19.2 °C
Šīs nedēļas nogalē Lietuvā notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārtā, kurā sacenšas divi pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmušie kandidāti – līdzšinējais prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte.
Par favorītu uzskatāms Nausēda, kurš pirmajā kārtā ieguva 44,19% balsu, Šimonītei bija 19,78%, taču, lai kurš uzvarētu, ir pilnīgi skaidrs, ka valsts politisko kursu tas neietekmēs. Abi politiķu uzskati ir labi zināmi, atbalsts Ukrainai daudzkārt apliecināts vārdos un darbos. Tāpat arī viņu attieksme pret Krieviju ir bijusi nepārprotama. Baltijas valstīm jāturpina palielināt spiedienu, lai panāktu stingrāku Krievijas izolāciju, nesen paziņoja Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte, viņa ir bijusi arī viena no tām Eiropas līderēm, kas piebalsojusi Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumiem par iespējamu NATO karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, ja rastos tāda vajadzība.
Savukārt Gitans Nausēda aicinājis nenovērtēt par zemu Krievijas agresīvo retoriku.
"Krievija pati neapstāsies, to var tikai apturēt. Un mums būtu labāk apturēt Krieviju Ukrainā un darīt to agrāk nekā vēlāk," nesen oficiālās vizītes laikā Parīzē sacīja Lietuvas prezidents. Tomēr, ja kādam šķiet, ka Lietuvas prezidenta vēlēšanu rezultātus nevar iztulkot citādi, tad viņš maldās, Kremļa propaganda spēj izveidot sev vēlamo vēstījumu arī šādā situācijā.
"Lietuvā pirmajā vēlēšanu kārtā uzvarējusi Maskava un krievi" – tāds virsraksts lasāms portālā "Baltnews". Tas tiek pamatots ar vārdā nenosauktu politologu viedokli, kā arī paša portāla aprēķinu, ka trešdaļu balsu saņēmuši kandidāti, kas pārstāvot "protesta elektorātu". Tas liecinot, ka "pieprasījums pēc pārmaiņām Lietuvā ir nepārprotams".
Atšķirībā no Latvijas, kur Maskavai vienmēr bijuši savi izteikti politiskie favorīti krievisko partiju veidolā ("Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība, iepriekš "PCTVL"), vai Igaunijas, kur tāpat izdevies atrast savējos, piemēram, starp Centra partijas pārstāvjiem, Lietuvā Krievijas politiskā ietekme vienmēr bijusi krietni vājāka un aprobežojusies ar atsevišķiem margināļiem. Acīmredzot pašlaik ir saskatīta jauna iespēja. Iemesls tam ir viens no kandidātiem, kas piedalījās prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, – ārsts un bijušais veselības ministra padomnieks Eduards Vaitkus, kurš izteicies, ka Lietuvai vajadzētu izstāties no NATO, apgalvojis, ka Krievija nerada apdraudējumu tās kaimiņvalstīm, norādījis, ka Krima pieder Krievijai, ka karš Ukrainā esot ASV izraisīts, aicinājis izraidīt no Lietuvas baltkrievu opozīcijas līderi Svjatlanu Cihanousku un uzstājies ar citām līdzīgām atziņām.
Kopumā, lai gan netiek pausts tiešs atbalsts Putina režīmam vai Krievijas agresijai, veidojas pietiekami krāšņa Kremļa vēstījumu buķete.
Jāpiebilst, ka Vaikus jau sen centies iesaistīties politikā, 2008. gadā kandidējot parlamenta vēlēšanās no Darba partijas, bet 2020. gadā no populistiskās kustības "Drosmes ceļš" ("Drąsos Kelias"), taču nav ievēlēts. Tāpat viņš bijis saistīts ar nereģistrēto partiju "Taisnīguma ausma" ("Teisingumo aušra"), kuras līderis ir par spiegošanu Krievijas labā notiesātais Aļģirts Paleckis. Taču prezidenta vēlēšanās Eduards Vaitkus pieteicies kā neatkarīgais kandidāts.
Vaitkus ieņemto piekto vietu (7,38% balsu) "Sputņik" vietne nodēvējusi par "īstu sensāciju", bet "Baltnews" pasniedz gandrīz vai kā uzvaru, jo, kā skaidro portāls, reitingi rādījuši, ka būšot labi ja 2% atbalsts. Tiek izcelts, ka viņš ieguvis lielu atbalstu vietās, kur dzīvojot daudz krievu, piemēram, Visaginā, tāpat Šaļčininkos – pilsētā, kur ir liels baltkrievu un poļu īpatsvars.
"Viņš varēja būt, bet diemžēl nekļuva par Lietuvas Viktoru Orbānu," spriež "Baltnews",
iztēlojot, kā Vaitkus sēžas pie sarunu galda ar Putinu, Lukašenko, un izsakot nožēlu, ka scenārijs neesot piepildījies.
Publikācijās tomēr jūtams – Maskava cer, ka tas ir tikai sākums. Lai no mušas uzpūstais zilonis izskatītos lielāks, izmantots savdabīgs paņēmiens – sev vēlamā kandidāta rezultātam pieskaitīt arī visu pārējo aiz strīpas palikušo kandidātu saņemtās balsis, lai pasniegtu to kā kopēju "protesta balsojumu". Trešo vietu Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā saņēma jurists Igns Vēgēle (12,37%), kurš raksturojams kā konservatīvo pārstāvis. Ceturtajā vietā bija labējās partijas "Nemunas rītausma" līderis Remiģijus Žemaitaitis (9,27%), kurš nesen iekļuva skandālā saistībā ar antisemītiskiem izteikumiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
