Jūnija sākumā lasītājus sasniedza rakstnieces Ingas Grencbergas trešais romāns "Selīna, kā tev klājas?" un mēneša laikā jau kļuvis par vienu no visvairāk lasītajām grāmatām. Rakstniece savos darbos pieskaras sievietes būtībai – "iekšējai pasaulei, spēkam un mīlestībai. Tas nekad nav viegli vai ērti, bet vienmēr patiesi".
Romāns "Selīna, kā tev klājas?" tapis, iedvesmojoties no patiesiem notikumiem. Selīnai ir viss. Mīlošs vīrs, meitiņa un aizraujošs hobijs – deja. Tomēr kādu dienu šī pasaule sabrūk. Selīnas stāsts nav par nāvi, tas ir par to, kā turpināt dejot, kad mūzika ir apklususi.
Inga Grencberga (1981) ir latviešu rakstniece, romānu "Sestā sieva" un "Marija /Déjà vu/" autore, kustības #laikslasīt idejas autore un vēstnese. Romāna "Sestā sieva" tulkojumi iznākuši Igaunijā un Lielbritānijā. Romāns "Selīna, kā tev klājas?" ieguvis trešo vietu apgāda "Zvaigzne ABC" 2025. gadā rīkotajā romānu konkursā.
"Latvijas Avīzei" uzrunājot Ingu, saruna norisinājās ļoti īpaša ceļojuma laikā, no kura autore Latvijā atgriežas tikai šonedēļ. Astoņpadsmit dienās noejot Santjago ceļu, "Camino De Santiago", kura galamērķis ir Sv. Jēkaba katedrāle, rakstniece tā 335 kilometru garumā atradusi "prieku par cilvēku prieku – no zemes, Debesīm un citiem cilvēkiem".
Pirms diviem gadiem sarunā pēc jūsu iepriekšējā romāna "Marija /Déjà vu/" klajā nākšanas teicāt, ka darbu tapšanas laikā ik reizi esat devusies radošā ceļojumā. Vai arī Santjago ceļu var uzskatīt par radošu ceļojumu?
I. Grencberga: Nopietnā rakstīšanas procesā šobrīd gan neesmu, tiesa, katru dienu šo to rakstu un pierakstu. Tomēr, jā, lielā mērā arī šis ir radošs ceļojums, turklāt pēc grāmatas izdošanas mazliet arī galvas attīrīšana, dodot vietu jaunajām idejām. Ceļā ir ļoti daudz laika domāt.
No Santjago ceļa saviem sekotājiem sociālajos tīklos vēstījāt īsus novērojumus un pirmajā dienā paudāt, ka, lai arī vēl nav ne jausmas, ko plānojat ceļā darīt, jau saredzējāt gaismu. Kā jūtaties šobrīd?
Reizēm joprojām gan šķiet, ka īsti nezinu, ko šeit daru, bet droši vien apjausma pamazām tuvojas. Esmu skaitījusi arī bākas, kuras ceļā pamanu, tie ir labi atskaites punkti, pie kuriem apstāties un padomāt.
Turpinot par gaismu, rakstījāt, ka esat "ceļā uz gaismu starp divām pasaulēm … abās pasaulēs – dievišķajā un pasaulīgajā – tas ir iespējams… ir!" Vai tas ir laika vai domu dalījums?