19.6 °C
Vērienīgā Krievijas raķešu un dronu triecienā Kijivai un tās apkārtnei naktī uz trešdienu tika nogalināti vismaz 17 cilvēki un vēl vairāki desmiti ievainoti.
Sešpadsmit cilvēki dzīvību zaudēja Kijivas apgabalā, bet viens gāja bojā Ukrainas galvaspilsētā. Ukraina un Kijiva pēdējā laikā saskaras ar aizvien biežākiem Krievijas triecieniem, kuros tiek izmantotas ballistiskās raķetes. Ukrainai lielas grūtības sagādā šo raķešu notriekšana, kas liecina par pretgaisa aizsardzības krājumu izsīkšanu.
Nenotriec nevienu raķeti
Ukrainas Gaisa spēki ziņojuši, ka Krievija bija raidījusi 24 ballistiskās raķetes, četras hiperskaņas raķetes un 115 "Shahed" tipa dronus. Notriekti 98 droni, bet nevienu raķeti nav izdevies pārtvert. Eksperti vērsuši uzmanību, ka uzbrukumā Krievija izmantojusi kasešu munīciju, kas gaisā sadalās mazākās vienībās. "Uzbrukuma galvenais mērķis bija civilo uzņēmumu noliktavas, triecieni doti arī infrastruktūrai, dzelzceļa stacijai," sociālajos medijos paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Ballistisko raķešu pārtvērēji varēja izglābt šodien mirušo dzīvības. Ir ļoti svarīgi, lai partneri saprot, ka kavēšanās ar piegādēm vai nevēlēšanās nodot pretballistiskās raķetes noved pie šādiem briesmīgiem upuriem un postījumiem," piebilda prezidents. Zelenskis vēlāk uzsvēra, ka Ukrainas partneri šogad "ievērojami samazinājuši" pārtvērējraķešu piegādes. Tās esot sarukušas trīs reizes. Ukrainai pašlaik ārkārtīgi pietrūkst pārtvērējraķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", kas ir vienīgā Ukrainas rīcībā esošā sistēma, kas spēj notriekt modernas ballistiskās raķetes. Krievija šo situāciju ir izmantojusi, pēdējās nedēļās sarīkojot vairākus plašus raķešu triecienus. Uzbrukumā Kijivai 1. augustā Krievija nogalināja deviņus cilvēkus un ievainoja vairāk nekā 30. Toreiz Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt divas no 35 Krievijas raķetēm.
Jūlijā kopā Krievijas triecienos Ukrainā nogalināti vismaz 377 civiliedzīvotāji, bet ievainoti 2129. Šādā ziņā jūlijs Ukrainas civiliedzīvotājiem kļuvis par asiņaināko mēnesi kopš 2022. gada aprīļa,
vēsta telekanāls CNN. Ukraina tikmēr turpina dronu triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kā arī interneta tirdzniecības uzņēmuma "Wildberries" noliktavām Krievijā. Krievijas triecienos Kijivai un tās apkārtnei var saredzēt arī sava veida atbildi uz Ukrainas uzbrukumiem "Wildberies", secina CNN, norādot uz Krievijas uzbrukumiem noliktavām un loģistikas centriem Ukrainā naktī uz trešdienu. Jāpiebilst, ka Ukrainā lielu sašutumu izraisījis video, kurā redzams, kā Krievijas drona operators Hersonā medī kādu dārzeņu tirgotāju. Vīrietis drona sprādzienā tika ievainots, bet izdzīvoja. Šādi cilvēku "safari" Hersonā novēroti arī iepriekš.
Tramps svārstās
ASV prezidents Donalds Tramps NATO samitā Ankarā jūlija sākumā izteicās, ka ir gatavs ļaut Ukrainai licences ietvaros ražot pārtvērējraķetes sistēmām "Patriot". Pēc tam viņš tomēr sācis svārstīties, vai dot šādu atļauju. Nav skaidrības arī par ASV iespējām piegādāt Ukrainai pārtvērējraķetes no saviem krājumiem. ASV mediji ir vēstījuši, ka karā pret Irānu Savienotās Valstis iztērējušas lielu skaitu savu raķešu, tostarp pretgaisa aizsardzībai domāto ieroču. Šā iemesla dēļ pārtvērējraķešu ražošana pēc licences kļūst aizvien nozīmīgāka risinājuma daļa. Šie jautājumi tika apspriesti arī Zelenska vizītē Baltajā namā 28. jūlijā. Tikšanās laikā Zelenskis ASV prezidentam teicis, ka Ukrainai pirms ziemas vajadzēs vismaz 300 pārtvērējraķešu, lai neļautu Krievijai sagraut Ukrainas enerģētikas sistēmu.
Tramps neesot gribējis piešķirt Ukrainai lielāku skaitu pārtvērējraķešu, norādot, ka ASV krājumi ir ierobežoti, turklāt kara apstākļos pret Irānu jāsargā savas bāzes Tuvajos Austrumos,
vēsta laikraksts "Financial Times". Arī "Patriot" licencēšanas jautājumā Tramps galīgo atbildi nav varējis dot.
Baidens nepalīdzēja
ASV atļauju sākt ražot "Patriot" raķetes Ukraina mēģina iegūt jau gandrīz divus gadus, vēsta laikraksts "The Kyiv Independent", atsaucoties uz iepriekš sarunās iesaistītām amatpersonām. Kijiva cerēja šādu atļauju saņemt jau no iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas, tomēr pozitīva atbilde nav saņemta. Atļaujas gadījumā Ukraina jau tagad ražotu šādas raķetes, un tās atkarība no citu valstu piegādēm būtu mazāka. Ukraina esot "piedāvājusi vairākus variantus", tomēr Baidena administrācija bez jebkādiem paskaidrojumiem esot šādu iespēju noraidījusi, pavēstīja kāda Ukrainas amatpersona. Viens no priekšlikumiem paredzēja Ukrainai vienai pašai vai kopā ar partneriem Eiropā licences ietvaros ražot pārtvērējus "Patriot". Ukrainas sarunu vedēji šādu iespēju piedāvājuši tā brīža ASV aizsardzības ministram Loidam Ostinam un nacionālās drošības padomniekam Džeikam Salivanam. Baidena administrācijas pēdējos mēnešos Ukrainas amatpersonas esot bažījušās, ka, nākot pie varas Trampam, Vašingtonas attieksme pret palīdzību Ukrainai mainīsies, tāpēc mēģināja nodrošināties pret šādu iespēju. Tagad šis jautājums atkal kļuvis aktuāls, tikai jau sarežģītākā situācijā. Savienoto Valstu bruņojuma ražotājs "Lockheed Martina" pērn ASV un citu valstu klientiem piegādāja kopā 620 pārtvērējraķetes PAC-3. Šobrīd Krievija pret Ukrainu vien gadā varētu raidīt divreiz lielāku skaitu raķešu. Eksperti norāda, ka vieglu risinājumu Ukrainas rīcībā nav. Ukrainai jāmēģina iznīcināt raķešu palaišanas iekārtas Krievijā, to noliktavas un lidlauki. "Īstermiņa risinājums" būtu lūgt palīdzību NATO dalībvalstīm piegādāt Ukrainai papildu pārtvērējraķetes, bet tas apdraudētu šo valstu drošību, ja tās piedzīvotu uzbrukumu, telekanālam TVP norādīja Londonā bāzētās domnīcas "Chatham House" pētnieks Robins Niblets. Normālos apstākļos Kijiva palīdzību varētu lūgt arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Saūda Arābijai un Jordānijai, tomēr šogad tās pašas piedzīvojušas Irānas gaisa triecienus, piebilda pētnieks.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
