Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nelieto saules aizsargkrēmu, liecina aptauja

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nelieto saules aizsargkrēmu, bet vēl trešdaļa nezina, ko nozīmē SPF apzīmējums uz iepakojuma, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja. Tikai 7% iedzīvotāju saules aizsarglīdzekļus lieto visu gadu, lai gan dermatologi brīdina — nepietiekama aizsardzība pret ultravioleto starojumu (UV) veicina priekšlaicīgu ādas novecošanos un palielina ādas vēža risku.

"Visefektīvākā aizsardzība pret sauli ir vairāku pasākumu kombinācija, proti, saules aizsargkrēma lietošana, piemērots apģērbs, galvassega, saulesbrilles un izvairīšanās no tiešiem saules stariem dienas vidū, kad UV starojums ir visintensīvākais. Tomēr Latvijā aizvien nav pilnīga izpratne par saules aizsarglīdzekļu nozīmi, atšķirībām un nepieciešamību tos lietot visu gadu visām vecuma grupām. Cilvēkiem, kuri lielāko dienas daļu pavada iekštelpās, saules iedarbība ir īslaicīga, parasti pietiek ar saules aizsarglīdzekli ar SPF 30. Savukārt ilgstoši uzturoties saulē, pludmalē vai ceļojot uz reģioniem ar intensīvāku UV starojumu, ieteicams izvēlēties saules aizsarglīdzekli ar SPF 50 vai 50+. Saules aizsarglīdzekli jācenšas piemeklēt atbilstoši savam vecumam un ādas tipam — normālai, sausai, taukainai, kombinētai vai jutīgai ādai. Piemēram, seniori nereti neiedomājas, ka arī viņu ādai, kas gadu gaitā kļuvusi sausāka, plānāka, nepieciešams lietot aizsarglīdzekli pret sauli, turklāt biezākas konsistences un ar mitrinošu funkciju," norāda dermatoloģe "Veselības centru apvienībā" Alena Soha.

Ārste atgādina, ka mazas UV devas nodrošina D vitamīna sintēzi organismā, bet pārmērīgas negatīvi iedarbojas uz ādu, izraisot priekšlaicīgu novecošanos, kā arī palielinot ādas vēža risku.

Jautāti, kurš no minētajiem apgalvojumiem vislabāk raksturo viņu paradumus attiecībā uz saules aizsargkrēma lietošanu, katrs trešais atbildēja, ka to nelieto. Tikpat saules aizsargkrēmu lieto tikai tad, ja paredzēta ilgstoša uzturēšanās saulē (pludmalē, pārgājienos, sportojot), bet 17% tikai izņēmuma gadījumos. Katrs desmitais ādu pret sauli šādā veidā aizsargā atpūšoties vai sauļojoties. 7% respondentu aptaujā atbildēja, ka ikdienā saules aizsargkrēmu lieto visa gada garumā, izvēloties SPF atbilstoši sezonai un UV starojuma intensitātei. Vēl 5% aptaujas dalībnieku saules aizsargkrēmu lieto ikdienā vasaras sezonā, arī dodoties ikdienas gaitās, bet 3% lieto regulāri bērniem — sev reti vai nelieto nemaz. 2% bija grūti sniegt precīzu viedokli par saviem paradumiem attiecībā uz saules aizsargkrēma lietošanu.

Starp tiem, kuri lieto saules aizsargkrēmu, visraksturīgāk ir to uzklāt uz ādas tikai tad, ja paredzēta ilgstoša uzturēšanās saulē (pludmalē, pārgājienos, sportojot), un visbiežāk jauniešiem — to apstiprināja 41% no respondentiem vecumā līdz 29 gadiem. Šādi atbildēja arī 34% no aptaujātajiem vecumā no 30–39 gadiem, pārējās vecuma grupās mazāk. Kā arī šāds paradums raksturīgākais ir Vidzemes un Rīgas statistiskajos reģionos dzīvojošajiem.

Uz jautājumu, ko nozīmē saīsinājums SPF uz saules aizsargkrēma iepakojuma, puse respondentu atbilstoši norādīja, ka šādi apzīmē aizsardzības līmeni pret saules UVB starojuma izraisītiem apdegumiem. Savukārt 17% aptaujāto atbildēja, ka SPF nozīmē, cik procentus saules staru krēms bloķē. Trešdaļai bija grūti pateikt, kāda ir šīs it kā populārās burtu kombinācijas nozīme, lielākā daļa no šādi atbildējušiem ir vecāki par 50 gadiem. Tikmēr to, ka SPF norāda aizsardzības līmeni pret saules UVB starojuma izraisītiem apdegumiem, visvairāk zina jaunieši vecumā no 18–29 gadiem. Vislabāk šo jautājumu pārzina mājsaimnieces, bērna kopšanas atvaļinājumā esošie un studenti.

Aptaujas rezultātos redzams, ka

izglītības līmenis korelē ar saules aizsarglīdzekļu lietošanas paradumiem.

Starp tiem, kuri nelieto saules aizsargkrēmu un nezina arī SPF nozīmi, visvairāk ir tikai pamatizglītību ieguvušie. Tie, kuri šāda veida aizsarglīdzekli pret sauli nelieto vispār, visvairāk ir pensionāri un nekvalificēti strādnieki. Visvairāk to, kuri nelieto — 39% — dzīvo Latgalē, 33% Kurzemē, 31% Zemgalē, 28% Vidzemē un tikai 22% Rīgas statistiskajā reģionā. Savukārt visvairāk to, kuri saules aizsargkrēmu lieto, ja paredzēta ilgstoša uzturēšanās saulē, ir no Vidzemes un Rīgas statistiskajiem reģioniem.