85 gadu jubileju 12. janvārī svinēs visvairāk pazīstamais un iemīļotais latviešu komponists Raimonds Pauls. Nelielu, bet krāšņu ieskatu Maestro daiļradē tieši dzimšanas dienā sniegs tiešsaistes koncerts no Dzintaru koncertzāles, kur Raimonda Paula neizsīkstošo dzīves un muzicēšanas prieku papildinās jaunās paaudzes dziedātāji.
Intervijas pirmpublikācija 2021. gada 11. janvārī.
Saprotams, ne vienā, ne desmit koncertos nevarētu izspēlēt visu Paula apjomīgo devumu, ne velti tas vētīts vairākās viņam veltītās grāmatās, filmās un pētījumos. Tomēr mēģināsim paraudzīties uz dažām radošajām virsotnēm, kas tad veido Maestro neatkārtojamo zīmolu.
“Dāvāja Māriņa” – no Holivudas līdz Japānai
Neraugoties uz to, ka viņš radījis instrumentālas pasāžas džeza ansambļiem un orķestriem, komponējis kino mūziku, tieši dziesmas žanrs ir kļuvis par Raimonda Paula iecienīto izteiksmes veidu. No kopumā ap trim tūkstošiem skaņdarbu kopš Maestro pirmās, 1956. gadā Radiofona estrādes seksteta ieskaņotās un Paulas Butānes iedziedātās dziesmas “Nenosūtītā vēstulīte” sacerēts vairāk nekā 800 dziesmu, ko klausās pilīs un būdiņās.
Dziesmas Dziesmu svētkiem, dziesmiņas bērniem un ziņģes ballītēm. Romantiskās un sāpīgās izvilina asaras, bet nebēdnīgās liek arī jautri mesties dejā. Latvijas simtgades populārāko dziesmu simtniekā 2018. gadā Paula dziesmas ir pārstāvētas visvairāk (14) no visām, tautas balsojumā par populārāko viņa skaņdarbu atzīstot savulaik Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka dziedāto “Mēmo dziesmu”.
Ne tikai veiksmīgas melodijas – Pauls uzskatāms par unikāla mūzikas žanra, latviešu estrādes mūzikas, izveidotāju un attīstītāju.
Viņa dziesmas ir savdabīgs Raimonda Paula zīmols, parasti atpazīstams no pirmajām taktīm. Maestro radītajās estrādes dziesmās unikālā kokteilī savijas džeza klasikas, šansona, tautas un šlāgermūzikas tradīcijas, ko parasti iestudētu teatrālu numuru manierē izpilda profesionāli spēcīgi mūziķi un dziedātāji.
Pats Maestro “Latvijas Avīzei” teic, ka tikai tā savulaik izdevies pievērst uzmanību latviešu vieglajai mūzikai un latviešu valodai. Viņš nekavējas atgādināt savu veiksmes formulu – labas dziesmas pamatā ir melodiskais materiāls, uz kā jābūvē pārējais.
Tiesa, Maestro piebilst – nav iespējams dziesmas panākumus iekodēt vai “plānot” jau komponējot. Viņš nosmej: “Ir meldiņi, ko atceras, un ir tādi, ko neatceras, pielīp vai nepielīp. Kad rodas dziesma, panākumus neviens nevar paredzēt, jo to nosaka klausītājs. Turklāt mēs esam atkarīgi no dziedātāja. Es esmu tikai melnā darba darītājs. Dungo, dungo, kamēr sadungo. Kādreiz iznāk, kādreiz neiznāk.”
Par melodijas uzvaru liecina arī ievērojamais skaits Paula dziesmu tulkojumu citās valodās – apmēram 250 viņa dziesmām teksti ir krievu, japāņu, korejiešu, vācu, angļu, poļu un citās valodās, statistiķiem jaucot rēķinus, cik tad dziesmu ir kopumā.