Mediju aplēses: Tramps ieguvis 246, Harisa — 188 elektoru balsis

ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 246 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Harisa - 188 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses.

Balsu skaitīšana turpinās, taču ASV mediji vēsta par gaidāmo Trampa uzvaru. Telekanāls "Fox News" pat prognozē, ka Tramps jau ieguvis 277 elektoru balsis, tādējādi nodrošinot sev uzvaru.

Jaunākās aplēses rāda, ka Tramps uzvarējis vēl vienā tā dēvētajā svārstīgajā štatā - Pensilvānijā.

No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis trijos - Džordžijā, Pensilvānijā un Ziemeļkarolīnā.

Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl četros svārstīgajos štatos - Arizonā, Mičiganā, Nevadā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.

Harisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

ASV prezidents netiek ievēlēts tieši, bet vēlētāji patiesībā izraugās 538 elektorus, kuri tad arī ievēlē nākamo Baltā nama saimnieku.

Lai nokļūtu Baltajā namā, kandidātam jāiegūst elektoru kolēģijā absolūtais vairākums, tas ir, vismaz 270 balsis.

Bijušais prezidents Tramps guvis uzvaru Aidaho, Aiovā, Alabamā, Arkanzasā, Dienviddakotā, Dienvidkarolīnā, Džordžijā, Floridā, Indiānā, Jūtā, Kanzasā, Kentuki, Luiziānā, Misisipi, Misūri, Montānā, Ohaio, Oklahomā, Pensilvānijā, Rietumvirdžīnijā, Teksasā, Tenesī, Vaiomingā, Ziemeļdakotā un Ziemeļkarolīnā, kamēr pašreizējā viceprezidente Harisa uzvarējusi Delavērā, Ilinoisā, Kalifornijā, Kolorado, Masačūsetsā, Merilendā, Ņujorkā, Ņūmeksikā, Oregonā, Rodailendā un Vērmontā, kā arī Kolumbijas apgabalā.

Republikāņi izcīnījuši vairākumu ASV Senātā

ASV republikāņi izcīnījuši vairākumu Senātā, no 100 senatoru vietām iegūstot vismaz 51, liecina jaunākās telekanālu aplēses.

Telekanāli "Fox News" un NBC par to paziņoja pēc tam, kad republikāņi bija guvuši uzvaru cīņā par Ohaio un Rietumvirdžīnijas vietām ASV Senātā. Līdz šim šos vēlēšanu apgabalus Senātā pārstāvēja politiskie sāncenši.

Vēl tiek gaidīti rezultāti cīņā par citām Senāta vietām.

Tagad uzmanība pievērsta demokrātu "zilajam mūrim" - Pensilvānijas, Mičiganas un Viskonsinas štatiem, kur demokrāti cīnījās, lai nosargātu vietas.

Līdz šim demokrātiem ASV Kongresa augšpalātā bija niecīgs vairākums.

Līdz ar prezidenta vēlēšanām otrdien tika pārvēlēta arī trešdaļa senatoru un visi Pārstāvju palātas locekļi. Cīņa norisinājās par 34 vietām Senātā un par 435 vietām Kongresa apakšpalātā, kas līdz šim bijis republikāņu kontrolē.

Eksperts: Lai arī demokrāti cer izraut uzvaru, viss liecina par iespēju Trampam atkal kļūt par ASV prezidentu

Pašlaik viss liecina par iespēju republikāņu līderim Donaldam Trampam kļūt par ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, pauda ārpolitikas eksperts Mārtiņš Hiršs.

Politikas zinātnes doktors un pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Viņš skaidroja, ka tagad Trampam ir izteikts pārsvars pār savu sāncensi - demokrātu kandidāti Kamalu Harisu, turklāt viņam izdevies palielināt atbalstu, salīdzinot ar vēlēšanām pirms četriem gadiem. Demokrāti patlaban gan vēl cer uz balsīm lielajos iecirkņos, kā arī uz pasta balsojumu, kas ļautu "izraut uzvaru no Trampa rokām".

Lai arī Eiropā kopumā par Trampu valda vairāk negatīvs priekšstats, tas, ko par politiķi dzird viņa vēlētāji ASV, būtiski atšķiras no tā, ko stāsta mediji Eiropā, Latvijā. Republikāņu kandidātam piebalsojošie ASV mediji nestāsta par viņa slikto slavu un izceļ labās lietas. Turklāt ASV iedzīvotājus vairāk uztrauc iekšpolitika - ekonomika un sociālas problēmas, tostarp cenas veikalos. "Cilvēki grib pārmaiņas, un tāpēc viņi vienkārši ir pret demokrātiem, nevis par Trampu kā tādu," rezumēja Hiršs.

"Daļa vēlētāju nedzird Trampa radikālos paziņojumus," akcentēja Hiršs, norādot, ka pašreizējie rezultāti uzrāda politiķa pieaugušo popularitāti lauku apvidos, kur cilvēki vairāk iestājas par tradicionālajām vērtībām un nejūtas demokrātu sadzirdēti.

Eksperts prognozē, ka, republikāņiem gūstot pārsvaru Kongresā, var sagaidīt "daudz radikālāku un dīvaināku iekšpolitiku". Trampa uzvara var arī būtiski iedragāt demokrātisko valsts iekārtu, kā arī veicināt kašķēšanos starp NATO partneriem, kuri gan ir mācījušies no Trampa iepriekšējās prezidentūras un pašas vairāk ieguldījušas savā aizsardzībā.

Atbalsts Ukrainai Trampa uzvaras gadījumā ļoti ticami samazināsies.

"Nākotne neizskatās rožaina demokrātijai. Ir pamatotas bažas par demokrātijas eroziju," 

sacīja Hiršs.

Viņš gan nedomā, ka vēlēšanu rezultāti varētu izraisīt milzīgas nekārtības sabiedrībā - ASV dienesti ir mācījušies no iepriekšējās pieredzes un šādām varbūtībām gatavojušās.