19 °C
Somijas pirmtautas – sāmu – pašpārvaldes iecerētā reforma, kas smagi un ilgstoši tiek virzīta uz parlamentu, varētu ietekmēt vēlētāju reģistra sastādīšanu, kā arī kalnrūpniecības un vēja enerģijas projektus.
Reforma tiek vērtēta pretrunīgi, un tieši tādēļ likuma izmaiņu ceļš pa valdības gaiteņiem ir ilgs un grūts. Somijas premjerministra Peteri Orpo valdība ir ceturtā koalīcija, kas nodarbojas ar noteikumu reformām saistībā ar Somijas pamatiedzīvotāju sāmu tautas pašpārvaldi. Taču, kā ziņo Somijas nacionālā raidorganizācija "Yle", pretrunīgi vērtēto sāmu parlamenta likumu likumdevējam plānots iesniegt līdz gada beigām. Kā ziņo "Yle", iepriekšējā sasaukuma laikā likumprojekts arī saskāries ar grūtībām saistībā ar tā iespējamo ietekmi uz zemes lietošanas tiesībām, jo pastāv bažas, ka izmaiņas dos Sāmu parlamentam pārāk lielas pilnvaras attiecībā uz zemes izmantošanu sāmu teritorijā.
Pirmtauta un pašpārvalde
Sāmi ir pazīstamākā no abām Eiropas Savienības pirmtautām. Kas ir otra? Lībieši. Abas pirmtautas pieder somugru valodu saimei.
Sāmu parlaments par sāmu uzskata cilvēku, kas pats sevi uzskata par sāmu un kuram vai nu pašam, vai kādam no vecākiem vai vecvecākiem sāmu valoda ir dzimtā, kurš ir tāda cilvēka pēctecis, kas ir reģistrēts Sāmzemes dokumentos kā kalnu, mežu vai zvejnieku lapietis, vai arī kuram vismaz viens no vecākiem ir piereģistrēts vai būtu varējis būt balsstiesīgi piereģistrēts sāmu komisijas vai sāmu parlamenta vēlēšanās.
Sāmu pirmtautas statuss ir nostiprināts Somijas Konstitūcijā 1995. gada izmaiņās. Sāmu pirmtautai ir tiesības uzturēt un attīstīt savu valodu un kultūru, kā arī ar to saistītos tradicionālos rūpalus. Par sāmu valodas izmantošanu saziņā ar valsts institūcijām ir savs likums.
Kopš 1996. gada sāmiem tradicionālajās teritorijās ir savs pašpārvaldes orgāns, sāmu parlaments "Sámediggi" ar 21 reizi četros gados izvēlētu deputātu. No katras sāmu tradicionālās teritorijas parlamentā ir jābūt vismaz trijiem pārstāvjiem.
Šī gada oktobrī tika izvēlēts parlaments uz nākamajiem četriem gadiem, un parlaments pauž sāmu oficiālo viedokli, piemēram, zemes lietošanas lietās.
Salīdzinājumam – Norvēģijā līdzīgs parlaments tika nodibināts 1987. gadā, bet Zviedrijā – 1982. gadā. Nav pārsteigums, ka Krievijā sāmu parlamentu neatzīst nedz Krievijas likumi, nedz valsts pārvalde.
Raktuvju kontrole esot novecojusi
Līdzīgi kā citviet, arī Somijā no derīgo izrakteņu ieguves visvairāk cieš pirmtautas. Daudzu Somijas iedzīvotāju ieskatā Somijas likumdošana, kas regulē derīgo izrakteņu ieguvi, ir iestrēgusi pagātnē, ļaujot ārzemju kompānijām teju neierobežoti meklēt derīgos izrakteņus un rezervēt plašas teritorijas, tostarp nacionālajos parkos un pirmtautu teritorijās. Gan dabas aizsardzības, gan raktuvju likumi tika papildināti šajā vasarā, ierobežojot rūdas meklēšanu dabas aizsargājamajās zonās.
Visbiežāk raktuvju uzņēmumu vēlmei iegūt rūdu iebilst gan sāmu parlaments, gan vietējās ziemeļbriežu īpašnieku apvienības.
Ziemeļbriežu audzēšana ir viens no sāmu tradicionālajiem rūpaliem paralēli medīšanai, vākšanai, zvejošanai un rokdarbiem. Daļa sāmu šādi vēl arvien gūst iztiku, tomēr vairums strādā modernākos amatos. Daļēji arī tādēļ, ka, piemēram, visiecienītākajā lašu zvejas upē Teno jau piekto gadu lašu praktiski nav, neraugoties uz trīs gadus ilgušo pilnīgo zvejas aizliegumu. Daudzi somi lašu pazušanā vaino tieši sāmus, lai gan problēma ir krietni plašāka. Teno upe savulaik bija viena no bagātākajām Ziemeļeiropas lašu upēm, kurā sāmi zvejoja zivis ar tīkliem, kā arī ierīkojot aizsprostus. Laši tradicionāli ir veicinājuši Teno upes apkārtni apdzīvojamu. Tagad Teno sāmi prasa atpakaļ savas zemes un pašnoteikšanās tiesības, tostarp zvejas tiesības, kam ir liela nozīme upju un lašu populācijas uzturēšanā. Jau tagad Somijas Augstākās tiesas lēmums par sāmu nesodīšanu par neatļautu zvejniecību ir kā precedents, kuru uzskata par primāru, piemērojot Somijas Konstitūcijā noteiktās sāmu tiesības uzturēt savu kultūru, šajā gadījumā lašu zvejniecību, neskatoties uz aizliegumiem.
Sāmi un pārsomošana
Šoruden savu dzīvi uz ekrāniem sāka pasaulē pirmā koltu sāmu valodā uzņemtā mākslas filma "Je’vida", kas stāsta par koltu bērnu pārsomošanu internātskolās ar vardarbīgām metodēm. Kolti ir viena no sāmu mazākumtautībām, kas līdz Otrajam pasaules karam dzīvoja Somijas un Norvēģijas Lapzemē un Kolas pussalā un tika pārvietoti uz Inari reģionu, Padomju Savienībai atņemot Somijas teritorijas, citstarp piekļuvi Ziemeļu Ledus okeānam. Filmas režisore Katja Gaurilofa septiņdesmitajos gados pusaudzes vecumā aptvēra, ka pārsomošana skar arī viņu: viņas mamma runā koltu valodā ar brāļiem un māsām, bet ar Katju ne.
Septiņdesmitajos gados Somijā uzskatīja, ka bērnam divvalodība nāk par ļaunu, tādēļ vecāki tika spiesti izvēlēties vienu valodu.
Lai gan Somijā nebija likumā ierakstītas saplūdināšanas politikas kā, piemēram, Norvēģijā, rezultāts bija līdzīgs: daudzi sāmu bērni bija spiesti atteikties no dzimtās valodas un kultūras. Pēdējās internātskolas tika slēgtas tikai astoņdesmitajos gados, un oficiālu atbildības uzņemšanos par šo nodarījumu valsts līmenī sāmi vēl nav sagaidījuši.
Uzziņa
Sāmu tauta mūsdienās
Sāmu valodas Somijā ir trīs: ziemeļsāmu, kurā sazinās apmēram 2000 cilvēku, apmēram 300 cilvēku pieder pie koltiem, bet Inari sāmu valodā, pēc sāmu parlamenta ziņām, runā ap 350–450 cilvēku.
Oficiālajā Somijas iedzīvotāju reģistrā sāmu valodu kā dzimto ir norādījuši krietni mazāk cilvēku: 160 ziemeļsāmi un 70 kolti un Inari sāmi.
Somijā kā dzimto ir iespējams norādīt tikai vienu valodu, kas bieži neatbilst reālajai situācijai, jo īpaši attiecībā uz mazākumtautībām.
Sāmu parlaments vēsta, ka Somijā kopā dzīvo apmēram 10 000 sāmu, no tiem 60 procenti ārpus dzimtajām teritorijām.
Pavisam pasaulē 75 000–100 000 sāmu, no tiem 50 000–56 000 Norvēģijā, 20 000 Zviedrijā un ap 2000 Krievijā.
Sāmiem ir savs karogs, ko izveidoja sāmu māksliniece Astrida Bola pēc dienvidsāma Andersa Fjelnera dzejoļa motīviem.
Sāmu nacionālā diena ir 6. februārī par godu pirmajai ziemeļu un dienvidu sāmu sanāksmei Norvēģijā.
Somijas sāmiem ir pieci galvenie tautastērpu modeļi: Utsjoki, Inari, Enontekies, Vuotso un koltu tērpi: asredzīgākie speciālisti pratīs pat noteikt, vai tērpa valkātājs ir precējies un no kuras dzimtas nāk.
