8 °C
Dailes teātris jaunajā sezonā iestudēs Māras Zālītes un Raimonda Paula mūziklu "Meža gulbji", otrdien preses konferencē atklāja Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Žagars klāstīja, ka izrādes tapšanā tika uzaicināti jauni mākslinieki, kuriem nav nekāda priekšstata par to, kā šī izrāde tika spēlēta deviņdesmitajos gados un kuri uz Raimonda Paula mūziku skatās pavisam citādi, un, iespējams, arī tā stāstu redz pavisam citādi. Režisors - Klāvs Mellis, horeogrāfs - Rūdolfs Gediņš, scenogrāfes un kostīmu mākslinieces - apvienība "Grāfienes", libreta autore - Zālīte, komponists - Pauls.
Tāpat teātra direktors atklāja, ka izrādē Paula mūzika būs jaunās aranžijās, kā arī Zālīte un maestro ir papildinājuši iestudējumu ar jaunām dziesmām.
Dailes teātra muzikālas daļas vadītājs Juris Vaivods norādīja, ka nākamgad mūziklam "Meža gulbji" apritēs 30 gadi, un šis mūzikls ir Dailes teātra liela vērtība.
"Tas bija latviešu mūzikā pirmais caurkomponētais mūzikls, turklāt, hiti, ko Pauls šim mūziklam bija radījis jau dzīvo atsevišķu dzīvi,"
sacīja Vaivods.
"Šis stāsts ir ne tikai par dzīvniekiem, bet arī par to, kā nepazaudēt šajos laikos cilvēcību - tas ir filozofisks stāsts, kas nebūs tikai bērniem, bet visai ģimenei," pauda Vaivods.
"Meža gulbji" - Hansa Kristiana Andersena stāsts par burvestības un fantāzijas pasauli, kā arī ģimenes spēju turēties pretī visām nelaimēm, savu pirmizrādi piedzīvos 29.novembrī.
Žagars norādīja, ka jaunajā sezonā teātrī nedominēs viena tēma, kā arī repertuārs veidots dažāds. "Mēs mēģinājām saprast, kas rezonē sabiedrībā, auditorijā, un šīs rezonanses ir ļoti dažādas, cilvēki domā un jūt daudz un dažādas lietas, tāpēc tādam lielam teātrim kā Dailes teātris dzīvot vienā tēmā, manuprāt, nebūtu pareizi," sacīja Žagars.
Teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs pauda, ka, strādājot pie jaunās sezonas, teātris vēlējies skatītājiem dot citu perspektīvu, dziļāku analīzi par to, kas ir aiz konfliktiem, kas notiek pasaulē, bet sabiedrībai ir jārod iespēja dzīvot tālāk. "Līdz ar to šī sezona izvēršas par daudzveidīgu, arhitepisku modelēšanu dzīvei tālāk par ikdienu. Tā būs iešana dabā, cilvēka dabā, meklējot to, kas slēpjas aiz tā, ko mēs neredzam," sacīja Kairišs.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
