Kultūrzīmju izvēle: 23. nedēļa kultūrā — izstāfes, koncerti, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Dažādas mākslas elpa Rotko muzejā

Piecas jaunas, žanros, formātos un mākslinieciskajās izpausmēs daudzveidīgas izstādes no 5. jūnija līdz 30. augustam apskatāmas Daugavpils Marka Rotko muzejā.

"Manas fotogrāfijas ir psiholoģiski mehānismi. Tās aizsniedz apziņas robežpunktu un ieved citādības telpā," par savu izstādi "Ar otru prātu" (kurators – Aivars Baranovskis) saka mākslinieks Rodžers Ballens (Dienvidāfrika). "Tas, ko jūs tūdaļ piedzīvosiet, ir Rodžera Ballena pasaule – mulsinoša, poētiska un dziļi psiholoģiska. To radījis viens no spilgtākajiem un savdabīgākajiem mūsdienu fotomāksliniekiem, kurš vairāk nekā pusi gadsimta nenogurstoši pētījis cilvēka psihes noslēpumus," sola Rotko muzejs.

Dzimis Ņujorkā, bet 80. gados apmeties Dienvidāfrikā, savu radošo ceļu Ballens uzsāka, dokumentēdams lauku kopienas un personāžus sabiedrības perifērijā. Taču drīz sekoja radikāls pavērsiens, kurā izkristalizējās viņa hrestomātiskā, ne ar ko nesajaucamā vizuālā estētika. Jāņem vērā, ka Ballena darbi nav radīti izpratnei – tie ir jāizjūt.

Ķīniešu mākslinieka Liu Guofu izstāde "Gleznojot entropiju" (kuratori – Kalvins Hui un Farida Zaletilo) ir poētiska interpretācija par zinātnisku jēdzienu. Fizikā entropija raksturo enerģijas kustību sistēmā – pāreju no kārtības uz nekārtību, no struktūras uz izkliedi. Liu gleznu priekšā skatītājs apjauš lēnas izkliedes procesu. Plaši, mānīgi vienkrāsaini laukumi, aplūkoti tuvāk, atklājas tūkstošos niansētu otas triepienu. "Es negleznoju objektus, bet enerģijas kustību," saka Liu Guofu (1964). Viņš dzimis Naņdzjinā Ķīnā, absolvējis Naņdzjinas Mākslas universitātes Eļļas glezniecības nodaļu.

"Mūsdienās nereti dzirdam, ka jādzīvo "šeit un tagad", bet tas var izjaukt cēloņsakarību izpratni. Glezniecībā tagadne darbojas citādi – tā kļūst par starpposmu, kur nākamība nemitīgi pārtop pagātnē," pirms savas izstādes "Pirms un pēc" (kuratore – Tatjana Černova) atklāšanas Daugavpilī teic lietuviešu autors Romualds Balinsks. Māksliniekam abstrakcija sniedz iespēju nepastarpināti reflektēt par vēsturi un to, kā tā ierakstās laika ritējumā. Romualds Balinsks (1959, Šauļi) ir lietuviešu gleznotājs un grafiskais dizainers. Izstādēs piedalās kopš 1984. gada. Savukārt pasaulē vislabāk zināmā latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) izstādē "Pētera kosmiskie ceļojumi" (kurators – Valentīns Petjko; tā ir daļa no cikla, kas veltīts autora 95. dzimšanas dienai) eksponēti mākslinieka porcelāna darbi no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma. 80. gadu sākumā tapušie objekti – "Raķetes", "Planētas" un "Starpplanētu stacijas" – atklāj mākslinieka spēju porcelānu izmantot kā platformu telpiskiem iztēles lidojumiem. Tajos redzama Martinsonam raksturīgā rotaļīgā brīvība, drosmīgā formu stilizācija un interese par cilvēka vietu plašākā, kosmiskā mērogā.

Madara Tropa (Latvija). "Nenoteikts". Jaukta tehnika (kopēšanas zīmulis, akvarelis un tinte uz papīra audekla), 50x70 cm, 2025.

Foto: Publicitātes

Latviešu mākslinieces Madaras Tropas jaunrade arī skaistajos ziedu attēlos jaunajā izstādē "Tava elpa" (kuratore – Tatjana Černova) balstās kontemplatīvā novērojumā un vienlaikus aktīvā pieredzes interpretācijā. Izstāde atklāj daudzslāņainā tehnikā veidotu gleznu ciklu, kur valriekstu tinte, kopēšanas zīmuļi un kolāža veido niansētu materiālu dialogu. Lēnā, meditatīvā darbā māksliniece pēta robežas starp iekšējo un ārējo pasauli, vienlaikus apzināti atsakoties no pilnīgas kontroles. Madara Tropa (1987) ir absolvējusi Mehiko Nacionālo mākslas universitāti "La Esmeralda" un ieguvusi maģistra grādu mākslā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Uzmirdzēs Rīgas Operas festivāls

Rīt, 4. jūnijā, ar Džakomo Pučīni operas "Bohēma" jauniestudējuma pirmizrādi pēc vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas atkal skatītājiem durvis vērs Latvijas Nacionālā opera un balets. Rīgas Operas festivāla gaitā izrādīs arī operas "Zemnieka gods. Pajaci", "Mīlas dzēriens", "Karmena" un "Aīda", kā arī baleta izrādes "Pērs Gints", "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam), Kaktusi", "Kazanova", "Apburtā princese" un "Antonija #Silmači". "Šogad mums ir īpašs gods un prieks iepazīstināt Latvijas skatītājus ar izciliem māksliniekiem, kuri pavisam nesen dziedājuši uz pasaules ievērojamākajām skatuvēm un šovasar viesosies Rīgas Operas festivālā," uzsver LNOB valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš. 

Rīt, 4. jūnijā, ar Džakomo Pučīni operas "Bohēma" jauniestudējuma pirmizrādi Latvijas Nacionālā opera un balets atkal vērs durvis skatītājiem.

Foto: Oļegs Zernovs/Publicitātes

Operas "Bohēma" jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs – Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Arvo Volmers un režisore LAURA ar savu radošo komandu. Pirmo reizi mūsu teātrī strādās franču scenogrāfs, video un gaismu mākslinieks Fabjēns Ledē. Ar šo iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā debitēs arī kostīmu mākslinieks Fjodors Podgornijs. Iestudējuma horeogrāfe būs Elza Leimane.

Cēsīs satiksies sieviešu un vīru kori

Sestdien, 6. jūnijā, Cēsu Pils parka estrādi pieskandinās Latvijas sieviešu un vīru koru svētki. "Svinēsim laikabiedru satikšanos, kas šodienas skrējienā ir retums. Līdzās tikšanās priekam vienam ar otru baudīsim cilvēka balss sastapšanos ar dabas skaņu partitūru," stāsta svētku režisore Anna Klišāne. Astoņdesmit sieviešu un 22 vīru koru balsīs skanēs gan kormūzikas klasika, gan pēdējos gados radītās komponistu Lauras Jēkabsones, Jēkaba Jančevska, Valta Pūces, Jura Vaivoda kora dziesmas un jubilāra Maestro Raimonda Paula daiļrade. Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos īpaši šim notikumam komponēts Jēkaba Jančevska cikls ar latviešu tautasdziesmu vārdiem. Sieviešu un vīru koru salidojumu tradīcija aizsākta 20. gadsimta vidū, lai stiprinātu un attīstītu šī veida koru darbību Latvijā.

Purvīša pavasaris

Foto: Publicitātes

Sestdien, 6. jūnijā, Purvīša muzejā "Vecjaužos" notiks jauno mākslinieku balvas "Pavasaris" brīvdabas izstādes atklāšana. Apmeklētājiem būs iespēja satikt autorus, pirmajiem apskatīt un arī iegādāties plenērā tapušos darbus. Šī balva ir muzeja iedibināta jaunrades un pieredzes apmaiņas platforma, kurā pulcējas Latvijas profesionālo mākslas skolu jaunie mākslinieki un pedagogi kopīgā izglītības un jaunrades procesā, kura centrā ir ainava.

Belvederes konkurss

Dzintaru koncertzālē līdz 7. jūnijam norisinās 44. starptautiskais Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkursa fināls, viens no prestižākajiem notikumiem operas pasaulē. Vairāk nekā 100 izcili jaunie talanti no visiem kontinentiem sacenšas par augstākajām godalgām, bet fināla galā koncertā uz skatuves kāps spožākās balsis, kuras jau pavisam drīz dzirdēsim pasaules vadošajos operteātros.