Nauda par nodotajām pudelēm. Kurš šajā shēmā pelna?

Pērkot alu, pie preces cenas tiek pieskaitīti 10 centi, kurus, nododot tukšo pudeli taromātā, dabūjam atpakaļ. Kāds alus ražošanas uzņēmuma pārstāvis intervijā sacīja, ka par depozīta sistēmas uzturēšanu viņiem jāmaksā 8 centi par vienību un tos pieliek preces cenai. Sanāk, ka produkts kļuvis dārgāks un, arī nododot pudeles, patērētājam ieguvuma nekāda, tik vien kā saņemt savus 10 centus atpakaļ. Tad kurš visā šajā shēmā pelna? Jautā kaspars J.

Skaidro SIA Depozīta iepakojums operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis: "Depozīta maksai – 10 centiem – nav tiešas saistības ar pudeles vērtību. Depozīta maksas mērķis ir motivēt tukšo taru atgriezt atpa­kaļ depozīta sistēmā, nevis izmest dabā vai sadzīves atkritumos."

Iepriekš, izmantojot stikla ta­ras pieņemšanas punktus, dzērie­nu ražotāji saņēma atpakaļ ap 50% atkārtoti uzpildāmo stik­la pudeļu, bet līdz ar depozīta sis­tēmas ieviešanu atkārtotai uzpil­dīšanai tiek atgriezti jau 90% stik­la taras.  

"Ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu un to, ka ražotāji lie­lu daļu stikla pudeļu pirms kara sā­kuma iepirka Ukrainā, Baltkrievi­jā un Krievijā, depozīta sistēmas augstie iepakojumu atgriešanas rādītāji ļāvuši ražotājiem ietaupīt uz jaunu pudeļu iepirkšanas rēķi­na un nodrošināt iespējami mazā­ku produktu cenu kāpumu. Tomēr cenu politika ir ražotāju pārvaldī­bā esošs jautājums. Vienlaikus jā­ņem vērā arī patēriņa cenu kāpums inflācijas ietekmē," komentē Miks Stūrītis.