"Latvijas Mediji" izdod aizraujošu grāmatu par Rīgas cirka vēsturi

Izdevniecība "Latvijas Mediji" laidusi klajā Māras Pāvulas un Elvīras Avotas sastādīto grāmatu "Rīgas cirks. Ieskaņa. 1888–1957".

1888. gadā Rīgā tika atklāts stacionārais cirks. To radīja cirka mākslinieks un uzņēmējs, zirgu dresētājs Alberts Salamonskis. Ar laiku Salamonska cirks kļuva par svarīgu izklaides vietu Rīgā, tas iemantoja savu mūžam neizdzēšamo Rīgas cirka vārdu. Un līdz ar stacionāro cirku parādījās arī pirmie vietējā cirka profesionāļi – cīkstoņi, faķīri, riteņbraucēji, zvēru dresētāji. Ļaudis iemīlēja cirku, un šis izklaides industrijas žanrs līdzīgi citiem piedzīvoja pārmaiņas un vēl joprojām slēpj daudzus likteņus un stāstus.

Kas bija Salamonska jeb Rīgas cirka Ripsis un Pipsis, Bretini, Dora Kliča, Tanny? Kāds bija Rīgas cirka laiks un statuss 20. gadsimta pirmajā pusē? Kāda ir latviešu cirka mākslas ieskaņa un elpa?

Cirka kā skatuves mākslas veida pētniecība Latvijas kultūrvēsturei ir vēl salīdzinoši svešs temats. Iespējams, tas ir saistīts ar cirkam piedēvēto izklaidējošo lomu sabiedrībā un Rīgas cirka karnevālisko tēlu – tā vienmēr bijusi mainīga telpa, kas šķietami nekad nemainās.

Grāmatu veidojušas jaunas un ambiciozas Rīgas cirka pētnieces, kuru interese ir veidojusies un augusi studiju gados un praktiskā darbā Rīgas cirkā. 

Grāmatas sastādītājas - Rīgas cirka pašreizējā direktore Māra Pāvula un Elvīra Avota, kas šobrīd pēta cirku Tartu universitātē. Informāciju par cirka māksliniekiem un ilustrācijas grāmatas veidotāji ieguvuši gan bagātīgajos Rīgas cirka arhīvos, gan arī Latvijas un citvalstu krātuvēs.

Izdošanu atbalstīja Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds un Nākotnes Atbalsta fonds.

Māras Pāvulas un Elvīras Avotas grāmata “Rīgas cirks. Ieskaņa. 1888-1957”.

Foto: Latvijas Mediji

Māksliniece – Anna Aizsilniece.