstis sekos Spānijas piemēram.

Spānijas izvēle

Sociālistu valdības pārstāvji migrācijas nepieciešamību aizstāvējuši jau iepriekš, norādot uz migrantu ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Sančess vēl 2024. gada oktobrī parlamentā teiktā uzrunā pauda, ka Spānijai "jāizvēlas būt atvērtai un turīgai valstij vai noslēgtai, nabadzīgai valstij". "Vēstures gaitā migrācija ir bijusi viens no lielākajiem nāciju attīstības virzītājspēkiem," paziņoja premjers, piebilstot, ka migrācijas plūsmas tomēr vajadzēs pareizi vadīt. Apskatnieki norāda, ka Sančess ir izraudzījies pieeju, kas krasi kontrastē ar citu Eiropas valstu politiku, kas paredz pastiprināt robežkontroli un lielākā skaitā izraidīt patvērumu nesaņēmušos migrantus. Spānijas premjers uzsvēris ne tikai šādas liberālas pieejas cilvēcību, bet arī to, ka tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un labklājības valsti. Spānijas centrālās bankas un ANO paziņojumos brīdināts, ka Spānijai, lai saglabātu pašreizējo labklājības valsti, ik gadu būtu nepieciešams uzņemt 300 000 viesstrādnieku. Sančess ir norādījis, ka pēdējos sešos gados 80% no Spānijas straujās ekonomiskās izaugsmes ir nodrošinājuši tieši imigranti. Premjers arī atgādināja, ka pirmo reizi kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes bezdarba līmenis valstī ir noslīdējis zem 10%.

Nelegālā imigrācija pastiprinājusies

Opozīcijā esošās labējās partijas asi iebildušas pret Sančesa valdības kursu migrācijas jautājumā. 

Konservatīvās Tautas partijas līderis Alberto Nunjess Feiho vainoja Sančesu mēģinājumā ar šāda rīkojuma palīdzību novērst uzmanību no šomēnes Spānijā notikušajām vilcienu katastrofām, kurās kopā dzīvību zaudēja 46 cilvēki.

"Sančesa pirmā reakcija ir masīva legalizēšana, lai novērstu uzmanību," paziņoja konservatīvās opozīcijas līderis, piebilstot, ka šādas politikas rezultātā nelegālā imigrācija tikai pieaugs un valsts spējas nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus tiks vājinātas. Radikāli labējās partijas "Vox" līderis Santjago Abaskals savukārt vainoja Sančesa valdību mēģinājumā "aizvietot" spāņus ar imigrantiem. Jāpiebilst, ka Spānijā iepriekš jau ir notikušas nelegālo imigrantu legalizēšanas kampaņas. Laikā no 1986. līdz 2005. gadam vien Spānijā tika īstenotas sešas šādas amnestijas programmas, atgādina aģentūra "Associated Press". Turklāt tās īstenojušas gan sociālistu, gan arī to galveno konkurentu konservatīvo vadītās valdības. Pašlaik no 49,4 miljoniem Spānijas iedzīvotāju vairāk nekā septiņi miljoni ir citu valstu pilsoņi. Ekonomiskās izpētes centra "Funcas" aplēses liecina, ka pagājušā gada janvārī Spānijā dzīvoja aptuveni 840 000 nelegālo imigrantu. No tiem 760 000 esot no Latīņamerikas valstīm. Īpaši lielas nelegālo imigrantu kopienas Spānijā esot Kolumbijai, Peru un Hondurasai. Nelegālie imigranti ieradušies arī no Āfrikas. Domnīca izpētījusi, ka kopš 2017. gada nelegālo imigrantu skaits Spānijā ir audzis apmēram astoņas reizes. Daudzi imigranti Spānijā tiek nodarbināti lauksaimniecībā vai tūrismā, kas ir valsts ekonomikas izaugsmei nozīmīgas nozares.