6.3 °C
Līdz četrgades lielākajam ziemas sporta forumam, kas februārī notiks Itālijā, atlikušas 70 dienas ar astīti.
Vakar vēsturiskajā Olimpijā tika iedegta spēļu uguns, šoreiz gan atkāpjoties no tradīcijām. Proti, uguns parasti tiek iegūta ar saules un paraboliska spoguļa palīdzību Hēras tempļa drupās, taču, tā kā meteorologi prognozēja, ka trešdien Grieķijā līs, pūtīs spēcīgs vējš un saule nespīdēs, ceremonija tika pārcelta uz telpām – Olimpijas arheoloģisko muzeju, bet olimpiskā lāpa tika iedegta no uguns, kura, pēc visiem priekšrakstiem, tika iegūta pirmdien ģenerālmēģinājuma laikā. Te gan jāpiemin, ka oficiālās ceremonijas laikā senajā Olimpijā saulīte spīdēja...
Vieni no pirmajiem olimpiskās uguns lāpnešiem bija, iespējams, visu laiku slavenākie Itālijas ziemas sporta veidu pārstāvji – distanču slēpotāja Stefānija Belmondo un kamaniņu braucējs Armīns Cēgelers. Itāļiem vēl gan būs jāpaciešas, pirms olimpiskā uguns tiks nogādāta picas un makaronu zemē, jo vispirms tā deviņas dienas ceļos par Grieķiju, paviesojoties 23 reģionos, tostarp 12 lielākajos šīs valsts slēpošanas kūrortos (jā, Grieķijā ir arī tādi!). Romā olimpiskā uguns tiks nogādāta 4. decembrī, lai sāktu 63 dienas ilgo ceļu uz slaveno Milānas "San Siro" stadionu, kur 6. februārī notiks spēļu atklāšanas ceremonija. Ieplānots, ka olimpiskā uguns paviesosies visās 110 Itālijas provincēs – no Trento ziemeļos līdz Sicīlijai dienvidos. Ziemassvētkos uguns atradīsies Neapolē, gadu mijā Bari pilsētā. Olimpiskās uguns stafetē kopumā tiks veikti 12 000 kilometru un olimpisko uguni Itālijā nesīs 10 001 lāpnesis.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
