Pēc ilgstošām diskusijām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome nolēmusi izteikt neuzticību akadēmijas rektoram Guntaram Prānim un aicina viņu atkāpties no amata, informē augstskolas padomē.
Ja rektors atteiksies atkāpties no amata, JVLMA padome aicinās Senāta priekšsēdātāju Ilonu Meiju pēc iespējas ātrāk izskatīt šo lēmumu Senāta ārkārtas sēdē.
Padome norāda, ka lēmums pieņemts, lai mazinātu pāridarījuma sajūtu cietušajām studentēm, lai arī padomes locekļi apzinās, ka tas ir praktiski neiespējami.
Tāpat padomes locekļi uzskata, ka šis lēmums palīdzēs ātrāk veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu jelkādus seksuālās vardarbības gadījumus JVLMA. Padomes ieskatā šis lēmums palīdzēs ātrāk atgūt JVLMA reputāciju.
JVLMA padome par seksuāla rakstura pāridarījumiem akadēmijā pirmo reizi uzzinājusi ceturtdien, 7. martā, kad tika pieteikts Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Kultūršoks" sižets, taču pilnīgāku informāciju saņēmusi raidījuma laikā 8. martā.
Padome ir detalizēti iepazinusies ar rektora veiktajām darbībām, kuras ir bijušas "daudzskaitlīgas, taču neefektīvas". JVLMA padome uzskata, ka principiāli jāmaina JVLMA institucionālā atbildība attiecībā uz seksuālo vardarbību un jāievieš Rietumvalstu standartiem atbilstošs reglaments, kurš būtu obligāts visiem JVLMA mācībspēkiem un darbiniekiem.
Jau rakstīts, ka JVLMA sestdien, 9. martā, ir vērsusies Valsts policijā saistībā ar LTV raidījumā "Kultūršoks" izskanējušo informāciju par pasniedzēju uzmākšanos studentēm.
Pasniedzējiem, kuri īsteno šādu rīcību pret saviem audzēkņiem, nav vietas nedz JVLMA, nedz Latvijas mūzikā, uzsver JVLMA rektors Prānis.
Kā informēja izglītības iestādes pārstāvji, jebkuros apstākļos un situācijā JVLMA un tās rektors ir pret neētisku rīcību, pret diskrimināciju, pret jebkādu seksuālu varmācību, norādīts augstskolas paziņojumā.
9.3 °C





















![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




































































































































































































































