Visā Eiropā pagājušajā nedēļā izskanēja Seutas vārds – šis Spānijas anklāvs Ziemeļāfrikā pēkšņi piedzīvoja nelegālo migrantu triecienvilni – no Marokas ielauzās milzīgi pūļi, 24 stundu laikā ap 60 000 cilvēku. 

Kas ir šīs Eiropas Savienības teritorijas, kam vienīgajām ir sauszemes robeža ar kādu Āfrikas valsti?

Spānijai ir divas autonomas pilsētas Marokas ziemeļu piekrastē – Seuta un Melilja –, kā arī vairākas nelielas salas. Šie anklāvi radās vēlajos viduslaikos rekonkistas laikā, kad spāņi atkaroja Pireneju pussalu no musulmaņiem un Eiropas lielvaras centās nodrošināt kontroli pār Vidusjūras tirdzniecības ceļiem un aizsargāties pret pirātiem. Tagad rodas iespaids, ka norisinās rekonkistai pretējs process, kaut arī bez zobeniem.

Ieskats vēsturē

Seutu vispirms 1415. gadā iekaroja Portugāles karaliste karaļa Žuau I vadībā, un to uzskata par Eiropas koloniālās ekspansijas aizsākumu Āfrikā. Kad 1580. gadā Spānija un Portugāle apvienojās Ibērijas ūnijā, Seuta nonāca kopējā kontrolē. 1640. gadā ūnija sabruka un Portugāle atguva neatkarību, bet Seutas iedzīvotāji izvēlējās palikt zem Spānijas kroņa. Portugāle oficiāli atteicās no pretenzijām uz Seutu par labu Spānijai ar Lisabonas miera līgumu 1668. gadā.