Mist 15.7 °C
S. 27.07
Dita, Marta
Programmas "Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola" absolventi 21. maijā prezentēja savus ieteikumus par to, kā politiķiem būtu jārunā ar jauniešiem.
Programmas "Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola" absolventi 21. maijā prezentēja savus ieteikumus par to, kā politiķiem būtu jārunā ar jauniešiem.
Foto: Anastasija Komaiha/EPIB

"Gentē es tikos ar līdzīgi domājošiem jauniešiem, lai kopīgiem spēkiem radītu rekomendācijas iekļaujošas sabiedrības veicināšanai.

Reklāma

Latvijas jauniešiem ir jāpiedalās tādos Eiropas līmeņa politikas veidošanas pasākumos, jo tā ir lieliska iespēja, lai tiktos un pārrunātu jauniešiem aktuālas problēmas ar Eiropas mēroga lēmumu pieņēmējiem un ietekmētu Eiropas lēmumu pieņemšanas procesus. Jā, arī jaunieši no Latvijas var ietekmēt lietas un politiku ne tikai mūsu valstī, bet arī Eiropas līmenī," saka Undīne Marija Voino.

Eiropas jaunatnes dialogs

No 2. līdz 5. martam Gentē, Beļģijā, notika Eiropas Jaunatnes konference. Uz to bija sapulcējušies gandrīz 200 dalībnieku no 39 valstīm. Latviju šajā nozīmīgajā pasākumā pārstāvēja Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieces Undīne Marija Voino un Marija Jankova, kā arī Keita Kondore no "Eurodesk Latvija", Rota Lāce no Latvijas Jaunatnes padomes un Izglītības un zinātnes ministrijas projekta koordinatore Renāte Mencendorfa.

Eiropas Jaunatnes konference ir daļa no Eiropas jaunatnes dialoga, kas ir saruna starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Šāds dialogs palīdz uzklausīt jauniešu un jauniešu organizāciju viedokli, uzskatus un vajadzības ES jaunatnes politikas veidošanā. Tas palīdz īstenot ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam un tās trīs pamatjomas – saiknes veidošanu, iesaistīšanu un iespēju veicināšanu. Eiropas jaunatnes dialogs ar politikas veidotājiem notiek 18 mēnešu darba ciklos. Katram ciklam ir sava tēma. 

Šis ir jau desmitais cikls, kas pievēršas iespējai visiem jauniešiem iekļauties sabiedrībā – arī ne tik nodrošinātiem (nabadzīgiem) vai atstumtākajiem jauniešiem. 

Iepriekšējā cikla tēmas bija par jauniešu izglītību un apmācību, iniciatīvu un pilnvarošanu, pārvaldību, mobilitāti, solidaritāti un piekļuvi infrastruktūrai.

Darba ciklus organizē ES prezidējošo valstu trialogos pusotra gada laikā, kad tie sākas ar vienas valsts ES prezidentūru, turpinās ar otru un noslēdzas jau trešās valsts prezidentūras posmā. Piemēram, pašreizējais cikls sākās 2023. gada 1. jūlijā – Spānijas prezidentūras ES laikā, pašlaik turpinās Beļģijas prezidentūrā un noslēgsies ar Ungārijas ES prezidentūras beigām 31. decembrī. Katrā valstī ir nacionālā darba grupa, kas organizē dialogu starp jauniešiem un politikas veidotājiem. Jaunieši sniedz priekšlikumus un tos apspriež Eiropas Jaunatnes konferencēs. Prezidentūras sadarbojas ar Eiropas Komisiju, dalībvalstu jaunatnes aģentūrām, Eiropas Jaunatnes forumu, jauniešu organizācijām.

Ko jaunieši rosināja Gentē

Gentē konferences darba grupās izstrādāja priekšlikumus iekļaujošai Eiropai. Jaunieši savas idejas apsprieda ne tikai ar saviem vienaudžiem no citām valstīm, bet arī ar politikas veidotājiem. Jaunieši nāca klajā ar sešiem ieteikumiem: palielināt atbalstu jauniešiem, kas saskaras ar nabadzību un finansiālo atstumtību (mājokļu un darba vietu pieejamībai, finanšu pratībai), nodrošināt pieejamu un jauniešiem draudzīgu veselības aprūpi (arī garīgās veselības pakalpojumus, palielināt finansējumu un apmācību pedagogiem, uzlabot jauniešu mediju lietotprasmi, veicināt iekļaujošu izglītību, aizspriedumu un diskriminācijas apkarošana. 

Darba grupas sagatavoja 34 īstenošanas pasākumus jeb konkrētus piemērus, kā īstenot šos sešus ieteikumus.

Kad nacionālie un Eiropas mēroga jauniešu un politikas veidotāju dialogi ir noslēgušies, rezultāti ir apkopoti un prezentēti, tad tie tiek iesniegti Eiropas Savienības Padomei. Tā, piemēram, 2018. gadā tika definēti 11 jaunatnes mērķi, kurus ES Padome iekļāva ES jaunatnes stratēģijā.

Reklāma
Reklāma

Kā Eiropas jauniešu dialoga idejas tiek īstenotas Latvijā? No Eiropas jaunatnes dialoga iepriekšējā cikla tēmām ("Iekļaujoša sabiedrība" un "Ilgtspējīga zaļā Eiropa") Latvijā tika īstenoti vairāki projekti. Rīgas reģiona vēstnieki īstenoja sociālo tīklu kampaņu par zaļo dzīvesveidu un klimata pārmaiņām. Zemgales un Latgales vēstnieki organizēja kopīgus pasākumus ar deputātiem – sporta spēles un simulācijas spēli. Kurzemes vēstnieki veidoja jauniešu domes pašvaldībās. Vidzemes reģiona vēstnieki noorganizēja pasākumus par "Erasmus+" iespējām Valmieras SOS bērnu ciemata jauniešiem.

Latvijā viegli satikt politiķus

Marija Jankova no organizācijas "Young Folks LV" uzskata, ka "dalība Eiropas līmeņa jaunatnes konferencēs ir fantastiska iespēja sajust spēku, ko rada jaunieši no visas Eiropas. Tā mēs varam patstāvīgi radīt pārmaiņas. 

Piedaloties konferencē Gentē, pati sajutu, cik jaunieši ir milzīgs spēks, kas spēj pielāgot pasauli savām vajadzībām un aktualitātēm. 

Dalība Eiropas Savienības rīkotās konferencēs ir īsākais ceļš uz labāko nākotni – uz nākotni, kuru veidojam mēs paši."

Jauniešu iesaiste politikas veidošanā Eiropas dalībvalstīs ir atšķirīga. Tas galvenokārt atkarīgs no jaunatnes politikas efektivitātes. Latvijā kā mazā valstī jaunieši vieglāk var piekļūt pašvaldību, Saeimas vai Eiropas Parlamenta deputātiem. Gan Rīgā, gan reģionos regulāri tiek rīkotas politiķu tikšanās ar jaunatni. Pilsētu domēs ir jauniešu domes un dažādas jaunatnes organizācijas. Aktīviem jauniešiem ir iespējas piedalīties projektos vai pat konkursos, kuros var vinnēt braucienu uz ES institūcijām vai dalību kādā konferencē, starptautiskā projektā. Tāpēc ir jānovērtē šī iespēja, jo lielākās ES valstīs procesi ir birokrātiskāki, politiķi nav tik pieejami un sadarboties griboši ar jauniešiem.

Programmas "Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola" absolventi 21. maijā prezentēja savus ieteikumus par to, kā politiķiem būtu jārunā ar jauniešiem, un viņi iesaka vairāk izmantot sociālos medijus un stāstīt par to, kāpēc nepieciešams balsot pēc iespējas agrāk – tiklīdz viņi ir sasnieguši balsošanas vecumu. Jauniešu pirmās vēlēšanas ir īpaši svarīgas – tās ietekmē viņu turpmāko dalību politiskajos procesos. 

EP vēstnieku skolas absolventi aicina "iemācīt jauniešiem balsot no agra vecuma".

Latvijas Jaunatnes padome (LJP) savā EP vēlēšanu manifestā aicina "partijām aktīvi sadarboties ar jaunatnes jomu, iesaistīties sarunās un aktivitātēs, kas veicina jauniešu līdzdalību velēšanās, vienlaikus atceroties, ka katrā nozarē ir jautājumi, kas skar jauniešus". LJP norāda, ka tikai 7,4% no šī gada Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem ir jaunieši jeb vecumā līdz 30 gadiem. LJP iesaka, ka nepieciešams aktīvāk iesaistīt jauniešus politisko partiju darbā, kā arī iekļaut kandidātu sarakstos.

Mūsu jaunieši ir kūtrāki nekā Eiropā

"Eirobarometra aptauja" par jaunatni un demokrātiju norāda, ka tikai 46% Latvijā (64% jauniešu Eiropā) ir izteikuši nodomu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Aptauja parādīja, ka daudzi jaunieši ir aktīvi un iesaistīti. 64% Eiropas jauniešu pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedalījušies kādos organizāciju pasākumos.

Savukārt 38% Latvijā (48% Eiropā) ir rīkojušies, lai mainītu sabiedrību – parakstījuši kādu petīciju, piedalījušies mītiņā vai nosūtījuši vēstuli politiķim. Jomas, kurās jaunieši visaktīvāk darbojušies Latvijā, ir veselība un labklājība (36%), klimata pārmaiņas un vide (31%), cilvēktiesības (30%), vienlīdzīgas tiesības (30%). Latvijā jaunieši visvairāk iesaistās jauniešu un studentu organizācijās (36%) vai ir gatavi savu viedokli paust sociālajos medijos (37%).

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma