12 °C
Latvija neesot atteikusies no Krievijas labības, tieši pretēji – krietni palielinājusi tās importu, apgalvo krievu mediji.
Šo ziņu tonalitāte būtiski atšķiras no ierasti agresīvās Kremļa propagandas. Tās publicētas biznesa rubrikā un ieturētas lietišķā stilā. Dažādu politisko raidījumu un rakstu mērķis bieži ir demonizēt Rietumus, pretstatot Krievijai, draudēt ar kodoluzbrukumu, ekonomisku katastrofu un tamlīdzīgi, bet biznesa ziņās uzsvars ir uz citiem vēstījumiem – neskatoties uz karu, ekonomiskā sadarbība turpinās un pat uzlabojas, bet, ja kaut kas arī mainās, tad tikai uz labu. Te noder dažādas manipulācijas ar skaitļiem, kas izmantoti arī stāstos par labības darījumiem.
"Latvija šā gada pirmajā kvartālā palielinājusi Krievijas labības importu par 40%," tā 8. aprīlī ziņoja aģentūra "Interfaks".
Ziņas beigās gan atzīmēts, ka "Latvija ir viena no aktīvākajām atbalstītājām, lai Eiropas Savienības līmenī pret Krievijas labību tiktu noteiktas sankcijas",
kā arī piebilsts, ka "Rīga februāra beigās ieviesa nacionāla līmeņa aizliegumu uz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkciju, kas darbosies līdz 2025. gada vidum, bet vajadzības gadījumā var tikt pagarināts". Tomēr iztrūkst skaidrojuma, kā tas var būt, ka imports it kā tiek aizliegts, tomēr pieaudzis.
Citos Krievijas medijos, kas publicējuši ziņu, pazudusi pat šī pēdējā piebilde un tas rada iespaidu, ka Latvija divkosīgi aicina citas Eiropas valstis atteikties no Krievijas labības, bet pati tikmēr to aktīvi turpina iepirkt. Galvenais Kremļa propagandas vēstījums gan ir par Krievijas "ekonomisko izrāvienu", kam neviens nespēšot patraucēt. Portāls "Vesti.ru" 17. aprīlī ziņu papildina ar televīzijas kanāla "Rossija 1" sižetu, kurā tiek stāstīts, ka, neskatoties uz labajiem rādītājiem, Eiropas tirgus Krievijas labībai neesot tik būtisks, tā vairāk ejot uz Turciju, Ēģipti, Irānu un citām valstīm, tāpēc arī importa aizliegums ES vai augstāki tarifi to nebiedējot.
"Toties vairāku Eiropas valstu pārstrādātājiem importa ierobežojumi no Krievijas var izrādīties ļoti nepatīkami, pirmkārt runa būtu par Itāliju un Spāniju," uzsver "Rossija 1", atsaucoties uz Krievijas ierēdņiem.
Bet kāds tad ir skaidrojums šim informācijas juceklim par Krievijas labību, ko pašlaik izmanto Kremļa propaganda? Kā skaidro Latvijas Zemkopības ministrija, Latvijā importa aizliegums ir stājies spēkā ar šā gada 8. martu, kā to paredz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31.–35. punkts un Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumi Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem", tāpēc Latvija nevar būt saņēmējvalsts produktiem, kurus aizliegts ievest.
Protams, statistikā par gada pirmo ceturksni pagaidām atspoguļojas arī janvāris un februāris, kad aizlieguma vēl nebija. Taču ne tikai tas. "Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un mēs kopā ar citām ES dalībvalstīm darbojamies vienotajā tirgū, turklāt mūsu robeža ir ES ārējā robeža. Lai arī Latvija nav šos produktus importējusi no Krievijas, tomēr šos graudaugu produktus no Krievijas ir importējušas citas ES dalībvalstis, izmantojot Latvijas (t. sk. arī ES) ārējo robežu ar ES. Graudaugu produkti pēc 8. marta ir importēti ar muitas procedūru 4278 (t. i., iepriekš brīvajā zonā novietotās ārpuskopienas preces, uz kurām attiecas piegāde citā dalībvalstī ar PVN 0% likmes piemērošanu, vienlaikus laišana brīvam apgrozījumam un patēriņam). Šajā gadījumā saņēmējas ir citas ES dalībvalstis un martā tā ir Spānija, Portugāle un Bulgārija," datus skaidro Zemkopības ministrija.
Citiem vārdiem sakot, Latvijā Krievijas labību vairs neizmanto, taču tranzīts uz citām ES valstīm joprojām turpinās, un tas ļāvis Maskavai pasniegt visu tā, ka aizliegums nedarbojas.
"Tas ir mēģinājums atspoguļot Latvijas valsti negatīvā gaismā – faktus un datus par importa apjomu atspoguļojot bez skaidrojuma un patiesās saiknes ar Latvijas valsts pieņemto importa aizliegumu, kas ir spēkā tikai kopš 2024. gada 1. ceturkšņa nogales, t. i., kopš 8. marta," vērtē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Pēc viņa teiktā, Latvija darot visu iespējamo, lai ES aizvien vairāk tiktu runāts par ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, tādējādi finansiāli neatbalstot Krieviju tās īstenotajā karā pret Ukrainu. "Pateicoties Latvijas aktivitātei, ES ir sākusies diskusija par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu nonākšanas ES ierobežošanu. Nav pieņemami, ka ES importē produktus, kas nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar lauksaimniecības produktiem, tajā skaitā graudaugiem. Krievija cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt lauksaimniecības produktus, īpaši graudaugus, lai izvairītos no iekšzemes piedāvājuma pārpalikuma. Lai pārvietotu lielu graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, daudzumu,
Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij,"
norāda A. Krauze. Viņš atgādina, ka martā Eiropas Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu palielināt importa tarifus noteiktiem Krievijas un Baltkrievijas produktiem. Mērķis esot novērst to, ka Krievija izmanto labības, eļļas augu sēklu un atvasināto produktu eksportu, lai politiski un ekonomiski vājinātu ES, radot traucējumus ES tirgū, radot spriedzi un nesaskaņas ES iekšienē, kā arī apdraudot Muitas savienības pienācīgu darbību. Turklāt tarifu palielināšana nodrošinātu, ka Krievija negūtu komerciālu labumu no šāda eksporta uz ES.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
