20 °C
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdis Šarls Mišels devušies uz Pekinu, kur ceturtdien tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un premjerministru Li Cjanu. Tās bija pirmās ES un Ķīnas virsotņu sarunas klātienē kopš 2019. gada.
Ēnu met Ķīnas kuģis Baltijas jūrā
Sarunas notiek ES un Ķīnas attiecību sarežģītā posmā. Daži analītiķi jau nodēvējuši ES iniciatīvu par neiespējamo misiju. ES vēlas, lai Pekina beidzot apturētu Ķīnas firmu palīdzību Krievijai ievest divējāda pielietojuma augsto tehnoloģiju ES preces, ko Krievija izmanto ieroču aprīkojumā. Brisele arī prasa, lai Ķīna sāktu risināt milzīgo tirdzniecības iztrūkumu, kas ES ieskatā ir izveidojies tāpēc, ka Ķīnas puse ir ieviesusi dažādus importa ierobežojumus, kā arī – subsīdijas tās galvenajām eksporta precēm.
"Mēs esam ļoti norūpējušies par sankciju apiešanu," tā samita priekšvakarā izteikusies kāda augsta ES amatpersona. "Mēs gribētu, lai Ķīna pati tiek galā ar šo problēmu, taču mūsu rīcībā, ja tas būs vajadzīgs, ir arī mehānismi, lai šo situāciju risinātu citādi."
ES uzstāj, lai tiktu izbeigta palīdzība Krievijai, pretējā gadījumā solot vērst sankcijas pret Ķīnas firmām, vēsta izdevums "Politico", atsaucoties uz ES amatpersonām.
Sarunas apēno nesenais incidents Baltijas jūrā, kur galvenais aizdomās turamais par apzinātu telekomunikāciju kabeļa un gāzes cauruļvada starp Somiju un Igauniju sabojāšanu ir Ķīnas kuģis. Līdz šim savāktie pierādījumi liecina, ka Ķīnas kuģis to visdrīzākais darījis ar nolūku, jo vairāk nekā simt kilometru pārvietojies ar vienu nolaistu enkuru, kas atrasts notikuma apvidū. Somija un Igaunija uzskata, ka šī sabotāža pret gāzes cauruļvadu nebija nejauša un nevarētu būt notikusi bez Pekinas ziņas.
Ķīnas prezidents Sji līdz šim izlicies, ka nav iesaistīts Krievijas karā pret Ukrainu, uzturot draudzīgas attiecības ar prezidentu Vladimiru Putinu, bet neizrādot aktīvu vēlmi palīdzēt viņam. Savukārt ES līderi līdz šim ir pievēruši acis uz jebkādām liecībām par Ķīnas iesaisti, taču sabotāža pret cauruļvadu, ja tiks apstiprināta, paceltu konfrontāciju jaunā līmenī, uzskata Briselē.
Ķīnas ekonomikā sabremzēšanās
ES un Ķīnas attiecībās ir izveidojušās nopietnas strukturālas problēmas, kuru būtiski cēloņi ir saistīti ar pārprodukciju vairākās Ķīnas ekonomikas jomās, kā arī – ar valsts subsīdijām.
Situāciju sarežģī Ķīnas ekonomikas sabremzēšanās pēdējā gada laikā, samazināts vietējais patēriņš un pastiprināta aktivitāte eksportā.
EK prezidente Urzula fon der Leiena pirms vizītes atzīmēja, ka ES iztrūkums tirdzniecībā ar Ķīnu divos gados ir divkāršojies, sasniedzot 390 miljardus eiro 2022. gadā. "Eiropas līderi necietīs nelīdzsvarotību tirdzniecībā ilgtermiņā," viņa teica, piebilstot, ka pašlaik Ķīnas eksports uz ES trīs reizes pārsniedz ES eksportu uz Ķīnu.
EK prezidente atzina, ka ES un Ķīna ir konkurentes, taču noliedza, ka starp tām būtu aukstais karš. "Mums ir dažādi viedokļi, un tas ir labi, ka mēs sarunājamies un sacenšamies viens ar otru, lai parādītu, kāda pārvaldes forma dod labākos rezultātus," viņa teica intervijā "Politico". "Sāncensība var būt konstruktīva, nevis naidīga," viņa piebilda. "Ķīna un Eiropa ir partneri, nevis sāncenši, un mūsu kopējās intereses tālu pārsniedz mūsu domstarpības," pirms sarunām izteicās Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Analītiķi atzīmē, ka
ES – Ķīnas samits notiek apstākļos, kad Ķīnā izvērsta politiskās tīrīšanas kampaņa, atceļot no amatiem dažāda ranga ierēdņus, kas pauduši kaut mazāko neapmierinātību ar augstākā vadoņa Sji Dzjiņpina autoritāro vadības stilu.
Tikai šogad no amatiem atcelti un bez paskaidrojumiem pazuduši Ķīnas ārlietu un aizsardzības ministri, kas tika uzskatīti par Sji uzticamības personām, raisot jautājumus par režīma stabilitāti.
No samita negaida izrāvienus
Vērtējot ES – Ķīnas samita varbūtējos rezultātus, netiek gaidīti ne politiski, ne ekonomiski izrāvieni, jo nav pamata gaidīt Ķīnas nostājas maiņu svarīgos ģeopolitiskos jautājumos – karadarbībā Ukrainā un Tuvajos Austrumos, tāpat arī – attieksmē pret Taivānu un klimata pārmaiņu jomā.
Tomēr gaidāms, ka samitā ES puse izvirzīs jautājumus par Taivānu un saspringto situāciju Dienvidķīnas jūrā.
Pirms samita prezidents Sji diplomātiskā mājienā Eiropai uzņēma savu "lielo draugu" Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas ir arī Maskavas tuvākais sabiedrotais tās karā pret Ukrainu.
"Ķīna vēlas nostiprināt stratēģisko sadarbību ar Baltkrieviju un padziļināt divpusējās attiecības," pēc tikšanās vēstīja Ķīnas valsts ziņu aģentūra "Xinhua".
Savukārt novembrī Ķīna paziņoja par labas gribas žestu, uz gadu ieviešot bezvīzu režīmu ar vairākām valstīm, tajā skaitā Franciju, Vāciju, Itāliju un Nīderlandi.
Pretēji tam, kā tika izrādīta satuvināšanās ar Minsku, tagad Pekina nav paudusi ieinteresētību pēc samita ar ES līderiem gatavot kopīgu paziņojumu, kas parasti ir uzņemošās valsts ziņā.
Piespiedu darbs atvēsina gaisotni
ES un Ķīnas līderu sarunas Pekinā vakar izvērtās vēl vēsākas, nekā prognozēts, jo īsi pirms līderu tikšanās tika publiskots jauns ziņojums par piespiedu darbu. No tā izriet, ka vairāki pasaules vadošie apģērbu ražotāji ("Ralph Lauren", "Burberry", "Zara" un tās meitas firma "Inditex") ir izmantojuši izejvielas, kas iegūtas ar piespiedu darbu uiguru apdzīvotajā Sindzjanas apgabalā. Šeit tiek saražots aptuveni 23% pasaules kokvilnas un 10% polivinila auduma, kas ir ūdens necaurlaidīgs un plaši izmantots specializēto apģērbu ražošanā. Neatkarīgo ekspertu ziņojumā minētas 39 plaši pazīstamas apģērbu un apavu firmas, kuru produkcijā izmantotas izejvielas no piespiedu darba nometnēm Sindzjanā, atzīmē izdevums "Politico".
Zīmīgi, ka šajās dienās ES Konkurences padomē tiek apspriests priekšlikums aizliegt ievest ES tirgū preces, kas ražotas, izmantojot piespiedu darbu.
Šie noteikumi ir pamatā vērsti pret Ķīnu, kas izveidojusi piespiedu darba nometnes islāmticīgo etnisko uiguru apdzīvotajā Sindzjanas apgabalā.
Sadarbībai ir nākotnes potenciāls
Tā sagadījies, ka dažas dienas pirms samita Itālija paziņoja par lēmumu izstāties no Ķīnas kontrolētās iniciatīvas "Viena josta, viens ceļš" ("The Belt and Road Initiative"). Itālija bija vienīgā G7 valsts šajā grupā. Analītiķi atzīmē, ka Ķīnas līderi ir ieinteresēti stabilizēt pašmāju ekonomiku, un Pekina redz ES kā potenciāli noderīgu partneri. Taču cerības uz būtiskiem izrāvieniem ir mazas, jo pusēm ir nopietnas domstarpības, vispirms jau – attieksmē pret Krievijas karu Ukrainā, ko Ķīna divu gadu laikā tā arī nav nosodījusi.
Novērojot spriedzi ASV un Ķīnas attiecībās, nesen prezidentam Džo Baidenam un prezidentam Sji Dzjiņpinam sarunās ASV izdevās vienoties par saziņas atsākšanu militārajā jomā un vides aizsardzību. Eksperti uzskata, ka Ķīna būtu ne mazāk ieinteresēta uzlabot attiecības ar ES. Prezidents Sji Dzjiņpins apliecināja, ka Ķīna uzskata ES par ļoti svarīgu partneri ekonomikas un tirdzniecības jomā, bet šim paziņojumam pagaidām nav sekojis tālāks izklāsts. Sarunā ar Ķīnas prezidentu EK prezidente Urzula fon der Leiena atzīmēja, ka Eiropa turpina strādāt piegādes ķēžu, kritiskās infrastruktūras un tehnoloģiskās bāzes drošības stiprināšanā. "Mēs gribam, lai mūsu tirdzniecība un ekonomiskās attiecības būtu līdzsvarotākas," piebilda Eiropadomes priekšsēdis Šarls Mišels.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
