20.1 °C
Ziņa, ka Krievijas varasiestādes plāno vienpusējā kārtā mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā, pārsteidza kā baltiešus un citas rietumvalstis, tā arī Krievijas publiku.
Pārsteiguma izpausmes, protams, atšķīrās. Kas attiecas par Krievijas propagandas orgāniem, tad tajos rotājās virsraksti, kuros Krievijas ideja raksturota kā "taisnīga prasība" un runāts par Rietumu "paniku". Tomēr stāstā par Maskavas sadomāto jūras robežu tā saukto koriģēšanu ir daudz neskaidrību un drīzāk apzināti radīta jucekļa. Nav pat skaidrs, cik nopietni tas būtu jāuztver.
Neinformējot kaimiņus
Kā zināms, 22. maijā šobrīd Nīderlandē bāzētais krievu–angļu laikraksts "Moscow Times" ievēroja, ka Krievijas valdības vietnē, kur parasti publicē lēmumu projektus, ievietots šīs valsts Aizsardzības ministrijas sagatavots dokuments, no kura izrietēja, ka Krievija grasās mainīt ģeogrāfisko koordināšu punktus, kas kalpo Krievijas jūras teritoriālo robežlīniju nomērīšanai pie Kaļiņingradas apgabala un Somu līča austrumdaļā.
Praktiski tas nozīmētu Krievijas iekšējo ūdeņu paplašināšanu, iepriekš nevienojoties ar kaimiņiem.
Likumprojektā bija apgalvots, ka pašreizējās ģeogrāfiskās koordinātas noteiktas 1985. gadā vēl PSRS laikos un "nepilnīgi atbilst mūsdienu ģeogrāfiskajai situācijai". Ziņu vēl draudīgāku un mulsinošāku padarīja apstāklis, ka tā sakrita ar taktisko kodolieroču pielietošanas mācību sākumu Krievijā. Bet, kad vēsts par Kremļa plāniem robežu labošanai aplidoja pasaules medijus, tajā pašā 22. maijā dīvainais likumprojekts no valdības juridisko dokumentu vietnes pēkšņi pazuda, atstājot novērotājus minot, vai tas bijis kāds pārpratums vai tomēr nē, jo ne Somija, ne Lietuva, ne citas valstis nekādu oficiālu informāciju no Maskavas tā arī nesaņēma.
Tālākie notikumi jau ritēja Krievijas dezinformācijas tradīciju garā, pretrunīgiem paziņojumiem un komentāriem radot to, ko sauc par "informācijas miglu". Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem skaidroja: "Nekā politiska tur nav, kaut arī politiskā situācija no tiem laikiem [no 1985. gada] ir nopietni mainījusies. Jūs redzat, kā eskalējas saspīlējums, kāds ir konfrontācijas līmenis, īpaši Baltijas reģionā.
Protams, tas prasa atbilstošus soļus no attiecīgiem mūsu dienestiem mūsu drošības nodrošināšanai."
Tātad nekā politiska tur nav, taču rīcību nosaka politiskā situācija... Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova tikmēr apgalvojusi, ka tā visa esot tīri tehniska lieta, jo tagadējie krastu bāzes līniju koordināšu punkti likti pēc 20. gadsimta vidus PSRS hidrogrāfiskajām kartēm un krastu līnijas, tostarp salām, kopš tā laika mainījušās, turklāt precizēt līnijas esot nepieciešams arī tādēļ, ka mūsdienās pastāv pavisam cita "politiskās ģeogrāfijas realitāte". Neviena Krievijas amatpersona tomēr nav paskaidrojusi, kāpēc, ja jau tā ir tikai tehniska lieta, pirms tam to nepārrunāt ar kaimiņiem? Kaut tiek zvērēts, ka visas izmaiņas notikšot saskaņā ar 1982. gada ANO Jūras tiesību konvenciju, veids, kā šis stāsts sācies, liek šaubīties.
Ko viņi dara Baltijas jūrā?
Dažādu Krievijas ziņu vietņu aptaujātie viedokļu paudēji uzstājīgi runā par "Krievijas tiesībām" precizēt pēc sava prāta tagadējās jūras robežas, kas šobrīd bieži vien esot tikai nosacītas.
"Aizsardzības ministrijas mērķis ir ļoti vienkāršs – nodrošināt labvēlīgus apstākļus kravu tranzītam uz Kaļiņingradas apgabalu.
Tāpat nepieciešams radīt labvēlīgus apstākļus mūsu flotes darbībai karadarbības gadījumā. Mums ir pilnas tiesības koriģēt robežas," vietnei "news.ru" paudis kāds Krievijas karaflotes pirmā ranga kapteinis Konstantīns Sivkovs. Izrunājies par to, ka robežas sakārtojamas potenciālas karadarbības gadījumam, viņš paziņo: "Bet ir ļoti svarīgi saprast, ka ar savām darbībām mēs nepiesakām teritoriālas pretenzijas NATO valstīm Baltijas jūrā." Savukārt viens no propagandas rīcībā allaž esošajiem Baltijas "ekspertiem" no Sanktpēterburgā bāzētās "Baltijas pētījumu asociācijas" Nikolajs Meževičs tam pašam "news.ru" aizrādījis, ka šajā situācijā vajadzētu satraukties Igaunijai, jo Igaunijas–Krievijas jūras robežlīgums formāli nav noslēgts, tāpat kā sauszemes robežlīgums. Meževičs dod mājienu, ka Krievija varētu nospraust jūras robežu Narvas līcī, vadoties pēc Igaunijas PSR robežām, kaut igauņi uzstāj uz 1920. gada atskaites punktiem: "Starp šīm divām robežām ir milzīgs ūdens klajums. No militārā viedokļa tā ir jūtīga teritorija, caur kuru stiepjas gaisa un jūras transporta koridori no Sanktpēterburgas uz Kaļiņingradu." Bet analītiķa statusā pieaicinātais Krievijas karaflotes pirmā ranga kapteinis Vladimirs Gundarovs izdevumam "Moskovskij komsomoļec" rakstā "Kauja par Baltijas jūru" skaidri pateicis, ka
lēmuma par robežām galvenais mērķis ir "nepieļaut, lai nedraudzīgās valstis mums galu galā slēgtu izeju no Somu līča".
Proti, Igaunija, Latvija un Somija varot kooperēties, lai to mēģinātu izdarīt. Tekstā gan brīžiem šķiet, ka vai nu kapteinis Gundarovs, vai attiecīgais izdevums kārtējo reizi jauc Latviju ar Lietuvu, jo Latvijai un Krievijai jūras robežas nemaz nav, bet intervētais uz jautājumu, ko Krievija iegūs, ja paplašinās savus ūdeņus Baltijas jūrā, paziņo: "Pirmkārt, mēs novērsīsim Igaunijas un Latvijas pūliņus ierobežot mūsu kuģniecību Baltijā." Krievu politologs un biežs centrālo telekanālu viesis Aleksandrs Hramčihins, kam nav patikusi baltiešu un Rietumu reakcija, ir vēl kategoriskāks. "Te būtu svarīgi precīzi noteikt visus juridiskos momentus un pārbaudīt, cik likumīgi Baltijas jūrā darbojas Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Vācija, Dānija," viņš paziņo vietnē ar nosaukumu "Svobodnaja pressa", un piemetina:
"Tagad vispār jātiek skaidrībā, cik likumīga ir rietumvalstu uzvedība Baltijas jūrā."
Bet, ja runā par to, kāpēc savādais likumprojekts, kam teorētiski jāstājas spēkā nākamgad, pēkšņi pazuda no Krievijas valdības vietnes, tad Krievijas Valsts domē žurnālistiem uz to atbildēts: "Novāca informācijas precizēšanai. Atgriezīs."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
