14 °C
Krievijas dezinformācijas apskats: Arī Latvijai esot saistība ar teroristu uzbrukumu Piemaskavā.
Daudzas Rietumu amatpersonas un mediji nebeidz vien brīnīties par Vladimira Putina, viņa līdzgaitnieku un Kremļa propagandas cinismu, izmantojot grupējuma "Islāma valsts" teroristu 22. marta uzbrukumu Piemaskavas koncertzālei, lai uzkurinātu papildu naidu pret Ukrainu, meklētu "Kijivas režīma pēdas" šajā traģēdijā un pie viena apsūdzētu "kolektīvos Rietumus".
Izrādās, teju 150 "Crocus City Hall" apmeklētāju nāve teroristu uzbrukumā Maskavai noderējusi, lai pat Latviju un citas Baltijas valstis kārtējo reizi pataisītu par "bezjūtīgiem nacistiem" un dotu mājienus par iespējamu līdzzināšanu. Īpatnēji, ka galvenais apmelojumu avots šoreiz bija nevis kādi propagandas resursi, bet gan Krievijas vēstniecība Rīgā.
"Aizliegtā" piemiņa
Nākamajā dienā pēc traģēdijas, 23. martā, Krievijas vēstniecības preses dienests savos sociālo tīklu kontos izplatīja paziņojumu, kurā apgalvoja, ka Latvijas policija aizliegusi iedzīvotājiem nest sveces un ziedus pie vēstniecības ēkas, tāpēc tos nācies izlikt otrā ielas pusē, parkā un nolikt līdzās "pretkrievijas ievirzes "eksponātiem", ko tur salikuši latviešu nacionālisti un rusofobi" – tas ir blakus tur jau esošajam improvizētajam memoriālam Kremļa režīma cietumā nomērdētā Alekseja Navaļnija piemiņai un plakātiem Ukrainas atbalstam.
"Pēc visa spriežot, vietējiem "kārtības sargiem" nav pazīstami tādi jēdzieni kā līdzjūtība par citu bēdām," šķendējās vēstniecība.
Latvijas varasiestādes neesot izteikušas Krievijai nekādu oficiālu līdzjūtību par teroristu uzbrukumu, kas esot aizdomīgi. Un tad šajā paziņojumā sekoja galvenais: "Tas viss vedina uz domām, ka Rīgā labi apzinās, kurš atrodas aiz šīs asiņainās izrēķināšanās, un teroru pret mūsu valsts mierīgajiem iedzīvotājiem atzīst par labu."
Diplomātiskās pārstāvniecības sacerējumu ātri uztvēra Krievijas oficiālās ziņu aģentūras un daudzi uz dezinformāciju orientēti Krievijas iekšzemes kanāli. Interesanti, ka lielā daļā gadījumu no tekstiem bija pazudusi tā rindkopa, kurā vēstniecība bija žēlojusies par ziedu likšanu parkā iepretī vēstniecībai. Tādējādi centrālais un virsrakstos izkliegtais vēstījums palika, ka Latvijas policija vispār "aizliedz" upuru pieminēšanu, teju priecājas par uzbrukumu koncertzālei un, citējot "RIA Novosti", ka "Latvija varētu zināt terora akta organizatorus, jo nav tos nosodījusi". Tā te savijās gan meli, gan tendenciozi sagrozīta informācija.
Kā jau minēts, ziedi un sveces "Crocus City Hall" upuru piemiņai otrpus Kalpaka bulvārim Rīgā parādījās jau nākamajā dienā un sērot līdzi Krievijas iedzīvotājiem nevienam netika liegts. Bet drošības apsvērumu dēļ ieviestais aizliegums likt ziedus, sveces, rotaļlietas vai kādus citus priekšmetus tieši pie vēstniecības un to sētām Rīgā nav šā brīža izdomājums, bet ir spēkā vēl kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma. Tāds nosacījums nav unikāls Krievijas pārstāvniecībai un tikpat labi attiecas uz Ukrainas vēstniecību.
Līdzjūtība arī tika pausta, kaut ne tajā brīdī un ne tādā formā, kā tas būtu apmierinājis Kremli. Jāatgādina, ka pat pašam Putinam vajadzēja 19 stundas, lai pirmo reizi vērstos pie tautas. Ņemot vērā situāciju, rietumvalstu līderi un Latvijas amatpersonas nosodīja teroraktu Maskavā un izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem, bet atturējās to izrādīt Krievijas augstākajām amatpersonām, kaut citā ārpolitiskā situācijā etiķete to tiešām būtu prasījusi.
Piemēram, Latvijas Saeima Piemaskavas teroraktā cietušos 27. martā pieminēja ar klusuma brīdi
un Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsvēra, ka terorisms ir nosodāms jebkurās tā izpausmēs, un Saeimas vārdā izteica visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem.
Kaislības ar memoriālu
Tikmēr stāstam par Krievijas vēstniecības uzbrūkošo paziņojumu radās arī negaidīts turpinājums. Dažas dienas vēlāk Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) darīja zināmu, ka viens no Krievijas vēstniecības diplomātiem pasludināts par nevēlamu personu un tam Latvija jāatstāj. Nevienu nesaucot vārdā, ĀM aizrādīja, ka Krievijas vēstniecība, neskatoties uz vairākkārtējiem aizrādījumiem, turpinājusi "nekorektu publisko komunikāciju, kas vērsta uz Latvijas valsts varas institūtu un iestāžu diskreditāciju un naida kurināšanu Latvijas sabiedrībā". Konteksts liek domāt, ka runa ir par kādu ar vēstniecības preses paziņojumiem saistītu personu, jo arī tie vēstniecības komentāri, kādus varēja lasīt pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām 17. martā, nebija savietojami ar diplomātisku korektumu. Proti, tad
Latvijas dienestu veiktā balsotgribētāju dokumentu pārbaude pie Krievijas vēstniecības tika nosaukta par "izsmalcinātu ņirgāšanās formu" un apgalvots, ka "tamlīdzīgas prakses iniciatoru cinisma un necilvēcības pakāpe ir ārpus normas robežām".
Taču arī tās vēl nav stāsta beigas. 3. aprīlī Krievijas interneta telpā parādījās šāda tipa virsraksti: "Ne lampādas, ne ziediņa: kā Rīgā iznīcināja "Krokusa" upuru piemiņas memoriālu." Propaganda atkal ierunājās par "rusofobu plosīšanos". Krievijas valsts mediju uzņēmuma "Rossija segodņa" finansētā vietne "Baltnews" klāstīja: "Latvijas rusofobi negulēja visu nakti, lai izpaustu savu naidu pret Krieviju "Krokusa" terora akta upuru piemiņas vietā. Vandāļi no memoriāla neatstāja ne pēdu."
Kas gan bija noticis? Rīgas domes komunālie dienesti bija aizvākuši uz asfalta saliktos ziedus un sveces, kas kā stihisks memoriāls pirms pusotras nedēļas bija izveidojies iepretī Krievijas vēstniecībai. Par šo faktu plašākam līdztautiešu pulkam pirmais sakāpinātos toņos savā "Telegram" kanālā paziņoja bijušais Latvijas žurnālists, tagad Krievijas pilsonis un jau minētās "Rossija segodņa" līdzstrādnieks Aleksejs Stefanovs. Interesanti, ka notikuma vietas fotogrāfijas Stefanovs parakstījis kā savas, kaut ar Latvijas nogānīšanu jau labu laiku kā nodarbojas no mūsu austrumu kaimiņzemes. Ļaudis sanesīšot memoriālam svaigus ziedus. "Bet iepriekšējā iznīcināšanā vainīgie vēl saņems pēc nopelniem," lūko iebiedēt viņš un viņa vēstījuma pārpublicētāji.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
