20 °C
Polijā uzmanības centrā nonācis Gdiņas ostas konteineru terminālis "Gdynia Container Terminal" (GCT), kura operators "Hutchison Port Holdings" ir meitaskompānija Honkongā bāzētajam uzņēmumam "CK Hutchison Holdings".
Netālu no šī termināļa tiek izkrautas militārās kravas, kas domātas kā palīdzība Ukrainai. GCT uzmanības centrā nonācis arī citu apsvērumu dēļ. Pašlaik Polijā tiek spriests par šī termināļa iekļaušanu kritiskās infrastruktūras objektu sarakstā, vēsta izdevums "Politico".
Draudi drošībai
"Ar Polijas drošību saistītās lietas tiek nepārtraukti analizētas. Protams, tas ietver arī bruņojuma piegādes Ukrainai, un mēs darām visu iespējamo, lai uzlabotu šī procesa drošību," intervijā "Politico" norādīja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks. GCT aptver 20 hektāru lielu teritoriju, un termināli apskalo 600 metru gara piekraste. Apskatnieki norāda uz vairākiem Ķīnas kapitāla pārvaldībā esošā termināļa radītiem draudiem. Netālu no GCT atrodas Polijas speciālo operāciju spēku bāze, kā arī kuģu būvētava, kur Polijas Jūras spēkiem tiek būvētas raķešu fregates. Netālu no GCT ASV Aizsardzības ministrija izkrauj militārās kravas, kuras domātas gan mācībām reģionā, gan arī kā militārā palīdzība Ukrainai karā pret Krieviju.
Bažas par drošību neaprobežojas tikai ar termināļa tuvumu Polijas un citu NATO dalībvalstu militārajiem aktīviem ostas teritorijā, bet arī ar Honkongas kompānijas iespējām traucēt piekļuvi ostai.
Pagājušā gada augustā dokos netālu no GCT bija paredzēts izkraut ASV bruņoto spēku kravas, tomēr amerikāņu kuģa priekšgals bija iekļuvis apmēram 50 metrus GCT zonā, un kompānija atteicās atļaut izkraut kravu. Gdiņas ostas vadība mēģināja iejaukties, lai atrastu risinājumu, tomēr nesekmīgi.
Izdevīga noma
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Polijas varasiestādes sākušas aktīvāk apspriest kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Polijas parlamenta Specdienestu komisija priekšsēdētāja Mareka Bernacka vadībā apspriedusi kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību Polijas ūdeņos, koncentrējoties uz piekrastes vēja turbīnām un Gdiņas ostu. Bernackis Polijas medijiem pavēstīja, ka komisija ir sagatavojusi ziņojumu premjerministram Donaldam Tuskam, aicinot stiprināt kritisko infrastruktūru. Komisijas priekšsēdētājs arī paziņoja, ka "Ķīnas kapitālam iznomāto" termināli lūgs atzīt par kritiskās infrastruktūras objektu.
Ja GCT tiks atzīts par kritiskās infrastruktūras objektu, tā operatoram vajadzēs sniegt valdībai informāciju par termināļa drošību, tomēr miera laikā termināļa uzņēmējdarbība netiks ietekmēta.
Kompānijas "Hutchison" 2007. gadā noslēgtais nomas līgums termināļa operatoram ir ļoti izdevīgs, norāda "Politico". Turklāt kompānija ir panākusi ārkārtīgi izdevīgus nomas nosacījumus līdz pat 2089. gadam. "Hutchison" gadā par termināļa nomu maksā 294 000 zlotu (68 000 eiro), ziņu portālam "O2" atklājusi Gdiņas pašvaldība. "Šķiet, ka Ķīnas kompānija ostā maksā nelielu daļu – apmēram 1% – no tās summas, kas šodien ir jāmaksā citām kompānijām, lai darbotos šādas stratēģiski svarīgas ostas teritorijā," paziņojis Amerikas Tirdzniecības palātas Polijā priekšsēdētājs Tonijs Houšs. "Tas ne tikai liecina par negodīgu konkurenci, ko izjūt pārējie operatori Gdiņā, Gdaņskā un Ščecinā, bet arī par to, ka Polijas valsts šīs netipiskās nomas laikā potenciāli zaudē simtiem miljonu dolāru. Tas jāņem vērā papildus nacionālajai drošībai un tirdzniecības informācijas aizsardzībai," piebilda Houšs.
Problēma Eiropas līmenī
Arī plašāk Eiropas Savienībā (ES) notiek diskusijas par Ķīnas investīcijām ostu infrastruktūrā. Eiropas Parlaments (EP) janvārī atbalstīja rezolūciju par visaptverošas Eiropas ostu stratēģijas veidošanu. Rezolūcijā brīdināts par riskiem, kurus rada trešo valstu investīcijas ES stratēģiski nozīmīgajās ostās. EP ziņotājs Toms Berendsens uzsvēra, ka svarīgākās ostas ir jāiekļauj kritiskās infrastruktūras sarakstos, kas ļautu rūpīgāk izvērtēt trešo valstu investīcijas un novērstu pārmērīgu ārvalstu ietekmi. Nepieciešams arī tiesiskais regulējums, kas "ļautu kritiskās situācijās atgūt ostu infrastruktūru", piebilda EP deputāts no Nīderlandes. EP pērn noskaidroja, ka Ķīnas kompānijas, tostarp "COSCO Shipping" un "China Merchants Port Holding", ir veikušas investīcijas ostās desmit ES dalībvalstīs. EP ziņojumā bija pieminēta arī "Hutchison Port Holdings".
"Iedomājieties scenāriju, kurā noteiktas dalībvalstis paustu atklātu atbalstu Taivānai tās strīdā ar Ķīnu. Mēs negribam, lai Pekina spētu atbildēt, aizslēdzot būtisku ostas infrastruktūru šajā dalībvalstī,"
paziņoja Berendsens. Neskatoties uz bažām par Ķīnas ietekmes pieaugumu un domstarpībām valdībā, Vācija pērn tomēr nolēma "COSCO" pārdot 24,99% kapitāldaļu Hamburgas ostas konteineru terminālī. Zināms, ka šo termināli Vācijas kiberdrošības aģentūra ir atzinusi par kritiskās infrastruktūras objektu. Pret darījumu iebilda gan Eiropas Komisija, gan arī vairāki kanclera Olafa Šolca valdības ministri, tomēr Vācijas valdības vadītājs, kurš ir bijušais Hamburgas mērs, un viņa pārstāvētie sociāldemokrāti spēja pārliecināt koalīcijas partnerus par darījuma nepieciešamību.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
